DZIEDAVA.lv

Pilnais pārskats (238)
pēc latviskā nosaukuma

Full overview
by Scientific Name

Pārskats (44)
pēc latviskā

Overview
by Scientific Name

Foto izlase (240)
Photo Pick
vērtētākos augstāk

jaunākos augstāk

Pavasaris (120)
Spring

mar apr mai

Vasara (120)
Summer

jūn jūl aug

Rudens (120)
Autumn

sep okt nov

Ziema (120)
Winter

dec jan feb

R.

Physarum murinum
Pumpurīte, pelītes

8-11 mkm, kārpainas, ar tumšāku kārpu grupām

R.

Physarum notabile
Pumpurīte, daudzveidīgā

10-11,5 mkm, kārpainas, patumšas, reizēm ar baltu līniju pāri

R.

Physarum nucleatum
Pumpurīte, kodolainā

6-7,5 mkm, ar tumšāku kārpu grupām

R.

Physarum ovisporum
Pumpurīte, plaissporu

Ovālas 12-13 x 10-12 mkm vai apaļas 9-11 mkm; balta plaisa, smalkas kārpas

R.

Physarum penetrale
Pumpurīte, čupačupa

5,5-7,5 mkm, ar tumšāku kārpu grupām

R.

Physarum pezizoideum
Pumpurīte, kausveida

9-15(-16) mkm; ar izteiktāku kārpu grupām

R.

Physarum psittacinum
Pumpurīte, papagaiļu

7,5-10 mkm; ar tumšāku kārpu grupām

R.

Physarum rubiginosum
Pumpurīte, apelsīnu

9-12 µm, smalki kārpainas, ar tumšāku kārpu grupām

R.

Physarum straminipes
Pumpurīte, īpašā

10-15mkm, ar baltām taisnām līnijām, atdalot kārpu grupas

V.

Physarum virescens
Pumpurīte, zaļganā

7-10 mkm, izklaidus kārpas ar tumšāku kārpu grupām

R.

Physarum viride
Pumpurīte, dzeltenzaļā

6-9 mkm, ar tumšāku kārpu grupām

R.

Physarum viride var. aurantium
Pumpurīte, dzeltenoranžā

6-9 mkm, ar tumšāku kārpu grupām

R.

Reticularia jurana
Gļotpūpēdis, trauslais

6-7,5 mkm + apmale 1-1,5 mkm; tīkliņš 2/3 virsmas, pārējā smalki kārpainas

R.

Reticularia liceoides
Gļotpūpēdis, bezzaru

10-12,5 µm, zaļdzeltenas, ārmalā kārpainas, grupās pa 5-15

B.

Reticularia lycoperdon
Gļotpūpēdis, parastais

Grupās pa 10-50; 6-8 mkm + apmale 1-2 mkm, tīkliņš ~2/3 no virsmas

B.

Reticularia lycoperdon
Gļotpūpēdis, parastais

Grupās pa 10-50; 6-8 mkm + apmale 1-2 mkm, tīkliņš ~2/3 no virsmas

B.

Siphoptychium violaceum
Šūnaine, violetā

(6–)6,5–7,5(–8) mkm; ar tīkliņu - pa diametru 7-9 acis.

R.

Stemonaria irregularis
Ērkulīte, izlocītā

Diezgan tumšas, vienā pusē gaišākas; kārpainas; 7,5-9,5 µm.

B.

Stemonitis axifera
Vālenīte, pušķainā

Brīvas, ļoti smalki kārpainas, gandrīz gludas; 5-6,5(-7) µm.

R.

Stemonitis axifera var. smithii
Vālenīte, Smita

Ļoti smalki kārpainas, gandrīz gludas; 4-6 µm.

R.

Stemonitis flavogenita
Vālenīte, virsgala

Smalki kārpainas, 7-9 µm.

V.

Stemonitis fusca
Vālenīte, tumsnējā

Smalks tīkliņš (diametrā 7-9 acis), 6,5-9 µm.

R.

Stemonitis fusca var. nigrescens
Vālenīte, tumsnējsīkā

8-12 µm, smalks tīkliņš (6-9 acis pa diametru), vietām nepilns.

R.

Stemonitis herbatica
Vālenīte, augu

Skaidri redzamas kārpas, īpaši caur imersijas eļļu, 6-9 µm.

R.

Stemonitis lignicola
Vālenīte, koksnes

Smalki un blīvi kārpainas, 7-8 µm.

R.

Stemonitis marjana
Vālenīte, Marjas

6.5-8 µm (+1-1,5 µm), neregulārs tīkliņš no adatiņām

R.

Stemonitis pallida
Vālenīte, bālā

Kārpas redzamas vāji pat caur imersijas eļļu; (6-)6,5-7,5(-8) µm.

R.

Stemonitis splendens
Vālenīte, spīgainā

Ļoti smalki kārpainas, 6,5-9,5 µm.

R.

Stemonitis virginiensis
Vālenīte, Virdžīnijas

Tīkliņš (savienotas kārpas) ar lielām acīm (diametrā 3-5 acis); 5-6,5µm (Neubert:5-7(8)µm).

R.

Stemonitopsis aequalis
Cilindrīte, noliektā

Sīki kārpainas, 7-8(-9) µm;
var. microspora - 4-6 µm

R.

Stemonitopsis amoena
Cilindrīte, graciozā

6-9(-10) µm; vienmērīgs, nepilns tīkliņš, veidots no līnijām, kas savieno adatiņas.

R.

Stemonitopsis gracilis
Cilindrīte, sīkslaidā

Ļoti sīki kārpainas, 5-7 µm.

V.

Stemonitopsis hyperopta
Cilindrīte, neievērotā

5-7 µm, ļoti gaišas, nevienmērīgi tīklotas ar dažām mazām actiņām

R.

Stemonitopsis hyperopta var. landewaldii
Cilindrīte, Landevalda

6-9 µm, tīklotas ar dažām mazām acīm, kas savienotas ar lielām

R.

Stemonitopsis subcaespitosa
Cilindrīte, ciņkāta

(8)9-10(11) µm, smalki kārpainas

V.

Stemonitopsis typhina
Cilindrīte, sudrabainā

Kārpainas; grupas ar tumšākām kārpām; 6-8 µm.

R.

Stemonitopsis typhina var. similis
Cilindrīte, līdzīgā

Kārpainas; grupas ar tumšākām kārpām; 6-8 µm.

R.

Symphytocarpus amaurochaetoides
Kūlīte, krēpjainā

7-10 mkm; ar tīkliņu, kas veidojas savienojot adatiņas

V.

Symphytocarpus flaccidus
Kūlīte, saplacinātā

7-9 mkm, smalki kārpainas (redzams caur imersijas eļļu)

R.

Symphytocarpus impexus
Kūlīte, pinkainā

8-10µm, ar īsām adatiņām

R.

Symphytocarpus trechisporus
Kūlīte, sfagnu

9-12µm (+0.5-1µm), smalks tīkliņš (8-10 acis/d) ar gredzenu

R.

Trichia ambigua
Pilienīte, šaubīgā

11-12,5 mkm, vienmērīgi kārpainas; kārpas ķēdēs pa 3-5.

V.

Trichia botrytis
Pilienīte, plaisājošā

9-13 mkm, kārpainas

R.

Trichia botrytis var. cerifera
Pilienīte, dzeltenzaļā

9-13 mkm, kārpainas

R.

Trichia contorta
Pilienīte, greizā

11-14 mkm, ar adatiņām vai smalkām kārpām

R.

Trichia contorta var. iowensis
Pilienīte, spuraingreizā

11-14 mkm, ar adatiņām vai smalkām kārpām

B.

Trichia crateriformis
Pilienīte, krāterformas

10-13 mkm, izkaisītas kārpas, kas vietām savienotas ar nepilnīgu tīkliņu

V.

Trichia scabra
Pilienīte, nelīdzenā

9-11 mkm (+0,5-1 mkm), smalks, tievpavedienu tīkliņš

B.

Trichia varia
Pilienīte, daudzveidīgā

11-14 mkm, smalki un blīvi kārpainas

R.

Tubifera applanata
Aveņgļotsēne, plakanā

5-6 µm, ar tīkliņu

R.

Tubifera dudkae
Aveņgļotsēne, Dudkas

(6,2–)6,9–7,6(–8,1) mm, ar tīkliņu

B.

Tubifera ferruginosa (subsp. ferruginosa)
Aveņgļotsēne, parastā

(5,6–)6,4–7,3(–8,9) mkm, tīklota un ar gredzenu

R.

Tubifera ferruginosa subsp. acutissima
Aveņgļotsēne, smailā

(5,6–)6,4–7,3(–8,9) mkm, tīklota un ar gredzenu

R.

Tubifera magna
Aveņgļotsēne, platā

(5,7–)6,3–7,2(–8,2) mm, ar tīkliņu

V.

Tubifera montana
Aveņgļotsēne, oranžā

7-8 mkm, ar diezgan regulāru tīkliņu