DZIEDAVA.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

Pēc lietainas dienas septembra sākumā pastaigājos pa mežu, priecājos par sēnēm, sūnām un ķērpjiem. Te uz augiem pamanu tādu interesantu, oranžu, tādu kā rotājumu. Skats skaists, nofotografēju. Sāku pētīt tuvāk - izskatās pusšķidrs, gļotains, nez, kas tas varētu būt? Piegrūžu pirkstu - fui, žļurga kaut kāda. Prātam izšaujas doma - kādam te caureja bijusi, bet es jau taisu mākslu! Ārprāc, ar pretīgumu steigšus izdzēšu bildi.
Tomēr, ejot tālāk, ievēroju vēl vairākās vietās tādas krāsas un konsistences greznojumus, kas tiešām izskatās gan skaisti, gan interesanti. Kļūstu aizdomīga un pamazām sāku nožēlot, ka izdzēsu savu smuko bildi.

Gļotsēnes! Tie krāsainie brīnumi mežā, izrādās, ir gļotsēnes, kas tomēr sēnes īsti nav. Sākumā to gļotainais ķermenis uzrāda dzīvām būtnēm raksturīgas pazīmes - lien pa zemi, meklējot slapjākas un tumšākas vietas, kurās uzbarojas, ēdot sastaptās baktērijas u.c. gardumus. Vēlāk sāk meklēt sausākas un saulainākas vietas, kur nobriest. Tiesa, pārvietošanās notiek ārkārtīgi lēni. Pēc tam, kad gļotsēne ieņēmusi savu vietu uz satrunējuša celma, zara, sūnas vai cita auga, tā pārstāj ēst un veido brīnumainas kompozīcijas, mainot savu krāsu un formu. Ar sēnēm kopīgs ir fakts, ka beigu galā nogatavojas sporas.

Pārsteidzoši, cik dažādas ir gļotsēnes gan savā starpā, gan vienā savas dzīves ciklā! Koksnes vilkpienaine atgādina mazītiņu pūpēdīti, sākumā maigi rozā, tad brūnu. Tā saucamais raganas spļāviens zemē atgādina vēmekļus. Trauslā leokarpa veido tik fantastiskus, bet tikai pāris mm garus pilienus striķītī! Viena no manām mīlulēm ar latīnisko Tubifera ferruginosa attīstības sākumā atgādina gļotas piciņā iekārtu aveņogu. Vēl var gadīties redzēt dažādu krāsu mazītiņas vālītes vai bumbiņas uz kātiņa vai kā uzspraustas uz auga, baltas adatiņas u.c. brīnumus, kas pēc izmēriem ir tik sīki, ka viegli paiet garām neredzot.

Kamēr sporas tikai attīstās, saturs ir pušķidrs, tāpēc omulīgās bumbiņas vai pilienus paspiežot, iztek krāsaina masa. Sporām nogatavojoties, tās sacietē, nereti veidojot atkal jaunas interesantas formas, piemēram, cigāriem līdzīgu cietu vālīšu kaudzīti (Tubifera ferruginosa).

Internetā redzētās atbilstošās lapas, kurās bija arī fotogrāfijas, ne reizi vien sākās ar tekstu aptuveni "Reiz devos pastaigā pa mežu un ieraudzīju kaut ko jocīgu" un turpinājās ar apbrīnas pilnu stāstījumu par to, kas un kādas tās gļotsēnes ir. Lasīju un sajutos gluži kā dalītos pārsteigumā ar visiem tiem, kas tāpat kā es nejauši atklājuši šo brīnumaino pasauli.

Un tieši tāpat ar citiem padalīties brīnumā gribējas arī man.