DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba un kultūrvēsture

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"
Konkrēti objekti > Dabas takas > Amatas taka
Tēmas -> Augi, sēnes, gļotsēnes > Diži koki = Latvijas dižkoki, savdabīgie un īpatnējie koki - vilkaču priedes, koki ar vējaslotām, dores koki u.c.
 Izvēlēties pēc nosaukuma:
Kura Latvijas daļa:
Novads / Rīgas daļa:
Atrašanās vieta:

   
  • Pilnais saraksts fotografētajiem objektiem , sakārtots pa novadiem, vietām.
  • Diži koki. Amatas taka

    Skatāms daba.dziedava.lv sadaļās : Drabešu pagasts (Amatas novads, Vidzeme), Līgatnes pagasts (Līgatnes novads, Vidzeme)

    Balticmaps.eu: (572290, 6344550)


    Sevī ietver: Kārļu zivjaudzētava - Zvārtes iezis, Melturi - Kārļu zivjaudzētava, Zvārtes iezis - Veclauči
    Saistītie objekti: Zvārtes iezis - skati, Gaujas nacionālais parks, Amata, Zvārtes iezis, Zvārtes iezis: dabas piemineklis, Miglas iezis, Viļņu priede, Incēnu krauja, Kumada, Amatas garmatainā egle, Līču akmens, Viļņu mežābele, Īļaku iezis, Vizuļu iezis, Dolomītu krauja, Īļaku iezis un Vizuļu iezis: dabas piemineklis, Dolomītu krauja, Dolomītu kraujas ZR, Dolomītu kraujas DA, Melturu iezis, Saltupīte, Dambja iezis un Bruņa ala: dabas piemineklis, Dambja iezis, Amatas palmegle, Ainavu krauja, Mazais Ainavu iezis, Ainavu krauja un Ķaubju iezis: dabas piemineklis, Bizenes iezis, Ķaubju iezis, Iļāku ala ar šauro ieeju, Iļāku ala ar plato ieeju, Iļāku alas, Kārļu niša, Dzilnas ieža ūdenskritums, Dzilnas iezis, Dzilnas iezis: dabas piemineklis, Akmeņupīte, Zaļais iezītis, Čūsku iezis, Čūsku ieža ala, Vanagu iezis, Vanagu iezis: dabas piemineklis, Palu iezis, Palu ala, Veclauču tilts, Veclauču iezis, Veclauču niša, Zemais iezis, Roču ieža alas, Kalnavēršu 1. iezis

    Ģeoloģiskā taka gar Amatu no Melturiem līdz Veclaučiem dalās 3 posmos, secīgi: Melturi - Kārļu zivaudzētava, Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis, Zvārtes iezis - Veclauči.
    Posmi ir atšķirīgu grūtību pakāpju. Tiek uzskatīts, ka Zvārtes iezis - Veclauči ir vieglākais posms, ejams arī bērniem un tūristu grupām, savukārt Melturi - Kārļu zivaudzētava ir pats grūtākais posms, pieveicams tikai izturīgākajiem. Pēc personīgās pieredzes vidējais posms Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis aizņem visvairāk laika.
    Dažādos informācijas avotos norādītais dabas taku veikšanas ilgums (visi 3 posmi kopā aizņemot vien 6 stundas) ir lielā pretrunā ar personīgo pieredzi - acīmredzot, bukletos norādītais ilgums attiecas uz gadījumiem, kad taka tiek ieta bez apstāšanās un nopietnas intereses par apkārtnes objektiem - kā parasta pastaiga pa mežu. Par mūsu pieredzi - aprakstos par attiecīgiem takas posmiem.
    Visā takas garumā ir daudz interesantu krauju un iežu atsegumu (lielākie skaitā ap 20), tostarp gan sarkanbaltas smilšakmens sienas, gan arī dolomīti, kas Latvijā nav tik bieži sastopami. Iespējams apmeklēt vairākas alas. Interesanta ir arī pati Amata - strauja un akmeņaina, daži akmeņi upē vi ...
    Ģeoloģiskā taka gar Amatu no Melturiem līdz Veclaučiem dalās 3 posmos, secīgi: Melturi - Kārļu zivaudzētava, Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis, Zvārtes iezis - Veclauči.
    Posmi ir atšķirīgu grūtību pakāpju. Tiek uzskatīts, ka Zvārtes iezis - Veclauči ir vieglākais posms, ejams arī bērniem un tūristu grupām, savukārt Melturi - Kārļu zivaudzētava ir pats grūtākais posms, pieveicams tikai izturīgākajiem. Pēc personīgās pieredzes vidējais posms Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis aizņem visvairāk laika.
    Dažādos informācijas avotos norādītais dabas taku veikšanas ilgums (visi 3 posmi kopā aizņemot vien 6 stundas) ir lielā pretrunā ar personīgo pieredzi - acīmredzot, bukletos norādītais ilgums attiecas uz gadījumiem, kad taka tiek ieta bez apstāšanās un nopietnas intereses par apkārtnes objektiem - kā parasta pastaiga pa mežu. Par mūsu pieredzi - aprakstos par attiecīgiem takas posmiem.
    Visā takas garumā ir daudz interesantu krauju un iežu atsegumu (lielākie skaitā ap 20), tostarp gan sarkanbaltas smilšakmens sienas, gan arī dolomīti, kas Latvijā nav tik bieži sastopami. Iespējams apmeklēt vairākas alas. Interesanta ir arī pati Amata - strauja un akmeņaina, daži akmeņi upē visai ievērojami.
    Interesanti vērot arī kokus, dažviet tos apskādējuši bebri, tomēr daži izauguši pat līdz dižkoka izmēriem. Takas malā redzējām arī interesantas formas egles.
    Aizraujošā ir daudz, vajag tikai būt vērīgam un nesteigties sasniegt ceļa mērķi.
    Takas pirmie divi posmi nav labiekārtoti, lai arī marķēti ar oranžiem apļiem uz kokiem. Takas ietvaros vietumis jākāpj stāvās kraujās caur mežiem ar kritušiem kokiem, pa dolomītiem un, jo sevišķi slapjā laikā, dubļiem. Tāpēc slapjā laikā taka vietumis ir ļoti bīstama un grūti veicama. Arī sausā laikā pārgājiens pa šīs takas grūtākajiem posmiem nav veicams kopā ar maziem bērniem. Vēlami labi apavi, kas ērti kāpšanai kraujās.
    Sīkāk par katru posmu atsevišķi - tiem veltītajās lapās.
    Papildus info par Amatas dabas taku: gnp.gov.lv un karlamuiza.lv.

    Aprakstu veidoja Julita Kluša, 2013.

         
     
    Komentāri:

    romualds, 2009-09-18 :   No Kārļu HES uz Vidzemes šosejas pusi pārgājiens tiešām nav pa līdzenu taciņu ejams, pamatā ieži akmeņu slāņiem izveidoti. Kā pirmais būtu Dambja iezis, kur vienā no šī ieža zilganajiem atsegumiem, sapņotāji var saskatīt sejas apveidus. Aiz Dambja ieža, nogāzes pašā augšpusē, pirms Saltupītes, cītīgākie meklētāji var uziet īpatnējo Bruņa alu ar zemu un šauru ieeju. Tikai paši drosmīgākie var mēģināt izspraukties caur alas akmens slāņu robotajām sienām lai nokļūtu mazliet plašākā vietiņā iekšpusē ...

    romualds, 2009-09-18 :   No Kārļu HES uz Vidzemes šosejas pusi pārgājiens tiešām nav pa līdzenu taciņu ejams, pamatā ieži akmeņu slāņiem izveidoti. Kā pirmais būtu Dambja iezis, kur vienā no šī ieža zilganajiem atsegumiem, sapņotāji var saskatīt sejas apveidus. Aiz Dambja ieža, nogāzes pašā augšpusē, pirms Saltupītes, cītīgākie meklētāji var uziet īpatnējo Bruņa alu ar zemu un šauru ieeju. Tikai paši drosmīgākie var mēģināt izspraukties caur alas akmens slāņu robotajām sienām lai nokļūtu mazliet plašākā vietiņā iekšpusē.Kādu gabaliņu tālāk jau tuvāk šosejai ir Dolomītu krauja ar daudziem kantainiem nobrukušajiem akmeņiem kraujas pakājē. Nākamajā upes līkumā otrā upes pusē jau redzams sarkanīgais Vizuļu iezis, kas slavens ar skaistiem leduskritumiem ziemā no izplūstošajiem avotiņu ūdeņiem. Pēc brītiņa caur koku lapotnēm jau saskatāms Īļaku iezis, kas mazliet atgādina Dolomītu krauju nosacītā miniatūrā. Pie nākamā izteiktā upes līkuma Vizuļu ieža pusē apskatāms nelielais sarkanīgi zilganais Melturu iezis un drīzumā jau var nonākt līdz Vidzemes šosejai, kur starp citu ir uztaisīts skaists stāvlaukumiņš autotransportam un gājēju tiltiņš pār Amatas upi.
    Kārļu niša ir samērā līdzīga pēc formas Eņģeļu alai Mazsalacā, tikai mazliet mazāka un seklāka, atrodas mazāk izteiksmīgā vietā.
    Ja grib paceļot ar bērniem, vislabākais pusms pārgājienam gar Amatu ir no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim vai otrādi. Tur ceļā var ieraudzīt vairākus skaistus atsegumus, atrast pāris alas, sausākā laikā pārbrist Amatai pāri ar basām kājām, uzlokot bikses līdz ceļgaliem.



    _Atis_, 2009-09-24 :   Ejot no Melturu puses pa labo krastu, marķētais meža ceļš pie Īļaku ieža beidzas un laikam būtu jārāpjas iezī augšā. Vai nu izvēlējos neveiksmīgu vietu, vai arī esmu pārāk bailīgs, bet 10m pirms "uzvaras" sapratu, ka tas nav priekš manis arī sausā laikā un labiem apaviem. Pagājos kādus 100m uz atpakaļu. Tur jau kāpšana bija diezgan droša.
    Bruņa alu gan neizdevās atrast. Apmēram tur, kur tā iezīmēta Jāņasētas GNP kartē, patiesībā bija Īļāku alas. Pēc alas.lv Bruņa alai jābūt uz HESa pusi no
    ...

    _Atis_, 2009-09-24 :   Ejot no Melturu puses pa labo krastu, marķētais meža ceļš pie Īļaku ieža beidzas un laikam būtu jārāpjas iezī augšā. Vai nu izvēlējos neveiksmīgu vietu, vai arī esmu pārāk bailīgs, bet 10m pirms "uzvaras" sapratu, ka tas nav priekš manis arī sausā laikā un labiem apaviem. Pagājos kādus 100m uz atpakaļu. Tur jau kāpšana bija diezgan droša.
    Bruņa alu gan neizdevās atrast. Apmēram tur, kur tā iezīmēta Jāņasētas GNP kartē, patiesībā bija Īļāku alas. Pēc alas.lv Bruņa alai jābūt uz HESa pusi no Īļāku alām, bet tuvākajos 120m no Īļāku alām nogāzē neizdevās neko atrast un tālāk nelikās vērts meklēt, jo dolomīti vairs daudz nebija redzami.
    Aiz tilta pie Kārļiem interesanti pastaigāt arī ne pa "oficiālo taku", bet pa otru Amatas pusi. Tur gan vietām ir stipri aizaudzis un jābrien pāri Amatas attekai. Toties akmeņainā Amata ir pavisam blakus un pretējās puses klintis no apakšas arī vareni izskatās.




    Pilnais pārskats (205)
    pēc latviskā nosaukuma


    Full overview
    by Scientific Name

    Pārskats (3)
    pēc latviskā


    Overview
    by Scientific Name

    Visi foto (153)
    All Photos
    vērtētākos augstāk


    jaunākos augstāk

    Pavasaris (76)
    Spring


    apr mai

    Vasara (46)
    Summer


    jūl

    Rudens (29)
    Autumn


    okt

    Ziema (2)
    Winter


    feb

    Pilnais pārskats
    Full overview (sort by Scientific Name)

    Atlasīto attēlu skaits: 204. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā.
    Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.
    Uzklikšķinot uz nosaukuma, varēsi apskatīt arī citas bildes par šo tēmu un, iespējams, aprakstu.
     
      1   2   3   4
      1  nākamais


    Goba, lietussargveida

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Abies alba
    Baltegle, Eiropas

    Latvijā daļēji savvaļā

    Abies balsamea
    Baltegle, balzama

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Abies concolor
    Baltegle, vienkrāsas

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Abies sibirica
    Baltegle, Sibīrijas

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Abies veitchii
    Baltegle, Veiča

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer campestre
    Kļava, lauka

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer negundo
    Kļava, ošlapu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Acer platanoides
    Kļava, parastā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer platanoides fo. schwedleri
    Kļava, Švedlera

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer pseudoplatanus
    Kļava, kalnu

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer pseudoplatanus fo. purpurascens
    Kļava, purpursārtā kalnu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Acer rufinerve
    Kļava, sārtdzīslu

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer saccharinum
    Kļava, sudraba

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer tataricum
    Kļava, Tatārijas

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer tataricum subsp. ginnala
    Kļava, krastu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Aesculus flava
    Zirgkastaņa, dzeltenā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Aesculus hippocastanum
    Zirgkastaņa, parastā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Aesculus x hybrida
    Zirgkastaņa, hibrīdā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Aesculus x neglecta
    Zirgkastaņa, neievērotā

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Alnus glutinosa
    Melnalksnis

    Latvijā sastopama savvaļā

    Alnus incana
    Baltalksnis

    Latvijā sastopama savvaļā

    Amelanchier spicata
    Korinte, vārpainā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Berberis thunbergii
    Bārbele, Tunberga

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Berberis vulgaris
    Bārbele, parastā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Betula alleghaniensis
    Bērzs, dzeltenais

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Betula papyrifera
    Bērzs, papīra

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Betula pendula
    Bērzs, āra

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Betula pendula var. carelica
    Bērzs, Karēlijas

    Latvijā sastopama savvaļā

    Betula pendula Youngii
    Bērzs, Jonga

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Betula pubescens
    Bērzs, purva

    Latvijā sastopama savvaļā

    Buxus sempervirens
    Buksis, mūžzaļais

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Caragana arborescens
    Karagāna, kokveida

    Latvijā daļēji savvaļā

    Carpinus betulus
    Skābardis, parastais

    Latvijā daļēji savvaļā

    Carpinus caroliniana
    Skābardis, Karolīnas

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Carya cordiformis
    Kārija, sirdsveida

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Carya ovata
    Kārija, plēkšņainā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Castanea sativa
    Kastaņa, ēdamā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Catalpa ovata
    Katalpa, olveida

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Cercidiphyllum japonicum
    Katsura, Japānas

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Chaenomeles japonica
    Krūmcidonija, Japānas

    Latvijā daļēji savvaļā

    Cladrastis kentukea
    Dzeltenkoks, Amerikas

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Clematis
    Mežvīteņi

    Latvijā sastopama savvaļā

    Cornus mas
    Kizils

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Cornus sericea
    Grimonis, atvašu

    Latvijā daļēji savvaļā

    Corylus avellana
    Lazda, parastā

    Latvijā sastopama savvaļā

    Cotoneaster divaricatus
    Klintene, izplestā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Cotoneaster multiflorus
    Klintene, daudzziedu

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Crataegus chrysocarpa
    Vilkābele, ugunssarkanā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Crataegus laevigata
    Vilkābele, divirbuļu

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Crataegus monogyna
    Vilkābele, vienirbuļa

    Latvijā daļēji savvaļā

    Crataegus monogyna subsp. nordica
    Vilkābele, ziemeļu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Crataegus persimilis
    Vilkābele, līdzīgā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Crataegus submollis
    Vilkābele, pamīkstā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Daphne mezereum
    Zalktene

    Latvijā sastopama savvaļā

    Euonymus europaeus
    Segliņš, Eiropas

    Latvijā sastopama savvaļā
           

    Euonymus verrucosus
    Segliņš, kārpainais

    Latvijā sastopama savvaļā

    Fagus sylvatica
    Dižskābardis, parastais

    Latvijā daļēji savvaļā

    Fagus sylvatica fo. purpurea
    Dižskābardis, purpurlapu

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Forsythia intermedia
    Zeltpulkstenītis, vidējais

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           
      1  nākamais
      1   2   3   4



    Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz
    daba.dziedava.lv.
    Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet: julita at dziedava punkts lv.

    (c) Julita, 2008.- 2024.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv