DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba un kultūrvēsture

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"
Konkrēti objekti > Upes, kanāli > Brasla
Tēmas -> Augi, sēnes, gļotsēnes > Diži koki = Latvijas dižkoki, savdabīgie un īpatnējie koki - vilkaču priedes, koki ar vējaslotām, dores koki u.c.
 Izvēlēties pēc nosaukuma:
Kura Latvijas daļa:
Novads / Rīgas daļa:
Atrašanās vieta:

   
  • Pilnais saraksts fotografētajiem objektiem , sakārtots pa novadiem, vietām.
  • Diži koki. Brasla

    Skatāms daba.dziedava.lv sadaļās : Krimuldas pagasts (Krimuldas novads, Vidzeme), Līgatnes pagasts (Līgatnes novads, Vidzeme), Stalbes pagasts (Pārgaujas novads, Vidzeme), Straupes pagasts (Pārgaujas novads, Vidzeme)

    Ieteka: Gauja
    Pietekas: Divupe
    Saistītie objekti: Gaujas nacionālais parks, Krauļukalna ieža leduskritums/ūdenskritums, Krauļukalna iezis, Braslas ieži: dabas piemineklis, Slūnu iezis, Jāņavārtu iezis, Buļu garā ala, Buļu iezis, Baltais iezis, Melnais iezis, Aņītes Garais iezis, Braslas ūdenskrātuve, Braslas HES, Aņītes ieži, Aņītes Augstais iezis, Melnā ieža gaisa alas, Buļu lielā ala, Virtakas iezis, Sigulda - Līgatne, dabas taka, Rozbeķu piemiņas akmeņi, Vējiņu iezis, Vējiņu alas un Elles bedres: dabas piemineklis, Buļu sala, Aņītes Vidējais iezis

    Brasla sākas Limbažu novadā, Pociema apkārtnē, tad tek caur Pārgaujas novadu un sava tecējuma beigās kalpo par robežupi Straupes un Krimuldas pagastiem. Ietek Gaujā pretim Līgatnes pagastam. Tādējādi Braslas ieteka Gaujā vienlaikus ir 3 pagastu - Straupes, Krimuldas un Līgatnes - satikšanās vieta.

    Aprakstu veidoja Julita Kluša, 2013.

         
     
    Komentāri:

    romualds, 2009-09-23 :   Viens no interesantākajiem Braslas posmiem ir no Braslas ūdenskrātuves, gandrīz līdz tās ietekai Gaujā, kur koncentrējušies tā saucamie Braslas lejteces atsegumi.
    Kā pirmo var minēt Aņītes garo iezi, kas cēli spoguļojas Braslas ūdenskrātuves ūdeņos.
    Pretējā krastā ir atrodams ar krūmiem daļēji aizaugušais Varšavu iezis, par kura atrašanās vietu ir pretrunīga informācija dažādās kartēs. Es par pamatu ņemu enciklopēdijas DABA karti, kurā arī nākamajam iezim, kas sākas jau aiz Braslas H
    ...

    romualds, 2009-09-23 :   Viens no interesantākajiem Braslas posmiem ir no Braslas ūdenskrātuves, gandrīz līdz tās ietekai Gaujā, kur koncentrējušies tā saucamie Braslas lejteces atsegumi.
    Kā pirmo var minēt Aņītes garo iezi, kas cēli spoguļojas Braslas ūdenskrātuves ūdeņos.
    Pretējā krastā ir atrodams ar krūmiem daļēji aizaugušais Varšavu iezis, par kura atrašanās vietu ir pretrunīga informācija dažādās kartēs. Es par pamatu ņemu enciklopēdijas DABA karti, kurā arī nākamajam iezim, kas sākas jau aiz Braslas HES, ir savs vārds - Krauļukalna iezis.
    Tuvāk pie HES iezī ir neliela plaisa, kuru īsti par alu laikam uzskatīt tomēr nevar. Aiz upes līkuma, ieža beigu daļā, no tā sienas izplūstošais avotiņš veido nelielu ūdenskritumiņu.
    Un tagad es ieteiktu ceļotājiem atgriezties caur HESu, zivjaudzētavas pusē, lai pa pretējo krastu turpinātu ceļojumu. Cerams, ka HES darbinieks nedusmosies uz nelūgtajiem ciemiņiem un neliks šķēršļus, gājieniem pāri HESam.
    Netālu no Aņītes garā ieža, ūdenskrātuves krastā, agrāk bija neliels stāvlaukumiņš transportam, tagad zīmes uz piebraucamajiem ceļiem liedz piebraukt tuvu klāt ūdenstilpnei. Oficiāli pastaigāties pa šo teritoriju drīkst laikam tikai ar zivjaudzētavas darbinieku atļauju, rīkojot organizētu ekskursiju, bet īstenie dabas draugi diez vai varētu nodarīt skādi kādiem vietējiem objektiem.
    Un tā ceļu turpinām pa asfaltēto piebraucamo celiņu pie zivjaudzētavas, kur kreisajā pusē kā augsta siena paveras Aņītes Vidējais iezis. Pirms zivjaudzētavas, pienākot Braslas krastam nelielā pļaviņā var apjūsmot sarkanīgos Jāņavārtus.
    Drošākie gājēji var mēģināt šķērsot upi, ja tas ir iespējams noteiktā laika periodā, ar gariem zābakiem vai basām kājām un uzlocītām biksēm virs ceļgaliem, lai aplūkotu trīs māsiņas, trīs samērā šauras, plaisveidīgas alas.
    Tieši aiz zivjaudzētavas sākas grūtākais ceļa posms, kad nāksies kāpt pa diezgan stāvus ejošu taciņu, rāpties pāri nokritušiem kokiem, uzmanīties no slīdēšanas,lai pievarētu Aņītes Augsto iezi. Mazliet no sāna tas ir apskatāms nākamajā Braslas līkumā (diezgan aizaudzis ar kokiem un krūmiem).
    Īsi pirms gājiena lejup, no šī ieža caur krūmiem paveras skaists skats uz nākamo - Slūnu iezi. Slūnu iezis līdzinās sarkanīgam, stāvam, gludam izgrauzumam upes krastā. Var pieiet samērā tuvu klāt, šeit Brasla ir diezgan šaura.
    Nākamajā izteiktajā upes līkumā, atrodoties uz nelielā Baltā ieža, var vērot melnīgsnējā, ar biezu mežu virspusē, apaugušā Melnā ieža aprises. Var ielūkoties ieža nāsīs, melnīgsnējās iedobēs ieža priekšpusē.
    Turpinot ceļu jau atkal izteikti lielajā līkumā, mazliet novirzoties no taciņas, var pavērot ne sevišķi izteiksmīgā Virtakas ieža reljefu. Gājiena pusē, mežiņā, pēc kartes netālu no upes līkuma vajadzētu būt Zirņu iezim, kuru es neatradu un neizkaitļoju īsto atrašanās vietu.
    Turpinot ceļu, pēc kāda laiciņa, jau atkal upes līkumā pretī vērsies Buļu iezis, pēdējais no Braslas lejteces iežiem. Daļa ieža (beigu) atrodas pie pašas upes, bet daļa atvirzījusies nost no pamatkrasta.
    Pie upes esošajā daļā virs ūdens kā melna, draudīga, slīpa plaisa verās pretī Buļu lielā ala.
    Jau novirzoties no upes, vidusdaļā, var redzēt diezgan lielu sarkanīgu smilšu nobrukumu, zem kura paslēpusies, ja vēl nav sagruvusi, Adamaiša ala.
    Jau pašā ieža malā kā liels caurums no tālienes redzama Buļu garā ala, kura sākas ar lielu priekštelpu, bet mazliet dziļāk turpinās ar trim ļoti mazām ejām, veidojot īpatnēju alas turpinājumu.
    Vēl turpat netālu atrodas Buļu mazā ala, arī līzīga plaisai, bet mazliet platāku iekštelpiņu. Arī pie Buļu ieža ir iespējams sausūdens periodā šķērsot Braslu ar gariem gumijas zābakiem (ļoti uzmanīgi pārvietojoties, lai tajos neielīst Braslas ūdeņi)vai basām kājām, apslapinot apakšstilbus.
    Un tagad laiks laikam doties atpakaļ kādus trīs kilometrus līdz sākuma punktam.




    Pilnais pārskats (205)
    pēc latviskā nosaukuma


    Full overview
    by Scientific Name

    Pārskats (pietekas, ūdenskritumi) (1)
    Tributaries, waterfalls

    Visi foto (46)
    All Photos
    vērtētākos augstāk


    jaunākos augstāk

    Pavasaris (15)
    Spring


    mai

    Vasara (17)
    Summer


    jūl aug

    Rudens (8)
    Autumn


    sep okt

    Ziema (6)
    Winter


    jan

    Pilnais pārskats
    Full overview (sort by Scientific Name)

    Atlasīto attēlu skaits: 204. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā.
    Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.
    Uzklikšķinot uz nosaukuma, varēsi apskatīt arī citas bildes par šo tēmu un, iespējams, aprakstu.
     
      1   2   3   4
      1  nākamais


    Goba, lietussargveida

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Abies alba
    Baltegle, Eiropas

    Latvijā daļēji savvaļā

    Abies balsamea
    Baltegle, balzama

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Abies concolor
    Baltegle, vienkrāsas

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Abies sibirica
    Baltegle, Sibīrijas

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Abies veitchii
    Baltegle, Veiča

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer campestre
    Kļava, lauka

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer negundo
    Kļava, ošlapu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Acer platanoides
    Kļava, parastā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer platanoides fo. schwedleri
    Kļava, Švedlera

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer pseudoplatanus
    Kļava, kalnu

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer pseudoplatanus fo. purpurascens
    Kļava, purpursārtā kalnu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Acer rufinerve
    Kļava, sārtdzīslu

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer saccharinum
    Kļava, sudraba

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Acer tataricum
    Kļava, Tatārijas

    Latvijā daļēji savvaļā

    Acer tataricum subsp. ginnala
    Kļava, krastu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Aesculus flava
    Zirgkastaņa, dzeltenā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Aesculus hippocastanum
    Zirgkastaņa, parastā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Aesculus x hybrida
    Zirgkastaņa, hibrīdā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Aesculus x neglecta
    Zirgkastaņa, neievērotā

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Alnus glutinosa
    Melnalksnis

    Latvijā sastopama savvaļā

    Alnus incana
    Baltalksnis

    Latvijā sastopama savvaļā

    Amelanchier spicata
    Korinte, vārpainā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Berberis thunbergii
    Bārbele, Tunberga

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Berberis vulgaris
    Bārbele, parastā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Betula alleghaniensis
    Bērzs, dzeltenais

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Betula papyrifera
    Bērzs, papīra

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Betula pendula
    Bērzs, āra

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Betula pendula var. carelica
    Bērzs, Karēlijas

    Latvijā sastopama savvaļā

    Betula pendula Youngii
    Bērzs, Jonga

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Betula pubescens
    Bērzs, purva

    Latvijā sastopama savvaļā

    Buxus sempervirens
    Buksis, mūžzaļais

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Caragana arborescens
    Karagāna, kokveida

    Latvijā daļēji savvaļā

    Carpinus betulus
    Skābardis, parastais

    Latvijā daļēji savvaļā

    Carpinus caroliniana
    Skābardis, Karolīnas

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Carya cordiformis
    Kārija, sirdsveida

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Carya ovata
    Kārija, plēkšņainā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Castanea sativa
    Kastaņa, ēdamā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Catalpa ovata
    Katalpa, olveida

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Cercidiphyllum japonicum
    Katsura, Japānas

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Chaenomeles japonica
    Krūmcidonija, Japānas

    Latvijā daļēji savvaļā

    Cladrastis kentukea
    Dzeltenkoks, Amerikas

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Clematis
    Mežvīteņi

    Latvijā sastopama savvaļā

    Cornus mas
    Kizils

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Cornus sericea
    Grimonis, atvašu

    Latvijā daļēji savvaļā

    Corylus avellana
    Lazda, parastā

    Latvijā sastopama savvaļā

    Cotoneaster divaricatus
    Klintene, izplestā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Cotoneaster multiflorus
    Klintene, daudzziedu

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           

    Crataegus chrysocarpa
    Vilkābele, ugunssarkanā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Crataegus laevigata
    Vilkābele, divirbuļu

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Crataegus monogyna
    Vilkābele, vienirbuļa

    Latvijā daļēji savvaļā

    Crataegus monogyna subsp. nordica
    Vilkābele, ziemeļu

    Latvijā daļēji savvaļā
           

    Crataegus persimilis
    Vilkābele, līdzīgā

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Crataegus submollis
    Vilkābele, pamīkstā

    Latvijā daļēji savvaļā

    Daphne mezereum
    Zalktene

    Latvijā sastopama savvaļā

    Euonymus europaeus
    Segliņš, Eiropas

    Latvijā sastopama savvaļā
           

    Euonymus verrucosus
    Segliņš, kārpainais

    Latvijā sastopama savvaļā

    Fagus sylvatica
    Dižskābardis, parastais

    Latvijā daļēji savvaļā

    Fagus sylvatica fo. purpurea
    Dižskābardis, purpurlapu

    Latvijā savvaļā nav sastopama

    Forsythia intermedia
    Zeltpulkstenītis, vidējais

    Latvijā savvaļā nav sastopama
           
      1  nākamais
      1   2   3   4



    Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz
    daba.dziedava.lv.
    Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet: julita at dziedava punkts lv.

    (c) Julita, 2008.- 2024.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv