DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba un kultūrvēsture

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"
Konkrēti objekti > Upes, kanāli > Brasla
Tēmas -> Nedzīvā daba > Ūdeņi > Upes, kanāli = Upes, strauti, urgas, cilvēku rakti kanāli un grāvji Latvijā.
 Izvēlēties pēc nosaukuma:
Kura Latvijas daļa:
Novads / Rīgas daļa:
Atrašanās vieta:

   
  • Pilnais saraksts fotografētajiem objektiem , sakārtots pa novadiem, vietām.
  • Upes, kanāli. Brasla

    Skatāms daba.dziedava.lv sadaļās : Krimuldas pagasts (Krimuldas novads, Vidzeme), Līgatnes pagasts (Līgatnes novads, Vidzeme), Stalbes pagasts (Pārgaujas novads, Vidzeme), Straupes pagasts (Pārgaujas novads, Vidzeme)
    Upes atrašanās pēc Dziedavā publicētajiem foto:

    Ieteka: Gauja
    Pietekas: Divupe
    Saistītie objekti: Gaujas nacionālais parks, Krauļukalna ieža leduskritums, Krauļukalna iezis, Braslas ieži: dabas piemineklis, Slūnu iezis, Jāņavārtu iezis, Buļu garā ala, Buļu iezis, Baltais iezis, Melnais iezis, Aņītes Garais iezis, Braslas ūdenskrātuve, Aņītes ieži, Aņītes Augstais iezis, Melnā ieža gaisa alas, Buļu lielā ala, Virtakas iezis, Sigulda - Līgatne, dabas taka, Rozbeķu piemiņas akmeņi

    Brasla sākas Limbažu novadā, Pociema apkārtnē, tad tek caur Pārgaujas novadu un sava tecējuma beigās kalpo par robežupi Straupes un Krimuldas pagastiem. Ietek Gaujā pretim Līgatnes pagastam. Tādējādi Braslas ieteka Gaujā vienlaikus ir 3 pagastu - Straupes, Krimuldas un Līgatnes - satikšanās vieta.

    Aprakstu veidoja Julita Kluša, 2013.

         
     
    Komentāri:

    romualds, 2009-09-23 :   Viens no interesantākajiem Braslas posmiem ir no Braslas ūdenskrātuves, gandrīz līdz tās ietekai Gaujā, kur koncentrējušies tā saucamie Braslas lejteces atsegumi.
    Kā pirmo var minēt Aņītes garo iezi, kas cēli spoguļojas Braslas ūdenskrātuves ūdeņos.
    Pretējā krastā ir atrodams ar krūmiem daļēji aizaugušais Varšavu iezis, par kura atrašanās vietu ir pretrunīga informācija dažādās kartēs. Es par pamatu ņemu enciklopēdijas DABA karti, kurā arī nākamajam iezim, kas sākas jau aiz Braslas H
    ...

    romualds, 2009-09-23 :   Viens no interesantākajiem Braslas posmiem ir no Braslas ūdenskrātuves, gandrīz līdz tās ietekai Gaujā, kur koncentrējušies tā saucamie Braslas lejteces atsegumi.
    Kā pirmo var minēt Aņītes garo iezi, kas cēli spoguļojas Braslas ūdenskrātuves ūdeņos.
    Pretējā krastā ir atrodams ar krūmiem daļēji aizaugušais Varšavu iezis, par kura atrašanās vietu ir pretrunīga informācija dažādās kartēs. Es par pamatu ņemu enciklopēdijas DABA karti, kurā arī nākamajam iezim, kas sākas jau aiz Braslas HES, ir savs vārds - Krauļukalna iezis.
    Tuvāk pie HES iezī ir neliela plaisa, kuru īsti par alu laikam uzskatīt tomēr nevar. Aiz upes līkuma, ieža beigu daļā, no tā sienas izplūstošais avotiņš veido nelielu ūdenskritumiņu.
    Un tagad es ieteiktu ceļotājiem atgriezties caur HESu, zivjaudzētavas pusē, lai pa pretējo krastu turpinātu ceļojumu. Cerams, ka HES darbinieks nedusmosies uz nelūgtajiem ciemiņiem un neliks šķēršļus, gājieniem pāri HESam.
    Netālu no Aņītes garā ieža, ūdenskrātuves krastā, agrāk bija neliels stāvlaukumiņš transportam, tagad zīmes uz piebraucamajiem ceļiem liedz piebraukt tuvu klāt ūdenstilpnei. Oficiāli pastaigāties pa šo teritoriju drīkst laikam tikai ar zivjaudzētavas darbinieku atļauju, rīkojot organizētu ekskursiju, bet īstenie dabas draugi diez vai varētu nodarīt skādi kādiem vietējiem objektiem.
    Un tā ceļu turpinām pa asfaltēto piebraucamo celiņu pie zivjaudzētavas, kur kreisajā pusē kā augsta siena paveras Aņītes Vidējais iezis. Pirms zivjaudzētavas, pienākot Braslas krastam nelielā pļaviņā var apjūsmot sarkanīgos Jāņavārtus.
    Drošākie gājēji var mēģināt šķērsot upi, ja tas ir iespējams noteiktā laika periodā, ar gariem zābakiem vai basām kājām un uzlocītām biksēm virs ceļgaliem, lai aplūkotu trīs māsiņas, trīs samērā šauras, plaisveidīgas alas.
    Tieši aiz zivjaudzētavas sākas grūtākais ceļa posms, kad nāksies kāpt pa diezgan stāvus ejošu taciņu, rāpties pāri nokritušiem kokiem, uzmanīties no slīdēšanas,lai pievarētu Aņītes Augsto iezi. Mazliet no sāna tas ir apskatāms nākamajā Braslas līkumā (diezgan aizaudzis ar kokiem un krūmiem).
    Īsi pirms gājiena lejup, no šī ieža caur krūmiem paveras skaists skats uz nākamo - Slūnu iezi. Slūnu iezis līdzinās sarkanīgam, stāvam, gludam izgrauzumam upes krastā. Var pieiet samērā tuvu klāt, šeit Brasla ir diezgan šaura.
    Nākamajā izteiktajā upes līkumā, atrodoties uz nelielā Baltā ieža, var vērot melnīgsnējā, ar biezu mežu virspusē, apaugušā Melnā ieža aprises. Var ielūkoties ieža nāsīs, melnīgsnējās iedobēs ieža priekšpusē.
    Turpinot ceļu jau atkal izteikti lielajā līkumā, mazliet novirzoties no taciņas, var pavērot ne sevišķi izteiksmīgā Virtakas ieža reljefu. Gājiena pusē, mežiņā, pēc kartes netālu no upes līkuma vajadzētu būt Zirņu iezim, kuru es neatradu un neizkaitļoju īsto atrašanās vietu.
    Turpinot ceļu, pēc kāda laiciņa, jau atkal upes līkumā pretī vērsies Buļu iezis, pēdējais no Braslas lejteces iežiem. Daļa ieža (beigu) atrodas pie pašas upes, bet daļa atvirzījusies nost no pamatkrasta.
    Pie upes esošajā daļā virs ūdens kā melna, draudīga, slīpa plaisa verās pretī Buļu lielā ala.
    Jau novirzoties no upes, vidusdaļā, var redzēt diezgan lielu sarkanīgu smilšu nobrukumu, zem kura paslēpusies, ja vēl nav sagruvusi, Adamaiša ala.
    Jau pašā ieža malā kā liels caurums no tālienes redzama Buļu garā ala, kura sākas ar lielu priekštelpu, bet mazliet dziļāk turpinās ar trim ļoti mazām ejām, veidojot īpatnēju alas turpinājumu.
    Vēl turpat netālu atrodas Buļu mazā ala, arī līzīga plaisai, bet mazliet platāku iekštelpiņu. Arī pie Buļu ieža ir iespējams sausūdens periodā šķērsot Braslu ar gariem gumijas zābakiem (ļoti uzmanīgi pārvietojoties, lai tajos neielīst Braslas ūdeņi)vai basām kājām, apslapinot apakšstilbus.
    Un tagad laiks laikam doties atpakaļ kādus trīs kilometrus līdz sākuma punktam.




    Pārskats (pietekas, ūdenskritumi) (1)
    Tributaries, waterfalls

    Visi foto (30)
    All Photos
    vērtētākos augstāk


    jaunākos augstāk

    Vasara (17)
    Summer


    jūl aug

    Rudens (7)
    Autumn


    okt

    Ziema (6)
    Winter


    jan


    Atlasīto attēlu skaits: 30. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā.
    Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.

    Skatīties slīdrādi / Komentēt attēlus.
    Ja vēlies atzīmēt īpaši tīkamos attēlus, ieliec ķeksīti pie attiecīgām bildēm un lapas apakšā spied pogu "Saglabāt vērtējumu".

    Foto: Romualds Beļavskis


    Baltais iezis saules staros, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Braslas HES slūžas ziemā, 2010.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Braslas ieteka Gaujā - triju pagastu satikšanās punkts; skats no Līgatnes pag., 2011.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Aņītes Augstais iezis sniegos, 2010.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Krauļukalna ieža leduskritums, 2010.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Melnais iezis un Melnā ieža gaisa alas, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Buļu iezis ar Buļu lielo alu, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Jāņavārti sniegā, 2010.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Buļu iezis, no Buļu garās alas skatot, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Satiekas Baltais iezis un Melnais iezis, 2001.
    Komentēt (1)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Slūnu iezis sniegos, 2010.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Slūnu iezis sānskatā no augšas, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Parastā avotsūna Fontinalis antipyretica mērogā ar plaukstu, 2014.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Slūnu iezis zaļā ietvarā, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Braslas ieteka Gaujā, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Akmeņi ar gravējumiem Braslas upē, 2014.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Jāņavārtu iezis, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Aņītes Garais iezis sniegos un saulē, 2010.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Piemiņas akmens Rozbeķu kunga meitai Evai Taubei, 1779, 2014.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Braslas akmeņainie krasti, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Jāņvārtu ieža siena, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Virtakas iezis ar kritušiem kokiem, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Ainava ar garo mežu, iezi un smilgām, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Braslas ūdenskrātuve, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Parastā avotsūna Fontinalis antipyretica upē - Braslā, 2014.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Aņītes Augstais iezis rudenī, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Akmens ar uzrakstu Braslā pie krasta, 2014.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Brasla no Slūnu ieža, 2001.
    Komentēt (0)

    Foto: Romualds Beļavskis


    Aņītes Garais iezis krāsās, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Kā atšifrēt šo uzrakstu uz akmens?, 2014.
    Komentēt (0)

    Vērtējums ietekmē attēla atrašanos lapā (ja neskata atsevišķu gadalaiku!) - vairāk novērtētie - augstāk.



    Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz
    daba.dziedava.lv.
    Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet: julita at dziedava punkts lv.

    (c) Julita, 2008.- 2019.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv