DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
 Tēmas
Augi, sēnes, gļotsēnes - pārskats Dzīvnieki - pārskats Nedzīvā daba - pārskats Dabas parādības - pārskats Cilvēku veidojumi - pārskats Konkrēti dabas objekti Konkrētas celtnes, veidojumi >> >> >>
|
Konkrēti objekti > Upes, kanāli > Brasla Tweet
Tēmas -> Augi, sēnes, gļotsēnes > Diži koki = Latvijas dižkoki, savdabīgie un īpatnējie koki - vilkaču priedes, koki ar vējaslotām, dores koki u.c. Diži koki. Brasla
Skatāms daba.dziedava.lv sadaļās : Krimuldas pagasts (Krimuldas novads, Vidzeme), Līgatnes pagasts (Līgatnes novads, Vidzeme), Stalbes pagasts (Pārgaujas novads, Vidzeme), Straupes pagasts (Pārgaujas novads, Vidzeme)Brasla sākas Limbažu novadā, Pociema apkārtnē, tad tek caur Pārgaujas novadu un sava tecējuma beigās kalpo par robežupi Straupes un Krimuldas pagastiem. Ietek Gaujā pretim Līgatnes pagastam. Tādējādi Braslas ieteka Gaujā vienlaikus ir 3 pagastu - Straupes, Krimuldas un Līgatnes - satikšanās vieta. Aprakstu veidoja Julita Kluša, 2013. Komentāri: romualds, 2009-09-23 : Viens no interesantākajiem Braslas posmiem ir no Braslas ūdenskrātuves, gandrīz līdz tās ietekai Gaujā, kur koncentrējušies tā saucamie Braslas lejteces atsegumi. Kā pirmo var minēt Aņītes garo iezi, kas cēli spoguļojas Braslas ūdenskrātuves ūdeņos. Pretējā krastā ir atrodams ar krūmiem daļēji aizaugušais Varšavu iezis, par kura atrašanās vietu ir pretrunīga informācija dažādās kartēs. Es par pamatu ņemu enciklopēdijas DABA karti, kurā arī nākamajam iezim, kas sākas jau aiz Braslas H ... romualds, 2009-09-23 : Viens no interesantākajiem Braslas posmiem ir no Braslas ūdenskrātuves, gandrīz līdz tās ietekai Gaujā, kur koncentrējušies tā saucamie Braslas lejteces atsegumi. Kā pirmo var minēt Aņītes garo iezi, kas cēli spoguļojas Braslas ūdenskrātuves ūdeņos. Pretējā krastā ir atrodams ar krūmiem daļēji aizaugušais Varšavu iezis, par kura atrašanās vietu ir pretrunīga informācija dažādās kartēs. Es par pamatu ņemu enciklopēdijas DABA karti, kurā arī nākamajam iezim, kas sākas jau aiz Braslas HES, ir savs vārds - Krauļukalna iezis. Tuvāk pie HES iezī ir neliela plaisa, kuru īsti par alu laikam uzskatīt tomēr nevar. Aiz upes līkuma, ieža beigu daļā, no tā sienas izplūstošais avotiņš veido nelielu ūdenskritumiņu. Un tagad es ieteiktu ceļotājiem atgriezties caur HESu, zivjaudzētavas pusē, lai pa pretējo krastu turpinātu ceļojumu. Cerams, ka HES darbinieks nedusmosies uz nelūgtajiem ciemiņiem un neliks šķēršļus, gājieniem pāri HESam. Netālu no Aņītes garā ieža, ūdenskrātuves krastā, agrāk bija neliels stāvlaukumiņš transportam, tagad zīmes uz piebraucamajiem ceļiem liedz piebraukt tuvu klāt ūdenstilpnei. Oficiāli pastaigāties pa šo teritoriju drīkst laikam tikai ar zivjaudzētavas darbinieku atļauju, rīkojot organizētu ekskursiju, bet īstenie dabas draugi diez vai varētu nodarīt skādi kādiem vietējiem objektiem. Un tā ceļu turpinām pa asfaltēto piebraucamo celiņu pie zivjaudzētavas, kur kreisajā pusē kā augsta siena paveras Aņītes Vidējais iezis. Pirms zivjaudzētavas, pienākot Braslas krastam nelielā pļaviņā var apjūsmot sarkanīgos Jāņavārtus. Drošākie gājēji var mēģināt šķērsot upi, ja tas ir iespējams noteiktā laika periodā, ar gariem zābakiem vai basām kājām un uzlocītām biksēm virs ceļgaliem, lai aplūkotu trīs māsiņas, trīs samērā šauras, plaisveidīgas alas. Tieši aiz zivjaudzētavas sākas grūtākais ceļa posms, kad nāksies kāpt pa diezgan stāvus ejošu taciņu, rāpties pāri nokritušiem kokiem, uzmanīties no slīdēšanas,lai pievarētu Aņītes Augsto iezi. Mazliet no sāna tas ir apskatāms nākamajā Braslas līkumā (diezgan aizaudzis ar kokiem un krūmiem). Īsi pirms gājiena lejup, no šī ieža caur krūmiem paveras skaists skats uz nākamo - Slūnu iezi. Slūnu iezis līdzinās sarkanīgam, stāvam, gludam izgrauzumam upes krastā. Var pieiet samērā tuvu klāt, šeit Brasla ir diezgan šaura. Nākamajā izteiktajā upes līkumā, atrodoties uz nelielā Baltā ieža, var vērot melnīgsnējā, ar biezu mežu virspusē, apaugušā Melnā ieža aprises. Var ielūkoties ieža nāsīs, melnīgsnējās iedobēs ieža priekšpusē. Turpinot ceļu jau atkal izteikti lielajā līkumā, mazliet novirzoties no taciņas, var pavērot ne sevišķi izteiksmīgā Virtakas ieža reljefu. Gājiena pusē, mežiņā, pēc kartes netālu no upes līkuma vajadzētu būt Zirņu iezim, kuru es neatradu un neizkaitļoju īsto atrašanās vietu. Turpinot ceļu, pēc kāda laiciņa, jau atkal upes līkumā pretī vērsies Buļu iezis, pēdējais no Braslas lejteces iežiem. Daļa ieža (beigu) atrodas pie pašas upes, bet daļa atvirzījusies nost no pamatkrasta. Pie upes esošajā daļā virs ūdens kā melna, draudīga, slīpa plaisa verās pretī Buļu lielā ala. Jau novirzoties no upes, vidusdaļā, var redzēt diezgan lielu sarkanīgu smilšu nobrukumu, zem kura paslēpusies, ja vēl nav sagruvusi, Adamaiša ala. Jau pašā ieža malā kā liels caurums no tālienes redzama Buļu garā ala, kura sākas ar lielu priekštelpu, bet mazliet dziļāk turpinās ar trim ļoti mazām ejām, veidojot īpatnēju alas turpinājumu. Vēl turpat netālu atrodas Buļu mazā ala, arī līzīga plaisai, bet mazliet platāku iekštelpiņu. Arī pie Buļu ieža ir iespējams sausūdens periodā šķērsot Braslu ar gariem gumijas zābakiem (ļoti uzmanīgi pārvietojoties, lai tajos neielīst Braslas ūdeņi)vai basām kājām, apslapinot apakšstilbus. Un tagad laiks laikam doties atpakaļ kādus trīs kilometrus līdz sākuma punktam.
Pilnais pārskatsAtlasīto attēlu skaits: 204. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā. | |||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
.
