Ģeoloģiskā taka gar Amatu no Melturiem līdz Veclaučiem dalās 3 posmos, secīgi: Melturi - Kārļu zivaudzētava, Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis, Zvārtes iezis - Veclauči.
Posmi ir atšķirīgu grūtību pakāpju. Tiek uzskatīts, ka Zvārtes iezis - Veclauči ir vieglākais posms, ejams arī bērniem un tūristu grupām, savukārt Melturi - Kārļu zivaudzētava ir pats grūtākais posms, pieveicams tikai izturīgākajiem. Pēc personīgās pieredzes vidējais posms Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis aizņem visvairāk laika.
Dažādos informācijas avotos norādītais dabas taku veikšanas ilgums (visi 3 posmi kopā aizņemot vien 6 stundas) ir lielā pretrunā ar personīgo pieredzi - acīmredzot, bukletos norādītais ilgums attiecas uz gadījumiem, kad taka tiek ieta bez apstāšanās un nopietnas intereses par apkārtnes objektiem - kā parasta pastaiga pa mežu. Par mūsu pieredzi - aprakstos par attiecīgiem takas posmiem.
Visā takas garumā ir daudz interesantu krauju un iežu atsegumu (lielākie skaitā ap 20), tostarp gan sarkanbaltas smilšakmens sienas, gan arī dolomīti, kas Latvijā nav tik bieži sastopami. Iespējams apmeklēt vairākas alas. Interesanta ir arī pati Amata - strauja un akmeņaina, daži akmeņi upē vi ...
Ģeoloģiskā taka gar Amatu no Melturiem līdz Veclaučiem dalās 3 posmos, secīgi: Melturi - Kārļu zivaudzētava, Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis, Zvārtes iezis - Veclauči.
Posmi ir atšķirīgu grūtību pakāpju. Tiek uzskatīts, ka Zvārtes iezis - Veclauči ir vieglākais posms, ejams arī bērniem un tūristu grupām, savukārt Melturi - Kārļu zivaudzētava ir pats grūtākais posms, pieveicams tikai izturīgākajiem. Pēc personīgās pieredzes vidējais posms Kārļu zivaudzētava - Zvārtes iezis aizņem visvairāk laika.
Dažādos informācijas avotos norādītais dabas taku veikšanas ilgums (visi 3 posmi kopā aizņemot vien 6 stundas) ir lielā pretrunā ar personīgo pieredzi - acīmredzot, bukletos norādītais ilgums attiecas uz gadījumiem, kad taka tiek ieta bez apstāšanās un nopietnas intereses par apkārtnes objektiem - kā parasta pastaiga pa mežu. Par mūsu pieredzi - aprakstos par attiecīgiem takas posmiem.
Visā takas garumā ir daudz interesantu krauju un iežu atsegumu (lielākie skaitā ap 20), tostarp gan sarkanbaltas smilšakmens sienas, gan arī dolomīti, kas Latvijā nav tik bieži sastopami. Iespējams apmeklēt vairākas alas. Interesanta ir arī pati Amata - strauja un akmeņaina, daži akmeņi upē visai ievērojami.
Interesanti vērot arī kokus, dažviet tos apskādējuši bebri, tomēr daži izauguši pat līdz dižkoka izmēriem. Takas malā redzējām arī interesantas formas egles.
Aizraujošā ir daudz, vajag tikai būt vērīgam un nesteigties sasniegt ceļa mērķi.
Takas pirmie divi posmi nav labiekārtoti, lai arī marķēti ar oranžiem apļiem uz kokiem. Takas ietvaros vietumis jākāpj stāvās kraujās caur mežiem ar kritušiem kokiem, pa dolomītiem un, jo sevišķi slapjā laikā, dubļiem. Tāpēc slapjā laikā taka vietumis ir ļoti bīstama un grūti veicama. Arī sausā laikā pārgājiens pa šīs takas grūtākajiem posmiem nav veicams kopā ar maziem bērniem. Vēlami labi apavi, kas ērti kāpšanai kraujās.
Sīkāk par katru posmu atsevišķi - tiem veltītajās lapās.
Papildus info par Amatas dabas taku: gnp.gov.lv un karlamuiza.lv.
Aprakstu veidoja Julita Kluša, 2013.
Komentāri:
romualds, 2009-09-18 : No Kārļu HES uz Vidzemes šosejas pusi pārgājiens tiešām nav pa līdzenu taciņu ejams, pamatā ieži akmeņu slāņiem izveidoti. Kā pirmais būtu Dambja iezis, kur vienā no šī ieža zilganajiem atsegumiem, sapņotāji var saskatīt sejas apveidus. Aiz Dambja ieža, nogāzes pašā augšpusē, pirms Saltupītes, cītīgākie meklētāji var uziet īpatnējo Bruņa alu ar zemu un šauru ieeju. Tikai paši drosmīgākie var mēģināt izspraukties caur alas akmens slāņu robotajām sienām lai nokļūtu mazliet plašākā vietiņā iekšpusē ...
romualds, 2009-09-18 : No Kārļu HES uz Vidzemes šosejas pusi pārgājiens tiešām nav pa līdzenu taciņu ejams, pamatā ieži akmeņu slāņiem izveidoti. Kā pirmais būtu Dambja iezis, kur vienā no šī ieža zilganajiem atsegumiem, sapņotāji var saskatīt sejas apveidus. Aiz Dambja ieža, nogāzes pašā augšpusē, pirms Saltupītes, cītīgākie meklētāji var uziet īpatnējo Bruņa alu ar zemu un šauru ieeju. Tikai paši drosmīgākie var mēģināt izspraukties caur alas akmens slāņu robotajām sienām lai nokļūtu mazliet plašākā vietiņā iekšpusē.Kādu gabaliņu tālāk jau tuvāk šosejai ir Dolomītu krauja ar daudziem kantainiem nobrukušajiem akmeņiem kraujas pakājē. Nākamajā upes līkumā otrā upes pusē jau redzams sarkanīgais Vizuļu iezis, kas slavens ar skaistiem leduskritumiem ziemā no izplūstošajiem avotiņu ūdeņiem. Pēc brītiņa caur koku lapotnēm jau saskatāms Īļaku iezis, kas mazliet atgādina Dolomītu krauju nosacītā miniatūrā. Pie nākamā izteiktā upes līkuma Vizuļu ieža pusē apskatāms nelielais sarkanīgi zilganais Melturu iezis un drīzumā jau var nonākt līdz Vidzemes šosejai, kur starp citu ir uztaisīts skaists stāvlaukumiņš autotransportam un gājēju tiltiņš pār Amatas upi.
Kārļu niša ir samērā līdzīga pēc formas Eņģeļu alai Mazsalacā, tikai mazliet mazāka un seklāka, atrodas mazāk izteiksmīgā vietā.
Ja grib paceļot ar bērniem, vislabākais pusms pārgājienam gar Amatu ir no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim vai otrādi. Tur ceļā var ieraudzīt vairākus skaistus atsegumus, atrast pāris alas, sausākā laikā pārbrist Amatai pāri ar basām kājām, uzlokot bikses līdz ceļgaliem.
_Atis_, 2009-09-24 : Ejot no Melturu puses pa labo krastu, marķētais meža ceļš pie Īļaku ieža beidzas un laikam būtu jārāpjas iezī augšā. Vai nu izvēlējos neveiksmīgu vietu, vai arī esmu pārāk bailīgs, bet 10m pirms "uzvaras" sapratu, ka tas nav priekš manis arī sausā laikā un labiem apaviem. Pagājos kādus 100m uz atpakaļu. Tur jau kāpšana bija diezgan droša.
Bruņa alu gan neizdevās atrast. Apmēram tur, kur tā iezīmēta Jāņasētas GNP kartē, patiesībā bija Īļāku alas. Pēc alas.lv Bruņa alai jābūt uz HESa pusi no ...
_Atis_, 2009-09-24 : Ejot no Melturu puses pa labo krastu, marķētais meža ceļš pie Īļaku ieža beidzas un laikam būtu jārāpjas iezī augšā. Vai nu izvēlējos neveiksmīgu vietu, vai arī esmu pārāk bailīgs, bet 10m pirms "uzvaras" sapratu, ka tas nav priekš manis arī sausā laikā un labiem apaviem. Pagājos kādus 100m uz atpakaļu. Tur jau kāpšana bija diezgan droša.
Bruņa alu gan neizdevās atrast. Apmēram tur, kur tā iezīmēta Jāņasētas GNP kartē, patiesībā bija Īļāku alas. Pēc alas.lv Bruņa alai jābūt uz HESa pusi no Īļāku alām, bet tuvākajos 120m no Īļāku alām nogāzē neizdevās neko atrast un tālāk nelikās vērts meklēt, jo dolomīti vairs daudz nebija redzami.
Aiz tilta pie Kārļiem interesanti pastaigāt arī ne pa "oficiālo taku", bet pa otru Amatas pusi. Tur gan vietām ir stipri aizaudzis un jābrien pāri Amatas attekai. Toties akmeņainā Amata ir pavisam blakus un pretējās puses klintis no apakšas arī vareni izskatās.
Atlasīto attēlu skaits: 29. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā. Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.
Skatīties slīdrādi / Komentēt attēlus. Ja vēlies atzīmēt īpaši tīkamos attēlus, ieliec ķeksīti pie attiecīgām bildēm un lapas apakšā spied pogu "Saglabāt vērtējumu".
Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz daba.dziedava.lv. Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet:
.
DZIEDAVA.lv
.
DZIEDAVA.lv
