DZIEDAVA.lv

Muižas. Kapšu pusmuiža

Kapšu pusmuiža
Muiža Kapšu muiža (Kapschenhof) ir Pūņu (jeb Pūņu-Vecpils) muižas pusmuiža. Tiesa, 1921. gadā, agrārās reformas sakarā teikts, ka tā ir piederīga pie Kazdangas muižai. Varbūt tas ir paviršs intuitīvs apgalvojums (viens Manteifelis tāpat tajā pusē pār visu valdīja), bet varbūt tā arī bija, jo Pūņu muiža bija sadalīta kolonistiem (nez vai visa?) un var gadīties, dalot Pūņas un visādi citādi darbojoties ar Kurzemes kolonizēšanu, pie reizes Manteifelis pārlika Kapšus no vienas ķešas otrā. Muižas ēka Pusmuižas ēka pārbūvēta 1907. gadā un pārbūvi vadīja jauns arhitekts no Vācijas Leo Reinīrs (Leo Reynir). Te gribu mazliet atkāpties no Kapšiem un pievērsties arhitektam.
Viņš dzimis 1880. gadā Vācijā un 1907. gadā atbraucis strādāt uz Kurzemi. Viņa lielākais veikums ir nozīmīgu Kurzemes ēku pārbūve. Līdz 1914. gadam projektējis Kaucmindes un Rudbāržu piļu, Klosteres baznīcas u.c. pārbūvi. Droši vien Reinīrs ierindojams starp izcilākajiem šī laika posma Kurzemes arhitektiem. Viņa veikumu Dainis Bruģis aprakstījis grāmatā "Historisma pilis Latvijā" no 203. līdz 208. lappusei. Zināms, ka 1914. gadā viņam piederējis arhitekta birojs Jelgavā. Un pēc tam ...

Kapšu pusmuiža

Muiža

Kapšu muiža (Kapschenhof) ir Pūņu (jeb Pūņu-Vecpils) muižas pusmuiža. Tiesa, 1921. gadā, agrārās reformas sakarā teikts, ka tā ir piederīga pie Kazdangas muižai. Varbūt tas ir paviršs intuitīvs apgalvojums (viens Manteifelis tāpat tajā pusē pār visu valdīja), bet varbūt tā arī bija, jo Pūņu muiža bija sadalīta kolonistiem (nez vai visa?) un var gadīties, dalot Pūņas un visādi citādi darbojoties ar Kurzemes kolonizēšanu, pie reizes Manteifelis pārlika Kapšus no vienas ķešas otrā.

Muižas ēka

Pusmuižas ēka pārbūvēta 1907. gadā un pārbūvi vadīja jauns arhitekts no Vācijas Leo Reinīrs (Leo Reynir). Te gribu mazliet atkāpties no Kapšiem un pievērsties arhitektam.
Viņš dzimis 1880. gadā Vācijā un 1907. gadā atbraucis strādāt uz Kurzemi. Viņa lielākais veikums ir nozīmīgu Kurzemes ēku pārbūve. Līdz 1914. gadam projektējis Kaucmindes un Rudbāržu piļu, Klosteres baznīcas u.c. pārbūvi. Droši vien Reinīrs ierindojams starp izcilākajiem šī laika posma Kurzemes arhitektiem. Viņa veikumu Dainis Bruģis aprakstījis grāmatā "Historisma pilis Latvijā" no 203. līdz 208. lappusei. Zināms, ka 1914. gadā viņam piederējis arhitekta birojs Jelgavā. Un pēc tam vairs nekādu ziņu par Reinīru nav... Droši vien pie vainas ir karš, kas iesācies šajā gadā. Un tomēr ļoti savādi, ka par cilvēka ar tik iespaidīgu - kā mūsdienās teiktu - karjeras sākumu - turpmākajām gaitām nevar atrast neko...

Dakteri

Kazdangā doktorāts nodibināts jau ļoti sen - 1844. gadā. Uz Kapšiem Kazdangas ārsta mītne pārvācas ne vēlāk kā ārsta Paula Karla Lihtenšteina (1866-1935) laikā.
Lihtenšteins Kazdangas pusē par ārstu nostrādājis no 1896. līdz 1901. gadam. Tad dodas strādāt uz Kauņas guberņu un mirst Mogiļevā, tagadējā Baltkrievijā. Daktera amatā Lihtenšteinu 1901. gadā nomainīja Roberts Vēžnieks (1863-1941(?)), kas līdz tam strādāja Skrundā. 1904. gadā, kāmēr Vēžnieks strādā par kara ārstu Tālajos Austrumos, viņa vietā par Kazdangas ārstu (droši vien Kapšos) ir Aizputes dakteris J. Hallers. 1922. gadā Vēžniekam piešķir 20 hektārus no Kapšu pusmuižas zemes, kur viņš uzceļ savu māju "Vēžniekus". 1925. gadā, arī agrārās reformas ietvaros, Kazdangas pagasta sabiedrībai pieškir saimniecību 1F ar noteikumu, ka zeme un ēkas jāizmanto pagasta ambulances un aptiekas vajadzībām. Jādomā, ka tas ir 3-4 liels zemes gabals ar pusmuižas galveno ēku ar dažām saimniecības ēkām. Vēžnieka ārsta darbības lauks neaprobežojas ar Kazdangas pagastu vien. 1940. gadā viņš svin savu 50 darbā pavadīto gadu jubileju un nolēmis ar to arī beigt darba gaitas. Bet jau pāris mēnešu pēc okupācijas laiku pienākšanas tautā mīļotais dakteris laikrakstā "Komunists" saņem niknu kritiku par savu darbu. 1941. gadā Vēžnieks dodas uz Vāciju, bet ceļā mirst. Pēc Vēžnieka aizbraukšanas pagasta valde piešķīra līdzekļus mājas remontam. 1941. gada aprīlī viņa vietā sāk strādāt jauns ārsts - Jānis Polikevičs. Gan Vēžnieks, gan viņa sekotājs slimniekus pieņem "Vēžniekos", tāpēc nav īsti skaidrs, kādi medicīnas pakalpojumi, neskaitot aptieku, tiek sniegti galvenajā Kapšu ēkā. Un nav arī īstas pārliecības, ko tad sauca par doktorātu - lielo ceļmalas Kapšu ēku vai "Vēžniekus". 1929.g. pagasta vecmātes dzīves vieta tika plānota Kapšos, bet laikam plāni nav piepildījušies.
Ambulancē Kapšos elektrību ievelk tikai 1957. gadā. Bet kur tad palikusi kara laikā pagastnamā ievilktā elektrība (to pieminēšu mazliet vēlāk)? Vai runa tomēr būtu par dažādām ēkām Kapšos? Varbūt arī kara laikā bija tikai vietēja, dīzeļa ražota elektrība? Kazdangas ambulance Kapšos atrodas vismaz līdz 1965. gadam. Bet kaut kad tā pārvācas uz tehnikuma kopmītnēm.

Aptieka

1901. gadā barons Kapšu muižā ierīkoja aptieku. Dažreiz to sauca par Kazdangas aptieku, dažreiz - par Kapšu lauku aptieku. Zināms, ka vismaz kopš
1912. gada tās īpašnieks ir Osvalds Lihtenšteins (1861-1923), iepriekš minētā daktera brālis un Aizputes aptieķnieka Karla Lihtenšteina dēls. Pēc viņa nāves aptiekas īpašnieki ir viņa mantinieki.
1935. gadā divi no Osvalda bērniem - Kurts Roberts Hugo Lihtenšteins un Elizabete Elza Amālija Zadonskis (von Sadonsky) nodibina sabiedrību "Kurts Lichtenšteins & biedri" un 1936. gadā kā šīs sabiedrības personīgi atbildīgie biedri pārdod aptieku ar iekārtu un medikamentiem provizoram Ludvigam Ābiņam. Pirms pārdošanas aptiekārs bija Rihards Asmuss (varbūt Rasmuss). Pirmā okupācija Ābiņam aptieku atņem, otrā 1943. gadā atdod. Ābiņš miris 1944. gadā mīklainos apstākļos, un te jau aizdomas krīt uz otrajiem okupantiem... Aptieka Kapšos ir līdz 1967. gadam, kad tā aizceļo uz Kazdangu.

Pagasta darīšanas

Jau 1927. gadā Kazdangas pagasts nonāk pie atziņas, ka skolai un pagasta valdei vienā ēkā, lai arī visai lielā, kļuvis par šauru. Tur vēl grib ievietot jauno telefona palīgnodaļu, tomēr 1928. gadā tā tiek ievietota citur - kooperatīva mājā vai bijušajā krogā (varbūt tā ir viena un tā pati ēka?). 1929. gadā ir gatavs jauna pagasta nama būves plāns, ko Iekšlietu ministrija apstiprina. Tomēr nekādas tālākas darbības, šķiet, nenotiek. Iespējams, ka jau tad tiek prognozēts, ka dažu telpu iegūšana skolas telpu trūkumu atrisinās tikai uz neilgu laiku. Un tikai 1937. gadā dzirdams, ka plāno būvēt jaunu skolu. 1938. gadā šai vajadzībai jau ir iekrāti 19 000 Ls, bet jaunbūves izmaksas lēš uz 200 000 ls, un to paredzēts celt Valatā. Pienāk okupācijas laiks un iekrātais izčākst. Telpu trūkums kļūst aizvien jūtamāks un jāmēģina stāvokli uzlabot ar to, kas nu tajā laikā pieejams.

A. Lejas grāmatā rakstīts, ka 1941.g. 9. aprīlī pagasta izpildkomiteja parcēlās uz Kapšiem, atbrīvojot plašākas telpas nepilnai vidusskolai. Savukārt divās 1941.g. decembra publikācijās avīzē "Kurzemes Vārds" ziņo, par to, ka pagasta valdes kancelejas pārvākšanās uz agrāko rajona ārstu māju ieilgst, jo tur jāpārkārto un jāsaremontē telpas. Bet 15. janvārī jau publicēta ziņa, ka kanceleja 1942. gada 10. janvārī kanceleja beidzot ir pārvākusies uz Kapšu mājām, agrāko doktorātu. Minētajā grāmatā par 1940. gadu rakstīts "Pagasta valdes vietā sāka darboties izpildkomiteja" un droši vien nekā citādi okupācijas laika sākumā arī nevarēja būt. Bet kas tad sanāk? Gada laikā pagastvečus izdevies divreiz "izlidināt" no skolas nama? Varētu domāt, ka ieilgšana tiešām bijusi ilga un pirmajā datumā pārvākšanās ir reiz plānota, bet ne paveikta.
Tomēr arī šis pieņēmums izgāžas - Liepājas avīzē "Komunists" pieminēta tīrības diena Kapšos 1941. gada 31. maijā, kurā tiek uzkopta Kazdangas izpildu komitejas mītnes apkārtne. Ej nu saproti, kā tad īsti bijis... Un vēl - kur tad ir jaunā mītne? Tikko pieminēta gan ārsta māja, gan doktorāts. Bet doktorāts, šķiet, ir vecā pusmuižas ēka ceļmalā, savukārt ārsta māja - 300 metrus attālie Vēžnieki. Drīzāk jau pirmā. Tomēr jāņem vērā, ka dakteris Vēžnieks "Vēžniekus" pametis 1941.g. februārī. Bet vai jaunais ārsts, kas Kadzangā ieradās 1. aprīlī, uzreiz ievācās "Vēžniekos" - laikam jau nav droši zināms. 1941.g. vasarā Kapšos esot reģistrēti 7 iedzīvotāji, Vēžniekos 10, Spodrās 2. Bet arī tas skaidrībai neko nedod. Jaunajā pagastnamā plānots ierīkot arī elektrisko apgaismošanu, un vismaz 1944. gadā tas ir paveikts. Jāpiebilst, ka tikai 10 kilometrus uz dienvidiem kara beigās vārās Kurzemes katls, gandrīz pilnībā nopostot kaimiņu pagastus. Bet Kazdangā un Kapšos viss diezgan mierīgi. Pūņos kara laikā ir slimnīca.

50'tajos gados Kapšos ir ciema izpildkomiteja vai Kazdangas ciema padome. Varbūt pat abas.

Bērni

1922. gada Latvijas skolu sarakstā Kazdangas pagastā uzskaitīta Vēžnieces privātpamatskola. Tajā pat gadā kādā jauniešu mēnešrakstā publicēts Kazdangas-Kapšu privātpamatskolas skolnieces zīmējums. Skaidrs, ka te runa ir par vienu un to pašu skolu. 1926.g. skolu sarakstā šīs skolas vairs nav. Kas tā bijusi par skolu un kur atradusies - to varu tikai minēt. Bet laikam jau skolu vadīja daktera kundze savā mājā (ja tā jau bija uzcelta), bet varbūt arī kādā citā Kapšu muižas ēkā. Jādomā, ka apmācīti tika vācu bērni - vāciešu (pārsvarā pēc 1905. gada barona Manteifeļa sarūpētu kolonistu) visapkārt bija daudz un pati daktera kundze arī bija vāciete. Zināms, ka vācu skola bija Pūņos, bet diez vai šai privātskolai ar Pūņu vācu skolu bija kāds sakars.

1945. vai 1946. gadā tiek atvērts Kapšu valsts bērnu nams jeb Aizputes apriņķa bērnu nams, kas 1947. gadā jau ir pārvietots uz Cīravu. Tomēr pagrūti iedomāties, kur Kapšos varētu būt brīva vieta bērnu namam. Varbūt jaunā vara, dalot un apvienojot nosaukumus, par Kapšiem kādu brīdu nosaukusi arī 4 kilometrus attālos Pūņus, kur bērnu patversme bija līdz kādam 1935. gadam.

Vēl tiek apgalvots, ka pēc kara Kapšos dažus gadus bijis arī bērnudārzs. 1950.-1956. gadā Kazdangas skolas papildus ēka. 1956./57. mācību gadā - Kazdangas palīgskola, par kuru vēlāk vairs nekas nav dzirdēts.

Kas vēl?

1926.g. maijā negaiss ar lietusgāzēm un krusu postījis Kapšu muižas un apkārtnes laukus un ceļus.
1959.g. Kapšos plāno ierīkot invalīdu namu.

Šajā rakstā kāda trešdaļa, varbūt pat puse no faktiem atrasta no Alfrēda Lejas (24.08.1927-27.02.2020) grāmatā "Kāda Danga Kurzemē" (2007).
Pārējais - vecās avīzēs un citur. Ja reiz tik tālu šo rakstu izlasījāt, tad droši vien pamanījāt nepieklājīgi bieži pieminēto "varbūt". Tad jau vēl viena reize neko neskādēs :) . Varbūt jums par Kapšiem vai par Reinīra likteni ir pastāstāms kaut kas, ko es nezinu?

Atis Klušs, 6.04.2023