DZIEDAVA.lv

Piemiņas vietas. Bēržezera krusts

1895.07.11 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) : No Leepajas "Düna Ztg." saņehmuse vakardeen telegramu, ka Popes ģeneralpilnvarneeks barons Hermans Rönne Pusê noschauts. Vairaki augstakee Leepajas teesu eerehdņi devuschees uz nozeeguma veetu. [ "1895.07.12 Balss" ar to pašu atsauci nozieguma vietu min "Pizā". ]
[ Par šo notikumu un tālāko gaitu presē ļoti daudz rakstu. Te izkopēšu tos, kuros ir kas nozīmīgi jauns. ]

1895.07.12 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) : Par Popes pilnvarneeka, barona f. Rönnes noschauschanu ta pate avize, "D. Z.", tagad papildinadama ziņo, ka noschauschana notikuse no zemneekeem aiz atreebibas. Veens no prokuraturas aizstahvjeem un veens teesas izmekletajs svehtdeenas vakarâ devuschees no Leepajas uz slepkavibas veetu. 1895.07.14 Baltijas Vēstnesis : Pope. Muhsu avizê pirms pahra deenàm ihsumâ bija ziņots, ka Popes pilnvarneeks barons Rönne tapis noschauts. Tagad "Rig. Tgblatt." por scho notikumu dabujis schahdas plaschakas ziņas: Popes muizcha (Ventspils aprinķî) ir otra visleelakà muizcha Kurzemê; viņai peeder 11 kv. juhdzes leels zemes gabals, no kuŗa kahdas 10 kvadrat juhdzes i ...

1895.07.11 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) :

No Leepajas "Düna Ztg." saņehmuse vakardeen telegramu, ka Popes ģeneralpilnvarneeks barons Hermans Rönne Pusê noschauts. Vairaki augstakee Leepajas teesu eerehdņi devuschees uz nozeeguma veetu.

[ "1895.07.12 Balss" ar to pašu atsauci nozieguma vietu min "Pizā". ]
[ Par šo notikumu un tālāko gaitu presē ļoti daudz rakstu. Te izkopēšu tos, kuros ir kas nozīmīgi jauns. ]

1895.07.12 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) :

Par Popes pilnvarneeka, barona f. Rönnes noschauschanu ta pate avize, "D. Z.", tagad papildinadama ziņo, ka noschauschana notikuse no zemneekeem aiz atreebibas. Veens no prokuraturas aizstahvjeem un veens teesas izmekletajs svehtdeenas vakarâ devuschees no Leepajas uz slepkavibas veetu.

1895.07.14 Baltijas Vēstnesis :

Pope. Muhsu avizê pirms pahra deenàm ihsumâ bija ziņots, ka Popes pilnvarneeks barons Rönne tapis noschauts. Tagad "Rig. Tgblatt." por scho notikumu dabujis schahdas plaschakas ziņas: Popes muizcha (Ventspils aprinķî) ir otra visleelakà muizcha Kurzemê; viņai peeder 11 kv. juhdzes leels zemes gabals, no kuŗa kahdas 10 kvadrat juhdzes ir ar mezchu. Schis leelais ihpaschums jau kahdus 300 gadus peeder brihvkunga Behra ciltij. Viņas tagadejais ihpaschneeks barons Karls Behrs jau vairak gadus dzihvo ahrzemês un muizchas pahrvaldibu uzticejis baronam Rönnem. Popes mezchôs jau no seneem laikeem medibas zagļi kopjot aizleegtu medischanu. Pirms vairak gadeem tur kahdâ pilnigâ kautiņâ ar medibas zagļeem virsmezchkungs seschu mezchsargu pulkâ tapa noschauts. Ne sen peenahkoschà teesa astoņeem bihstamakeem medibas zagļeem nospreeda ihsaku vaj ilgaku ceetuma sodu. Septiņus no scheem "mezchu varoņeem" ari izdevàs aizvest uz ceetumu, bet astoto nevareja saguhstit, kuŗsch leelajôs Ventspils aprinķa mezchôs dzihvoja brihvu laupitaja dzihvi. Pirms kahda laika Popes ihpaschneeks barons Behrs dabuja slepenu vehstuli, kuŗâ viņu uzaicinaja, lai atlaizch savu pilnvarneeku baronu Rönni, jo citadi notikschot kahda nelaime. Saprotams, ka barons Behrs scho uzaicinajumu neizpildija, bet par vehstuli ziņojis baronam Rönnem. Maz deenas pirms attentata barons Rönne pats dabujis draudu vehstuli, kuŗâ starp citu bijis sacits, ka kaut gan septiņi medibas zagļi tagad esot ceetumâ, astotais vehl esot svabads un tas pilnigi eespehschot baronu Rönni padarit par nekaitigu. Pa vasaru barons Rönne ar savu ģimeni dzihvoja juhrmalâ Pizas ceemâ. 7. julijâ pehc pusdeenas viņsch brauca uz kahdu 6 verstis no Pizas atstatu mezcha vidû stahvoschu ezaru zivis zvejot. Kutscheers ar eķipazchu palika kahdu versti no ezara krasta atstatu un barons, kahdas personas pavadits, laivâ gribeja braukt pa ezaru. Krastam jahschus tuvojotees, iz mezcha beezuma notika schahveens, kuŗsch gahja caur barona Rönnes sirdi, tà ka viņsch tuliņ nedzihvs saļima. Lode bija maza plintes lode. Nozeedzneeku guhstischanu tikai pehc dazchàm stundàm vareja eesahkt, tadehļ ka agraki vajadzigo ļauzchu nebija pee rokas. Lihdz schim par nozeedzneeku domajot augschâ mineto medibas zagli. Pehc vehlakàm ziņàm schis medibas zaglis jau esot apceetinats.

[ Cits tulkojums 1895.07.14 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda)"; cita starpā "dzihvoja brihvu laupitaja dzihvi" vietā - "atturoties no laupibas darbeem" ]

1895.07.15 Baltijas Vēstnesis :

No Popes mums ziņo 12. julijâ par tur notikuscho slepkavibu: Druhmi schodeen schņahca sila preedes, sehru uzvalkâ bija tehrpuschees debess zilumi. Un kà nebija Popes mezcheem schodeen druhmi schņahkt, kà nebija debesim tumschâ uzvalkâ tehrptees, jo pa leelceļu no Pizes juhŗmalas uz Popi lehnam uz preekschu kustejàs behŗu gahjeens.
Skaisti puschķotôs lihķa ratôs veda grezni puschkotu zahrku, kuŗâ atradàs muhsu mihļotà dzimtskunga pilnvarneeka, barona H. von Roennes atdzisuschàs meesas. Paschôs spehka gadôs, tikai 37 gadus vecs, viņsch bija beidzis dvaschot, paschôs labakajôs vihra godôs tam bija uz muhzchu jaslehdz savas acis. Neganta slepkavas roka viņa dzihvibai bija padarijusi galu.
Sestdeen 8. julijâ gaismiņai svihstot muhs uztrauca un izbeedeja breesmu vehsts, ka muhsu mihļotais barona H. v. Roennes kungs caur labi mehrķetu schahveenu deenu preeksch tam tà ap pulksten 7 vakarâ nonahvets. Barona kungs atradàs Pizes juhŗmalâ, kurp julija sahkumâ ar visu familiju bija aizbraucis mazgatees. Vaļas brihzchôs tuvejôs ezariņôs viņsch bija mihļojis paķert zivis. Ari nelaimes un breesmu deenâ viņsch bija aizbraucis uz ezariņeem, aireschanai Pizes krogus puisi lihdzi paņemdams. Te uz rahmà uhdeņa tam slepkava ļaunâ nodomâ bija uzgluhnejis un tam laupijis dzihvibu. Lode bija gahjusi no labàs puses eekschâ un kreisâ pusê ribu [nesalasâms] aiz ahdas apstahjusees. Tikai maz sekundu [nesalasâms] vehl dzihvojis, tikai vahrdus "nu man gan jamirst" un "brauc malâ" viņsch vehl paspehjis izteikt un tad savu garu izlaidis.
Breesmigi schi breesmu vehsts satricinaja visu apkahrtni un visu pagastu, bet neaprakstami breesmiga ta bija atraitnei un 4 mazeem bahrenischeem: sirsnigi mihļotais laulats draugs, dahrgais tehvs bija beidzis smaidit, beidzis runat. Un tapehc, ka scho savu mihļoto kungu pavadijàm uz beidzamo gaitu, beidzamo dusu, tapehc druhmi schņahca sila preedes, tapehc pelekôs mahkoņôs tina saulite savu seju, tapehc visu, tikpat bagatà kà nabaga acîs mirdzeja skumju asaras, tapehc no Pizes juhrmalas lihdz pat Popes robezchàm un varbuht lihdz pat kapeem bija taisiti neskaitami daudz goda vahrtu. Paschâ Popes muizchâ veen bija divi goda vahrti, kahdas 1 1/2 verstes veeni no otreem atstatu. Viss ceļsch starp abeem goda vahrteem bija kaisits puķem un skujàm. Pee otrajeem goda vahrteem, t. i. augschâ pee Popes kapeem, lihķa rati apstahjàs.
Atvadidamees muhsu mihļais skolotaja tehvs nodzeedaja, ar preeksch scha gadijuma sastahditu vihru kori, dzeesmiņu, barona kga mihļoto dzeesmiņu: "Harre meine Seele".
Pehc tam atkal behŗu gahjeens sahka lehnam uz preekschu kustetees, jo veda dahrgà aizgahjeja mirstamas atleekas uz barona dzimtskapeem pee Kuldigas. Gaŗa ratu rinda, vairak nekà 30 ratu pavadija sehru gahjeenu no Popes muizchas lihdz Popes robezchàm. Zahrkam pa preekschu brauca mahcitajs. Lihķa rateem pa preekschu un sahnôs sekoja mezchkungi un mezchsargi, jahdami uz melneem zirgeem un nezdami sehru lentas pahr pleceem.

Uz robezchàm vilceens atkal peestahja. Te atkal bija divi goda vahrti taisiti. Sirsnigôs vahrdôs mahcitaja kgs aizrahdija, ka schķirschanàs brihdis peenahcis, ka peenahcis laiks, kur tam beidzamo godu parahdam. Paldeevs viņam peenahkotees un paldeevs viņsch dahrgam aizgahjejam ari izsacija par visu, ko viņsch mums laba darijis.
Bet ir aizgahjeja vahrdâ mahcitaja kgs izsacija paldeevs viseem, kas ar dahrgo nelaiķi kopâ strahdajuschi, kas ar viņu kopâ baudijuschi preekus un behdas. Skumjas un sehras gan esot leelas, schķirschanàs brihdis gan gŗuhts, un tatschu bez apmeerinajuma neesam, jo mums eepreecetajs un glahbejs tur debesu mahjâs, kurp ari mums reiz nolikts aizeet. Pehc tam gaŗakâ luhgschanâ tapa Deevs peeluhgts un aizluhgts tik pat par noskumuscho atraitni un bahriņeem, kà ari par slepkavu.

Pehc tam Popes pagasta vecakais visu pagastu vahrdâ atvadijàs no mihļotà kga. Tad atkal nodzeedaja 2 dzeesmiņas uz balsim. Pa visu scho laiku schņuksteschana nebuht negribeja rimtees; teescham neveena acs nebija, kur nebuhtu asara eezagusees. Pehc svehtischanas vahrdeem dahrgà nelaiķa zahrks atstahja Popes novadu.

Schodeen, 12. julijâ, apbedi muhsu mihļoto baronu pee Kuldigas. Teescham mihļots viņsch bija no viseem, kam neka ļauna nebij jabihstas. Viņsch bija vihrs un vahrds, bija vihrs, kas darija taisni un nebijàs neveena. Veeglas smiltis viņa pihschļeem! Salda dusa tam lihdz augscham celschanàs deenai.
Slepkava vehl nav noķerts, kaut gan jau pehdas manamas.
T. Gg.

1895.07.18 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) :

No Kuldigas. Treschdeen, jul. 12. d. tapa ar leelu godu paglabats veetejos vahcu kapos noschautais Popes ģeneralpilnvarneeks barons Rönne. Viss breesmu darbs noticis apmehram schahdâ kahrtâ. Barons Rönne esot bijis no ļaudim vispahrim labi eeredzets, bet ne tà no mezcha zagļeem, kuŗu Ventspils aprinķa leelajos mezchos pa pilnam. Popes ihpaschneeks saņehmis vairakas draudu vehstules, ka viņa pilnvarneeku schauschot, bet pehdejais nepeegreezis draudeem nekahdas vehribas. Peektdeen, jul. 7. d. Rönne aizbraucis ar kahdu 18 gadus vecu jaunekli ezerâ zvejot. Abi atradàs laivâ netahlu no malas un nodarbojàs patlaban ar tihklu izvilkschanu, kad iz tuvejà mezcha beezumeem norihbeja schahveens un barons nahvigi eevainots nokrita laivâ. Lode gahjuse caur plauscham paschâs kruhtîs, tà ka nelaiķis tikai paguvis uzsaukt savam lihdzbeedrim:
"brauc malâ, esmu pagalam!" Malâ peebraucot tas ari nomiris. Notikums sacehlis visâ apgabalâ breesmigu uztraukumu. Pehc schahveja uzcihtigi meklè. Otrdeen, jul. 11. d. nelaiķi, kuŗu apraud seeva ar 4 mazeem behrneem, atveda uz Slehkam. Gahjeens bija ļoti svinigs: visu ceļu to pavadija jahschus Popes mezchsargi. Treschdeen, jul. 12. d. behru gahjeens devàs no Slehkam tahlak ceļâ uz Kuldigu, pavadits no nelaiķa radeem un Slehkas mezchsargeem. Us veetejeem vahcu kapeem to sagaidija milzisks ļauzchu daudzums. Tapa turetas vairakas runas.

Kuldidzneeks.

1895.07.20 Baltijas Vēstnesis :
Leepaja. "Lib. Tgblatt" ziņo, ka Popes majorata kungs barons Behrs izsolijis 1000 rbļ. par barona Rönnes slepkavas uzrahdischanu.
"Gold. Anz." ziņo, ka to personu, kas baronu Rönni noschahvis, neveens neesot redzejis, nedz ta lihdz schim uzdabuta.

1895.07.21 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) :

Par Popes muizchas pilnvarneeka barona Rönnes noschauschanu "Düna Ztg." pasneedz vehl schahdas tuvakas ziņas: Kà jau ziņots, visas zihmes aizrahda uz to, ka slepkavibu izdarijis kahds uz aizsuhtischanu noteesats mezcha zaglis, vahrdâ Peters Kracs. Desmit anonimas vehstules, ar pahrgrozitu rokrakstu, peesuhtitas baronam Rönnem, ar peeprasijumu, lai apturetu teesas izmekleschanu pret Kraci un viņa 7 apceetinateem beedreem. Kahdu laiku preeksch slepkavibas izdarischanas kahds no mezchsargeem, pagastvecakà dehls, izschahva uz kahdu medineeka suni; tuhliņ pehc tam viņsch pats dabuja schahveenu rokâ un iz kruhmeem pee viņa peenahca Peters Kracs ar teem vahrdeem:
"Tu, suņa gabals, gribeji manu suni noschaut, bet par to es tevi noschahvu un drihz nahks pakaļ ari citi suņi." Mezcha zaglis bija alojees, eevainotais nebija nahvigi trahpits, bet pehc kahda laika vareja uzceltees un aizeet uz mahjam. Schis mezchsargs ar viņa tehvu ari jul. 7. d., t. i. slepkavibas deenâ, Peteri Kraci bija redzejuschi mezchâ un to tuhliņ stahstijuschi baronam Rönnem, kad tas baznicâ ehrģeles apskatijis. Barons brihdinajumu atstahjis ne-eevehrotu; viņa sirdsapziņa esot skaidra, tadehļ tam ne-esot nekahdas bailes, viņsch atbildejis. Pee ezera Kracis uzgluhnejis baronam Rönnem, kuŗsch jau preeksch pahris deenam tur bija izlicis uhdas. Kahdâ beezâ elkschņu pudurâ ezermalâ pagatavots sehdeklis un caur zaru izgreeschanu pataisits caurums, kur skatitees un schaut, peerahda, ka slepkaviba ruhpigi pahrdomata. Barons Rönne peebrauca ar kutscheeru un veenu zehnu, atstahja kutscheeru ezermalâ gaidam, kamehr zehnam pavehleja airet uz eeliktàm uhdam. Te nahca nahvigais schahveens. Kruhmi tur stahv tik ceeschi, ka kutscheers kà ari zehns schahveenu tikai maz veen dzirdejuschi. Peters Kracs no tàs deenas pazudis; bet domà, ka viņsch esot vehl schai paschâ apgabalâ un slehpjotees plaschajos un beezajos mezchos; reiz tas Alschvangâ redzets. Viņa kamzoļi atrasti kahdâs mahjâs, netahļ no ezera. Pagasts izsolijis par viņa saķerschanu 300 rbļ. un majorata kungs barons Behrs 1000 r. Veena nodaļa zaldatu - laikam lai slepkavu aizkavetu izbehgt pa juhru - nokomandeta uz juhrmalu.

1895.07.24 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) :

Popes pilnvarneeka barona Rönnes doma tais slepkava Peters Kracs, kà "Lib. Ztg." ziņo, jul. 19. d. apceetinats. Bez tam laikraksts dabujis ziņu, ka apriņķa policijas eerehdņi ap Popi un apkahrtni saņehmuschi pehdejâ laikâ vairakas draudu vehstules, kuŗâs teem peedraudets barona Rönnes liktens.

1895.07.25 Baltijas Vēstnesis :

Barona Rönnes nogalinaschanas leetâ "Rig. Tgbltt" raksta: Kà mums no privat puses ziņo, izrahdas par pateesibu, ka Peters Krahcs (dazchas avises viņu dehvè par Kracu), par kuŗu stipri doma, ka viņsch ir barona Rönnes slepkava, tapis saguhstits un apceetinats. Viņsch mezchâ guļot tapis pahrsteigts un tà kritis guhstitaju nagôs.

1895.07.26 Tēvija :

No Popes raksta "Lib. Z.", ka veetejais majoratkungs barons Behrs esot issolijis 1000 rubļu leelu godalgu par barona Rönne slepkava atraschanu. Veeteja pagasta valde esot atkal izsolijllje 300 rubļu.

"Düna Zeitung" raksta, ka pat vesala nodaļa zaldatu izsuhtita uz Popi, nozeedzneeku meklet. Sahkot esot domats, ka teit notikuse agrarslepkaviba, tagad bet izrahdotees, ka esot veenkahrscha atreebiba.

Tahlak "L. Z." ziņo, ka 19. julijâ izmekleschanas teesnesis apceetinajis pazihstamo mezcha zagli Peteru Krahci, us kuŗa aizdoma visai stipri greezchotees. Peters Krahce jau reizi esmot bijis nosuhtits uz Sibiriju un pehc soda izceeschanas atgreezees atpakaļ uz Popi, lai gan pagasts viņu neņehmis atpakaļ.

Bez tam Ventspils apriņķa policejas eerehdņeem pehdejâs deenâs peesuhtitas draudu vehstules, kuŗâs viņeem teekot teikts, ka ari viņus aizsneegschot barona Ronne liktens.

1895.07.26 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) :

No Popes. Barona Rönnes domatais slepkava Peteris Kracs apceetinats no veetejeem eedzihvotajeem mezchâ tai brihdî, kad tas gulejis. Pee ta atrasts kabatâ titai sakaltuschas maizes gabals. Leetas izmekleschana uzticeta Tukuma aprinķa preekschneekam baronam Grothusam, kuŗam klaht peedots teesas izmekletajs Kotovs iz Leepajas.
Apceetinatais leedzotees jel kahdâ ziņâ esam dalibneeks pee notikuschàs slepkavibas. Viņsch kopsch divi gadeem ne-esot plinti rokâ ņehmis. Ekspertize peerahdijuje, ka lode, ar kuŗu barons noschauts, bijuse izgreesta.

1896.08.07 Tēvija :

Ventspilê Leepajas apgabalteesas kriminal-nodaļas delegacija 27., 28. un 29. julijâ teesajuse par barona Hermaņa f. Rönnes noschauschanu apsuhdzetos Peteri Kracu un Jani Zamelu. Popes muizchas pahrvaldneeks barons Hermans Rönne, kà savâ laikâ ziņots, 1895. g. 7. julijâ pulksten 9 vakarâ uz Behrzu ezara, uz kureeni bij aizgahjis apluhkot eeliktos tihklus, tapa noschauts. Teesas preekschâ apsuhdzetee leedzàs. Teesa atrada, ka Peters Kracs ir vainigs, kadehļ viņu noteesajuse uz 12 gadeem pee spaidu darbeem.
Janis Zamels tapis attaisnots. Plaschakas ziņas par scho prahvu pasneegsim nahkoschâ "Tehvijas" nummurâ.

1896.08.07 Balss :

Ventspils. Leepajas apgabalteesas kriminal-nodaļas delegacija 27. julijâ Ventspilî eesahkusi teesat par barona Hermaņa von Rönnes slepkaveem apsuhdzetos Peteri Kracu un Jani Zamelu. Prahva aizņehmusi trihs deenas ilgu laiku. Barons Hermans Rönne, kà Popes muizchas pahrvaldneeks, 1895. gada 7. julijâ pulksten 9 vakarâ uz Behrzu ezara, uz kuŗeeni bija aizgahjis apluhkot eeliktus tihklus, tapa noschauts. Par scho slepkavibu un slepkavu uzdabuschanu, kà ceen. lasitaji vehl atceresees, savâ laikâ muhsu avizê bija plaschi apraksti. Teesas preekschâ apsuhdzetee leeguschees, ka padarijuschi nozeegumu, bet caur leecineeku izsacijumeem teesa pahrleecinajusees, ka Peters Kracs ir vainigs, kadehļ viņu noteesajusi uz 12 gadeem pee spaidu darbeem. Janis Zamels tapis attaisnots.

1897.02.15 Baltijas Vēstnesis :

Leepajas apgabala teesa noteesaja Peteri Krace, kuŗsch apvoinots, ka tas pagahjuschâ gadâ Ventspils aprinķî noschahva baronu Rönne, uz visu teesibu zaudeschanu un pee spaidu darbeem uz 12 gadeem. "Kurz. gub. av." vehsta tagad, ka Peterburgas teesu palata, kuŗai Krace eesneedza apelacijas suhdzibu, mineto Leepajas apgabalteesas spreedumu apstiprinajusi. Turpretî Jahnis Zemels, kas pehc prokuraturas domàm schauschanas brihdî atradees pee Krace, bet kas peerahdijis, ka viņsch tajâ laikâ ar citeem bijis uz juhŗas, galigi attaisnots.

1897.02.19 Tēvija :

Leepajas apgabala teesa pagahjuschâ vasarâ, kà savâ laikâ ziņots, noteesaja kahdu Peteri Krahci dehļ barona Rönnes noschauschanas uz teesibu zaudeschanu un 12 gadeem pee spaidu darbeem. Pret scho spreedumu Krahcs eesneedza Peterburgas teesu palatai pahrsuhdzibu.
Otrs apsuhdzetais Jahnis Zeemelis tika attaisnots, jo viņsch ar leecineekeem peerahdija, ka nozeeguma izdarischanas laikâ atradees uz juhras. Pret J. Zeemeļa attaisnoschanu apgabala teesas prokurors eesneedza palatai protestu, prasidams, lai ari schis apsuhdzetais tiktu noteesats.
Teesu palata scho leetu schinîs deenâs luhkojuse no jauna cauri un noklauschinajuse 14 leecineekus, bet beigâs neatraduse par eespehjamu apgabala teesas spreedumu grozit.
"K. G. A."

Vēl ļoti gari raksti, attiecīgi 4 un 2 turpinājumos:
1896.08.13 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda)
1896.08.14 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda)
1896.08.15 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda)
1896.08.16 Dienas Lapa (Rīga, Petrograda)
[ Tulkots no "Lib. Ztg." ]
1896.08.14 Tēvija
1896.08.21 Tēvija