DZIEDAVA.lv

Dabas takas. Baskāju taka

Tā nav parasta taka, tas ir veselības rituāls, kas smalki izstrādāts pa posmiem, ņemot vērā iedarbību caur pēdām uz visām septiņām čakrām. Takas sākumā ir paskaidrojums, ko dod piedzīvojums pēdām. Pa taku drīkst iet tikai basām kājām. Apavus var atstāt īpaši ierīkotā vietā vai nest līdzi. Pie ieejas uz rokas tiek uzspiests zīmodziņš, ka ir samaksāts. Tad var iet cauri dekoratīvai pēdai uz taku.
Seko spoguļu eja, kur var sevi redzēt nestandarta skatījumā.
Sākumā ir norāde par čakrām kopumā, tālāk tādas norādes seko pēc kārtas pa posmiem, sākot ar pirmo čakru, beidzot ar septīto.
Takā ir iestrādātas pēdas, kas norāda virzienu, kur jāiet. Tad ir jābūt tikai gribasspēkam un iet. Seko uzmundrinājuma uzraksti: uzdrīkstos, daru, varu u.c.! Ejot pa šķembu, oļu, čiekuru, grants, akmeņu, māla lodīšu, pat stikla u.c. takām, kāju pēdas tiek pamatīgi durstītas, spaidītas, bakstītas tā, ka to izjūt caur visu ķermeni līdz pat galvai. Ir labi tas, ka pēc durstīgiem posmiem seko nomierinošās, atslābinošās, atvēsinošās vai siltinošas ejas – smiltis, kūdra, gludi baļķi, celmi utt. Bet īpašu veldzējumu dod pelēko mālu – dubļu iziešana jau pēc pagara noieta posma. Arī kāju noskalošana ...

Tā nav parasta taka, tas ir veselības rituāls, kas smalki izstrādāts pa posmiem, ņemot vērā iedarbību caur pēdām uz visām septiņām čakrām.

Takas sākumā ir paskaidrojums, ko dod piedzīvojums pēdām. Pa taku drīkst iet tikai basām kājām. Apavus var atstāt īpaši ierīkotā vietā vai nest līdzi. Pie ieejas uz rokas tiek uzspiests zīmodziņš, ka ir samaksāts. Tad var iet cauri dekoratīvai pēdai uz taku.
Seko spoguļu eja, kur var sevi redzēt nestandarta skatījumā.
Sākumā ir norāde par čakrām kopumā, tālāk tādas norādes seko pēc kārtas pa posmiem, sākot ar pirmo čakru, beidzot ar septīto.
Takā ir iestrādātas pēdas, kas norāda virzienu, kur jāiet. Tad ir jābūt tikai gribasspēkam un iet. Seko uzmundrinājuma uzraksti: uzdrīkstos, daru, varu u.c.!

Ejot pa šķembu, oļu, čiekuru, grants, akmeņu, māla lodīšu, pat stikla u.c. takām, kāju pēdas tiek pamatīgi durstītas, spaidītas, bakstītas tā, ka to izjūt caur visu ķermeni līdz pat galvai. Ir labi tas, ka pēc durstīgiem posmiem seko nomierinošās, atslābinošās, atvēsinošās vai siltinošas ejas – smiltis, kūdra, gludi baļķi, celmi utt. Bet īpašu veldzējumu dod pelēko mālu – dubļu iziešana jau pēc pagara noieta posma. Arī kāju noskalošana speciāli ierīkotajās vannās notiek nemanāmi, automātiski, ka upē jau brienam ar tīrām kājām.
Ir vairāki posmi līdzsvara attīstīšanai – gan ejot pa guļus vai stāvus novietotiem baļķiem, celmiem, metāla caurulei, šūpojošiem baļķiem utt.
Atsevišķs posms ir sportiskajiem, kur pa stabiem jāuzkāpj kalnā un jānokāpj lejā.

Ejot pa taku, var priecāties par skaisto dabu – mežu, pat dižkokiem – gobām, dabisko upes tecējumu ar pāri pārkritušiem kokiem. Var iepazīt vai nostiprināt prasmes pazīt koku pēc tā stumbra, dažādas zāļu tējas.
Ir iekārtota vieta, kur cilvēki tiek aicināti šķirot atkritumus, norādīts, cik ilgā laikā kādi atkritumi sadalās vai vispār nesadalās.

Par to, ka taka ir ļoti iecienīta, liecina daudzie dažāda vecuma (sākot no maziem bērniem līdz pensionāriem) apmeklētāji. Pat no Lietuvas atbraukuši vairāki tūristu autobusi.
Ejot grupā, tomēr ir jārespektē kaimiņi, lai viņus netraucētu, neaizkavētu. Ja taku iziet ģimene vai daži draugi, ir iespēja vairāk pavērot apkārtni, pakavēties vietās, kas īpaši uzrunā.

Izejot labirintu, ir iespēja tā vidū apsēsties uz akmens, atpūsties, meditēt..., tad doties atpakaļ.
Izrādās, ka pa stikliem nemaz nav neiespējami staigāt, ja tie novietoti ar asumiem uz leju.
Kad liekas, ka visi grūtākie asumi garām, priekšā ir no šīfera gabaliem veidota taka, kas nemaz nav viegli ejama.
Visgrūtāk izejamās izrādījās pēdas, kur trijstūrveida stikla gabaliņi izvietoti skaistā gliemeža rakstā, bet ar asumiem uz augšu! Tikai retais bija spējīgs noiet pa visām pēdām. Es uzkāpu tikai uz trim.

Atlika vēl iziet caur rožu pēdām kā balvai, ka tik tālu tikuši, uzkāpt kalnā, pāriet dzirnakmeņiem un vari ieskatīties spogulī un redzēt, kas gādājis par tavu labsajūtu.

Galvenais, ka, izejot taku, iedarbība bija tik jūtama, ka cēla spārnos, pazuda visas sliktās domas, kājas kļuva siltas un patīkama durstīguma sajūta saglabājās ilgu laiku, uzlabojās asinsrite, iestājās miera sajūta. Kaut arī taka gandrīz 3 km gara, fizisku nogurumu nevarēja just.
Var pārliecināties, kādā fiziskā formā esi, un labs noskaņojums ir garantēts! Vēl pluss, ja kādu posmu nevar kaut kādu iemeslu dēļ iziet, var jau tam blakus noiet.

Nav ieteicams uz taku doties slapjā laikā vai tikko pēc lietus, kad baļķi, oļi, dēļi u.c. vēl nav nožuvuši un ir slideni, jo var krist un savainoties.