Sporas: (6–)6,5–7,5(–8) µm; ar tīkliņu - pa diametru 7-9 acis.
Šūnainā gļotsēne attīstības sākumā gaiši brūna, vēlāk tumši brūna; ap nobriedušu augļķermeni saglabājas izteikta gļotaina apmale. Augļķermeņa apvalks izskatās kā ar šūnām, jo augļķermenis sastāv no daudzām ciešām truiņām, kuru robežas arī apvalkā saskatāmas.
Sporu krāsa gaiši brūna.
Aug uz skujkoku kritalām, bieži uz egles Picea abies.
Ar līdzīgi režģotu zīmējumu uz virsmas ir arī gļotsēnes Amaurochaete sp., taču tām ir melna, nevis gaiši brūna sporu masa, kā arī raksturīga augšana uz priedēm Pinus sp. bez mizas.
Latvijā šūnainā gļotsēne 1.x konstatēta Krimuldā 2005.g. septembrī (G.Adamonyte; noteikts pēc tā laika klasifikācijas kā Tubifera dictyoderma).
Nākamo atradumu vilni iekustināja Sanda Laimes pētījumi Cēsu apkārtnē. Vairākus Sanda Laimes atradumus kā Siphoptychium violaceum apstiprināja arī šīs sugas vadošais pētnieks Dmitrijs Leontjevs. Pārskatot arī citu atradumus, kā 2. atradne Latvijā apzināts Ingas Grīnvaldes atradums 2017. gada aprīlī Lobes pagastā. Kā 3. atradne - Julitas Klušas atradums 2018.g. novembrī Mērsraga nov. uz egles kritalas.
Vēlāk atradumi reģistrēti gandrīz visas Latvijas teritorijā, izņemot Latgali (vismaz līdz 2021.g. beigām), tomēr lielākais novērojumu skaits - GNP un ĶNP.
Sastopamība (novērota) Latvijā: vidēji bieži. Biežākie mēneši, kad novērots: sep okt nov / vēl novērots: jan mar apr mai jūl aug dec Jauns, augošs novērots: sep okt nov Tipiski substrāti: uz kritalas / Saistītas koku sugas: egle Picea abies / Retāk arī: priede Pinus sylvestris / dažādi skujkoki / Atradnes pēc Dziedavā publicētajiem foto:
Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz daba.dziedava.lv. Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet:
.