DZIEDAVA.lv

Atis Klušs, 15. dec. 2015.

Šis būs stāsts par to, kāpēc man nav pieņemams, ka Dziedavas koku datu bāzes dati nokļūst DAP "ozola" datu bāzē vai kādā tamlīdzīgā vietā. Protams, pārdomu rosināšanai nereti novirzīšos no šīs tēmas. Jo tēma jau ir līdzīga citām mūsu "projektu laikmeta" tēmām.

Kur rauj kokus Dziedava?

Vispirms - par Dziedavas koku datu bāzi. Parēķināju - sanāk, katru gadu tai veltu ap 800-1000 stundām. Tie jau arī nav vienīgie ieguldījumi. Julitai arī krietnu laiku nākas tai ziedot. Benzīna un auto amortizācijas izdevumi arī nav ļoti mazi, galu galā gandrīz neviens palielāks mūsu brauciens nenotiek bez dižkoku mērīšanas. Tomēr varētu domāt, ka mazliet vairāk nekā stunda uz vienu koku ir padaudz. Īpaši, ņemot vērā to, ka braucienu gadījumā es proporcionāli rēķinu to daļu, kas tiešām veltīta dižkoku meklēšanai un mērīšanai. Protams, viss jau ir relatīvi - kaut vai, cik procentus pieskaitīt dižkokiem no jau piecreiz izbraukta ceļa, kura tuvumā neatklātu dižkoku maz cerību atrast. Tomēr orientējoši es skaitu 30% dižkokiem, 30% kultūrvēstures objektiem, 40% pārējam. Gulēšanu neskaitu. Kur tad pārējais laiks aiziet? Tā kā mūsu koku apzināšanai vismaz šobrīd (t.i., pirmos 6 gadus) nav pilnīgi nekādas biznesa piedevas, tad varu savu nišu starp dižkoku meklētājiem izvēlēties, nebēdājot par augstu darba efektivitāti. Parasti akcentu lieku uz tādu koku sameklēšanu, kuri vēl nav Latvijā lielākajā koku datu bāzē - Dabas retumu krātuvē. Protams, ka, lai tai kaut ko jaunu sameklētu, nākas vairāk laika ieguldīt (2010. gadā samazinātie kritēriji priedēm gan arī krietni palīdz augt papildinājumu skaitam). Internetā jau ne mazums materiālu sameklējami. Tie uzrodas un pazūd. Uzrodas un pazūd. Te nu ar mūsdienu projektveidīgo domāšanu neko daudz nevar padarīt - vajadzīga sistemātiska meklēšana daudzu gadu garumā. IT zināšanas lieti noder, lai krietnu darba daļu varētu automatizēt. Bet, protams, ne tuvu ne visu. Arī pēdējā informācijas apkopošana pirms brauciena nav ātri paveicams darbiņš. Neizdalot atsevišķi dižkokus, pirms kārtīga 1-2 dienu brauciena sagatavošanās prasa apmēram divreiz vairāk, lai arī visa vajadzīgā informācija jau ir viegli pieejama un diezgan labi sakārtota. Vidējais nakts (pareizāk teikt - rīta) atpūtas laiks pirms brauciena varētu būt ap 4 stundām. Un no tām pusi sev paņem domas par to, ko nav pagūts noskaidrot, apskatīt, pārbaudīt, pierakstīt. Pēc brauciena redzētā, nomērītā apstrāde arī kādus 2-3 brauciena laikus aizņem. Pavasara un vasaras braucienu datu apstrāde bieži ieilgst līdz nākošā pavasara sākumam. Tāpēc arī koku datu bāze tikai pa reizei gadā tiek atjaunota. Ja parādās pa ķērienam kāda jauna karšu kolekcija - to jau arī nevar atstāt garajām ziemas naktīm. Gandrīz visas senās un pussenās kartes ir tik atšķirīgas. Un gandrīz katrā ir tik daudz noderīga! Bet atkal jāiegulda varenu laiku, lai tās padarītu ērtas lietošanai. Atkal te IT zināšanas noder, bet roku darba vienmēr paliek daudz.

Protams, tas viss ir fantastiski interesanti. Te jau arī rodas noturīga laimes sajūta. Bauda, meklējot. Lepnums par Latviju un tās bagātībām. Bet ko ar to visu iegūto iesākt? Ideālā pasaulē droši varētu dalīties ar visu (starp citu - arī paņemot vajadzīgos resursus no tiem, kam tie ir). Reālajā - jāapdomājas. Un pašam jāizšķiras. Ar pilnām tiesībām pateikt kādam "nē". Ar pilnām tiesībām prasīt kaut ko pretī.

Datu bāze un datu ...

Nu jau daudzus gadus Latvijā ir tāda situācija... laikam, no malas skatoties - dīvaina. Ir liela, kvalitatīva, bet publiski nepieejama Dabas retumu krātuves datu bāze. Un ir 3 reizes mazāka valsts iestādes datu bāze. Pēdējo gan man kā IT speciālistam ļoti grūti nosaukt par datu bāzi. Datu miskaste ar dažām datu bāzes pazīmēm - tas būtu godīgāks raksturojums.

Dendrologi un veģma

Sākotnējo, Salaspils dendrologu veidoto kolekciju par datu bāzi droši varēja saukt - vienīgi mazliet par daudz kļūdu, nekā labai šāda apjoma datu bāzei pieklātos. Bet ar sapratni un rūpību veidota. 2000. gada beigās vai 2001. gadā tā (precīzāk - vietējo sugu koku daļa) nonāca valsts iestādes (Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību) - LVĢMC (parasti saukta pēc vecā nosaukuma LVĢMA par veģmu) pārziņā. Koku nosaukumi (tādi bija apmēram 200 kokiem) nez kāpēc tika ignorēti, bet citādi pārņemšana notika bez datu zudumiem. Kāpēc tika ignorēti svešzemju koki - arī nezinu. Varbūt vienkārši dati nebija pieejami tādā griezumā, kāds nepieciešams datu bāzei. Laika gaitā pievienotajiem kokiem atkal nereti sāka rakstīt nosaukumus. Arī svešzemju koki sāka parādīties. Tiesa, esot bez kārtīga datu pamata, svešzemju koku daļa nevarēja pat ne attāli pretendēt uz izpratnes veidošanu par šo sugu varenākajiem pārstāvjiem Latvijā.

2002. gadā, sākoties projektu laikiem, veģmas datu bāze visai strauji pieauga. Un tā līdz 2006. gadam. Kopš 2007. gada, kad krīzes dēļ izbeidzās projekti, atsākās nīkuļošana - tikai 103 jauni dižkoki līdz pat pēdējam ierakstam 2010. gadā.

Diemžēl jau "treknajos gados" (2002.-2006.) cieņā bija tikai projektveidīgā domāšana, sistemātisko darbu atstājot novārtā. Tā arī skaistā Salaspils datu bāze kļuva par miskasti. Pāris gadījumos gan vēl jauniegūtie mērījumi tika pievienoti jau esošajiem kokiem, bet tie bija tikai izņēmumi. Izraksti no šīs datu bāzes parādījās teritorijas plānojumos. Vairumā gadījumu bez domāšanas tika pārdrukāti visi dublikāti un visas muļķības. Un kāpēc gan lai to nedarītu, ja, piemēram, Salas pagasta (pie Jēkabpils) teritorijas plānotāji, kas dižkoku sarakstā atļāvās izlaist pat ar viduvējām ģeogrāfijas zināšanām pamanāmas muļķības, atzinumā no Daugavpils reģionālās vides pārvaldes saņēma viedus aizrādījumus par savu "paviršību".

Dendrologi vairākiem simtiem pašu mērītiem kokiem bija pievienojuši arī pēdējā padomju laika dižkoku saraksta mērījumus. Viņu vajadzībām jau vairāk arī nevajadzēja. Bet kur tad palika pārējie vairāk nekā 1000 dižkoki no minētā 1986. gada saraksta? Kāpēc šie, dendrologu nemērītie koki, valstij sākot veidot savu datu bāzi, netika ņemti vērā? Lielākā daļa no aizmirstajiem dižkokiem dzīvo joprojām.

Pat bez aizmirstā tūkstoša koku skaita ziņā veģmas datu bāze bija visai iespaidīga - 2011. gadā 29% no Dabas retumu krātuvēs apjoma (tiesa, ieskaitot krietnu kaudzi ... nē, kalnu ar dublikātiem). Tomēr akcents uz projektiem, kas pārsvarā bija viena rajona ietvaros, neveicināja visas Latvijas izpēti. Salīdzinājumam šajā laikā veģmas datu bāzē vismaz pa vienam ievērojamam kokam bija 62% vecajās administratīvi teritoriālajās vienībās (kas pēc 2009. gadā pabeigtās reformas kļuva vienkārši par teritoriālajām vienībām), kamēr Dabas retumu krātuvē - 94%.

2012. gadā, lai arī visai nosacīti un nemanāmi, veģmas veikums aizceļoja uz jauno Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzi. Tomēr ceļojums tik vienkāršs nemaz nebija. Un nevaru teikt, ka tagad tas nu ir sasniedzis galamērķi.

"Ozols" un Dziedava

Pirmoreiz, 2012. gada vidū, apskatot jauno dabas datu pārvaldības sistēmu, vecās datu bāzes tur nebija. Toties bija klusiņām aizlienēta gandrīz visa Dziedavas koku datu bāze, kas tobrīd sastādīja 58% no jaunās DAP datu bāzes. Toreiz gan bija tikai prasība atsaukties uz dziedava.lv - kam gan varēja ienākt prātā, ka vecās sistēmas vietā, kur pēc privātas iniciatīvas kokam bija gandrīz neiespējami nonākt aizsargājamo vidū, radīsies jauna, kurā tiek izmantoti dati, pat neinteresējoties par to izcelsmi un nozīmi. Pa to laiku Dziedavas dati bez atsaucēm nokļuva vismaz 5 novadu teritoriālajos plānojumos. Publiski pieejamajos DAP atzinumos par plānojumiem arī nevaru atrast prasības par šādu atsauču pievienošanu, lai arī Dziedavas dati tajos nokļuvuši caur DAP vai ar DAP ieteikumu.

Tāpat kvalitāte kopēšanas "darbam" bija fantastiska - apsekotāju vietā bija tie paši saīsinājumi, kas Dziedavas lapā, tikai bez paskaidrojumiem. Tika paņemti visu koku pamatdati bez sajēgas, kam tie domāti. Arī mirušie koki netika nekā īpaši atzīmēti. Par dublikātu pamanīšanu, šķiet, vispār nav vērts runāt. Vairāki koki mūsu datu bāzē nokļuva tāpēc, ka aug vietā, kur tiem ir lielas izredzes pēc vairākiem gadu desmitiem izaugt līdz dižkoku izmēram. Bez mazākās domas par to obligātu sargāšanu, tikai domājot par nākotnes pētniekiem - šobrīd interesantiem pētījumiem pietrūkst šādu datu no pagātnes, un nevēlos, lai dižkoku pētnieki to pašu varētu teikt pēc 50-100 gadiem. Kādā teritorijas plānojumā šie koki nokļuva ar ekselentu statusu - "Potenciāls vietējas nozīmes dižkoks". Vai tiešām kopētājiem nav sajēgas, ka "tik potenciālus" kokus Latvijā var atrast desmitiem tūkstošu?

Toreiz padomājām, ka steigā "palaižot tautās" informatīvo sistēmu, sarunas ir mazliet atliktas vai arī mūsu dati tur ir tikai kā piemērs ielikti. Iespēja, ka valsts iestāde varētu tā vienkārši bez atļaujas paņemt mūsu datus, nopietni nemaz apskatīta netika. Bet gāja nedēļas, līdz novembrī nolēmām skaidrot cēloņus.

Vēlāk, cīnoties par Dziedavas datu izņemšanu no "ozola", pretī tika likts arguments, ka tur jau nekā komerciāla neesot, līdzekļi datu iegādei arī neesot paredzēti. Laikam jau DAP darbiniekiem nemaksāja par datu apstrādi, paši vien brīvajā laikā sadomāja muļķības datu bāzē iekopēt.

Viena no lielākajām pērlēm DAP atbildē bija "mums nav tiesību ignorēt un neņemt vērā publiskos informācijas avotos, tajā skaitā interneta vietnēs, pieejamos datus par dabas pieminekļiem".

Ignorēt nav tiesību, bet ir tiesības kopēt datus, pašiem nesaprotot to jēgu? Tā arī lieta izbeidzās - dati tika izvākti, nekādu kompensāciju nesaņēmām, tikai nepiepildītus solījumus runāt par dižkoku jautājumiem.

Nekomerciāli?

Tomēr līdzekļi pašas sistēmas izveidošanai gan mazliet bija atradušies - datu elektronizācijas projektam 263 000 Ls, informācijas sistēmas "ozols" izstrādei - 111 083 Ls. Šķiet, pirmā summa ietver arī otro, bet droši nezinu. Drīz vien "ozolam" tika veikti papildinājumi par 41300 Ls. Vai šīs summas ir pietiekamas kvalitatīvi izstrādātai sistēmai? Man šķiet, ka ne. Tomēr jāpiebilst, ka laiks, ko jāpatērē kvalitatīvas informācijas sistēmas izveidošanai un pēc izskata līdzīgai haltūrai, varētu atšķirties kādas 20 reizes. Nepieciešamā kvalifikācija gan abos gadījumos daudz neatšķiras - arī ātri haltūrēt ir jāmāk. Diemžēl sistēmu par kvalitatīvu, labu, nu kaut vai par apmierinošu nosaukt nevaru. Un tāda tā nav arī šobrīd. Un neizskatās, ka jelkad būs. Un ne jau uz dižkokiem vien tas attiecas. No datu ievadītāju atsauksmēm un no haosa, kas šobrīd publiski apskatāms, var nepārprotami saprast, cik "stipri" pamati šai sistēmai ielikti.

Tā nu visai dārgi veidotās datu bāzes aizpildīšana tika sākta ar vēl lielākas miskastes veidošanu nekā iepriekšējā. Tas nebūt neattiecas tikai uz datiem, kas aizgūti no dziedava.lv. Vairākkārt mainīti koku identifikatori (daļa no tiem arī nokļuvuši teritoriju plānojumos un nu jau pēc tiem neko vairs nevar identificēt), mērījumu piezīmes apgraizītas pusteikumos, lauku nosaukumi neatbilst to saturam... Ja pareizi sapratu kādu datu bāzē savulaik pieejamu koka mērījuma piemēru, tad bija arī paredzēta iespēja vairākiem mērījumiem vienam kokam - tāpat, kā vecajā veģmas datu bāzē. Tagadējais identifikators bija domāts mērījumam, bet vēl bija arī pamatobjekta identifikators - acīmredzot kokam. Tagad tāda vairs nav, vismaz publiskajā daļā. Ja nu vien "GlobalID"... Bet tad sanāktu, ka nevienam kokam vēl divu mērījumu nav.

Veģma un ozols

2012. gada otrajā pusē ozola datu bāzē parādījās gandrīz visi 1502 koki no veģmas datu bāzes, kam bija uzrādītas koordinātes. Tas, bez šaubām, ir izcils sasniegums, jo arī man reiz nācās pāris stundas prātot, lai atšifrētu kādu no ap 10 veģmas datos sastopamajiem koordināšu pieraksta veidiem. No pārējiem 2259 vai 2260 veģmas kokiem tikai Liepājas pusē parādās jauni Andra Maisiņa mērījumi ar atsauci uz veco datu bāzi. Puslīdz precīzu koordināšu iegūšana pārējiem nav vienkārši liels darbs - tas ir milzīgs. Un prasa daudz zināšanu. Vietvārdi mēdz būt neprecīzi pierakstīti, tie mainās, gadās ka tikai retā kartē atrodami vai vispār nav atrodami. Arī vienādi nosaukumi mājām nav retums. Neskaidrie gadījumi jāsalīdzina ar citur pieejamu dendrologu informāciju un jāmēģina saprast - kas tad īsti bijis domāts. Tomēr darbs ir paveicams un kāds jau to ir paveicis.

Nosacīta kopija minēto 2260 koku pēdējiem mērījumiem tagad ir atrodama DAP lapās. Bet par šo kopiju es lamāšos nedaudz vēlāk. Vien piebildīšu, ka VDC serveris ar pilnvērtīgu veģmas datu bāzi vairs nav pieejams. Pēdējo mērījumu kopijas pavecai versijai ir salasāmas kopā celteka.lv lapās.

Gatavojamies ceļojumam kopā ar "ozolu"

Atgriežamies pie dižkokiem. Parasti jau visa saskaršanās ar dižkokiem rada prieku. Bet konflikti ar DAPu - draņķīgu un kašķīgu garastāvokli un sabojātu miegu pat vairāku nedēļu garumā. Nomainīšu es arī šā raksta toni no diezgan miermīlīgiem vērojumiem uz varen piktiem. Domāju, ka tas palīdzēs uztvert šo svarīgo nodaļu tiem, kam par dižkoku mērīšanu ir pašvaka nojausma.

Tātad mazliet paceļosim pa "ozola" koku datu bāzi, apskatīsim kas tajā ir interesants. Un nesakiet, ka es par to ņirgājos. Es tikai parādīšu, kā par to (un tās lietotājiem) ņirgājas paši "ozola" uzturētāji. Protams, pieļauju, ka mūsdienās to nesauc par ņirgāšanos bet par uzdrīkstēšanos demonstrēt savu slinkumu, paviršību, nekompetenci. Es pacentīšos šo ņirgāšanos pārtulkot plašākai tautai saprotamākā formā.

Saprotu, ka visai lielā koku datu bāzē kļūdas ir neizbēgamas. Ja laika apkopšanai ir maz, tad neizbēgami ir daudz kļūdu. Tomēr visam ir savas robežas. Šīs datu bāzes kvalitāte no saprāta robežām jau aizmukusi neaizsniedzamā attālumā. Tik neaizsniedzamā, ka tur jau sen ir bezjēdzīgi kaut ko labot. Nenoliedzami, tur ir ne mazums uzticamu mērītāju datu. Ne mazums arī datu, par kuriem ir tikai nelielas iebildes. Diemžēl kopējās datu miskastes, par kādu kļuvusi "ozola" datu bāze, vērtību tas nemaina gandrīz nemaz. Neprofesionalitāte. Paviršība. Slinkums. Tie ir trīs vārdi, kas vislabāk raksturo "ozolu". Kāpēc tā notiek? Vai DAP cilvēki, kas saka, ka datu bāze kalpo dabas aizsardzībai, tiešām tā arī domā? Protams, viens no svarīgākajiem iemesliem varētu būt naudas trūkums. Reizē arī ieinteresētības trūkums. Iespējams, kāds, kura lielākais sasniegums IT jomā ir "hello world" programmā izlabot uz ekrāna redzamo tekstu, domā, ka datu bāzi ar 5000 kokiem var uzturēt gandrīz par tādām pašām izmaksām kā 1000 kokiem. Ja datu bāzes vietā apskatām datu miskasti, tad tā arī ir. Bet, ja apskatām reālu bāzi ar reāliem kokiem, tad ir pavisam citādi. Un starpība nav pat 5 reizes, kā pirmajā mirklī varētu padomāt, bet drīzāk 15-20. Visām koku "attiecībām" ir jāspēj izsekot, daudz ko vēlams paturēt prātā. Kvalitatīvas Latvijas datu bāzes uzturēšana ir augsti kvalificēta profesionāļa pilna darba laika vērta. Varbūt pat vairāk. Un no šī laika tikai nelielu daļu varēs atlicināt koku apsekojumiem dabā. Šībrīža sistēma ar inspektoriem - palīgiem pēc būtības ir pareiza, pat lieliska. Tikai izpildījums pagaidām vēl rada nopietnus jautājumus.

Nu pietiks spriest vispārīgi, apskatīsim datu bāzi tuvāk. No vienas puses jau nebūtu vērts tērēt laiku bezjēdzību analīzei - mironi jau par dzīvu neuztaisīsi, tomēr mazliet iepazīstināt garāmgājējus ar daļu no lielākajām muļķībām derētu gan. Protams, tiek paturēts prātā, ka, iespējams, te aprakstītās nejēdzības tiks likvidētas, un "ozola" veidotāji priecīgi sauks "dati ir salaboti, paldies čaklajiem DAP varoņiem - cīnītājiem par dabas aizsardzību... ā, jā un vēl kaut kādiem tur dabas entuziastiem*** arī. Šādam gadījumam tomēr jāpietaupa ne tikai "ierindas nejēdzības" (tās no "ozola" datu straumes laikam nekad nebūs grūti pasmelties), bet arī nedaudz no lielākajām pērlēm - kas zin, varbūt šis raksts kaut ko ietekmēs un "ozols" vairs nebūs tik dāsns ar jaunām. Pievienošu arī google street saites un "ozola" ekrāna kopijas, lai ērtāka līdzi sekošana un lai fakti nepazūd.

Braucam!

Sāksim ar dižkoku brīnumzemi - Umurgas pagastu. Vispirms skatīsim šosejas malā augošo Janīšu lapegli. "Ozolā" pēc "VMD NKM projekta datiem" (novērotājs, kā jau bieži "ozolā" mēdz būt, nav svarīgs) ierakstīts apkārtmēra mērījums "3,5m". Lapegles suga nav precizēta, bet jebkurā gadījumā sanāk pārliecinošs valsts nozīmes dižkoks. Bet dabā izskatās krietni tievāka par blakus nomestajām ne visai lielajām riepām. Lapegle viegli mērāma - mērījumi vairāk par pāris centimetriem nevar atšķirties, neskaitot dabīgo pieaugumu. Tad nu skatāmies šī novērojuma datumu. 1899.12.30. Vai tiešām? Man šķiet, ka NKM projekts tika realizēts kādus 110 gadus vēlāk. Nu bet labi - meklēšu atbildi "ozola" rokasgrāmatā. Klikšķis - un rodas mazliet bēdīga sajūta - nevarēšu uzrakstīt, ka rokasgrāmatas vietā ir tikai solījumi. Beidzot tā ir! Tieku līdz sadaļai "Nolūks". Lasu un pārlasu. Mēģinu starp rindiņām kaut ko izlasīt. Diemžēl neko vairāk nevaru no rakstītā izlobīt, kā to, ka rokasgrāmata nav paredzēta parastam, DAPā nestrādājošam lietotājam. Nu labi, ir arī citi avoti, kas liecina, ka "3,50m" ir 2010. gadā nomērīti. 2014. gadā pārmērām - sanāk 2,23m, tātad tik tālu no dižkoka, ka vien intereses pēc izmēru esmu pierakstījis.

Bet "ozolam" ar to vien nepietiek. Lai mazais dižkociņš nejustos vientuļi, nesen pievienots jauns ieraksts - 15m attālumā no šī kociņa atklāta vēl viena Janīšu lapegle - šoreiz jau ar precizētu sugu - Eiropas lapegle. Izmēri, kā jau pēdējā laikā pierasts, vairs nav svarīgi. Pietiek ar to, ka visa tauta zinās, ka arī tas ir valsts nozīmes dižkoks. Google street gan tādu neatrod, bet kam gan negadās kļūdīties.

Braucam uz pašu Umurgu. Tur pie baznīcas jāapskata 4 kokus - dižu lapegli un 3 varenas kļavas. Lieli koki norādītajās koordinātēs ir. Mērām lapegli Līdz solītajam dižkoka izmēram vēl tālu, bet kļūda vairs tik liela nav - no 3,2m izmērs sarucis uz 2,59m. Skatāmies rindiņā uzaugušās kļavas - to izmēriem jābūt 3,4m, 4m un 3,2m. Tātad pa vidu valsts nozīmes dižkļava un malās potenciālas. Pirmās potenciālās dižkļavas vietā atrodam ozolu 3,3m apkārtmērā, otrās vietā - ozolu ar apkārtmēru 3m. Līdz dižkoku izmēram tiem vēl vairākus gadu desmitus jāaug. Varu droši teikt, ka par dižkļavām šie "potenciālie dižkoki" nekad nekļūs. Toties trešās kļavas vietā beidzot mums sarūpēta ne tikai jautrība, bet arī dižkoks - liepa ar izmēru 3,50m. Apkārt aug arī dažas jaunas kļaviņas, bet tās nu mēs nemērījām.

Braucam tālāk, uz Augstrozes pusi. Re, ceļmalā diženākā no Latvijas lapeglēm - Dambīšu lapegle. Veselus 5 metrus apkārtmērā izaugusi - tā nu NKM projektā samērīts. Pat lielākā no līdz šim zināmajām - Vilzēnu lapegle, salīdzinot ar jaunatradumu, izskatās, lūk, šādi: Un pavisam blakus vēl viena, bez izmēra. Google streetā tā laikam kautrīgi noslēpusies aiz pirmās - pabraukājiet ar googles mašīnu, pameklējiet - droši vien jums veiksies labāk nekā Dabas retumu krātuves ekspedīcijai, kas atrada tikai vienu lapegli, un to pašu vairāk nekā pusotras reizes mazāku.

Braucam vēl tālāk. Štrunts tāds Dzenīšu vītols, NKM, "ozolam" un visai Latvijai ir jauns rekordists - Ezerleju vītols! Vītols kupls, veselīgs... Un aug Umurgas zemē - diženāko dižkoku čempionu zemē. Un tam tāpat blakus pielikts "miesassargs" - dublikāts. Ja kāda nelaime notiks vienam superdižajam, otrs paliks vietā.

Pabrauksim mazliet uz Rozulas pusi. Mazajā celiņā pie Vainižiem googles auto gan nav iegriezies, bet gan jau atradīsim vienu no varenākajām Latvijas blīgznām - Veckraukļu blīgznu. Tās apkārtmēram jābūt 3,8m. Papildus intrigai ir zināms, ka sākotnēji NKM projektā tika iesniegts gluži neticams rekordizmērs - 5 metri. Kurš tad būs īstais? Koku arī atrodam, tikai nez kāpēc to par krūmu gribas godāt - 8 stumbri - daži mazliet savrup, citi dažus centimetrus virs zemes turas kopā. Lielākā stumbra, tātad arī koka izmērs - 1,46m.

Vēl derētu kādreiz aizbraukt uz Augstrozi, lai apskatītu, piemēram, Indras ozolu. To tikko aprakstīto čempionu cītīgā apzinātāja, šķiet, nosaukusi savā vārdā. Nu bet kāpēc tik pieticīgi? Varēja tak visus pagasta ozolus nosaukt par Indras ozoliem. Re, kur arī tūrisma biznesa plāns: skatieties pa labi - tur Indras apaļīgais ozols - 100 cilvēki, sadevušies rokās, ar grūtībām stumbru var aptvert. Pa kreisi - Indras garais ozols. Lidmašīnām, šeit lidojot, jāmet lielu līkumu. Priekšā - Indras neapejamais ozols. Daudzi cilvēki mēģinājuši to apiet. Neviens vēl nav atgriezies.

Ar Umurgas ekskursiju nepietika? Varbūt tas bija izņēmums? Pabraukāsim vēl! Vispirms - turpat blakus, Limbažos.

Visu cieņu D.Čakstei par pamatīgu ieguldījumu, apkopojot Limbažu novada dižkokus (un arī par citiem darbiem). Šajā veikumā var sameklēt tiešām noderīgas ziņas. Paldies par to. Tomēr vismaz pašas mērītajos kokos vajadzētu labāk noorientēties. Nez kāpēc blakus Pilsētas kapu 2. liepai atrodas Limbažu pagastmājas vīksna (abi - autores doti vārdi). Skatāmies norādītajās koordinātēs pie kapiem - ir dižvīksna. Skatāmies pie pagastmājas - arī ir... Nu paldies, protams... Tikai varētu kaut kā uzmanīgāk. Parka dižskābardim arī nevajadzētu jaukt ģinti, un mērīt to arī vajadzētu savādāk - tad dižkoks nesanāktu, bet nu jau es pārlieku tuvojos tam, ko var saukt par sīkumiem. Arī apjautāties par to, vai dziedava.lv datu publicēšana ir pieņemama, nebūtu bijis slikti. Droši vien no priekiem pat būtu ieteicis šo to izlabot.

Paskatīsim, kas notiek Engurē. Te, aiz mājas, veģmas datu bāzē blakus bija 2 dižpriedes. Vēl joprojām garāmejot priecājos par tām. Kādreiz arī "ozolā" bija abas. Tikai nez kāpēc pie lielākās piezīme "dzēšams dublikāts". Vēlāk - "apšaubāms ieraksts". Un beidzot, pēc vairāk nekā gada ilgas pētīšanas un vētīšanas DAP nolēma, ka divām priedēm tik tuvu blakus nav vietas. Tāda, re, pēctecība... Neļausim mūsu priekšteču darbam nokļūt datu bāzē. Tam vieta ir vēstures miskastē! Gan jau būs jauni projekti un par jaunu naudu vilksim priedi no miskastes laukā.

Kādi gan varēja būt DAP argumenti, lai izmestu vienu no divām viena cilvēka vienā dienā mērītām blakus esošām priedēm? Mērījumu rezultāti nekādas aizdomas par kļūdu nevarēja rosināt. Tak ne jau inspektors meklēja un nevarēja vienu no priedēm atrast! Vienīgais, kas nāk prātā, ir, ka kāds eksperts ir pavirši nopētījis "dabas entuziastu"*** datu bāzi, kurā nomērīta tikai mazākā priede (tur gan ir svarīga piezīme pie atrašanās vietas, bet tādas jau īsti eksperti neskatās) un nolēmis paspīdēt ar savu informācijas interpretāciju. Tāda nu ir darba kultūra ar DAP datu bāzi - ik pa laikam tiek atsākta cīņa ar dublikātiem. Cirsts pa labi un pa kreisi. Asinis šķīst uz visām pusēm. Tiesa gan, ierobežotā, droši vien programmiski uzstādītā attālumā. Savukārt tie dublikāti, kas netrāpās vajadzīgajā attālumā, izdzīvo. Jo lielāks brāķis, jo lielāka iespēja tam palikt "ozolā".

Mazliet par apsēm. Vietējai sugai, kas parasti aug mežos - parastajai apsei valsts nozīmes dižkoka kritērijs pēc apkārtmēra ir 3,5m. Visām svešzemju apsēm vai papelēm (sauciet nu tās, kā gribat) - 5m. Dabas retumu krātuvē zināmas vien pāris parastās apses - dižkoki. Citur, arī veģmas datu bāzē ar milzu izmēriem kā parastās apses uzrādītās tomēr ir svešzemnieces.

Te pēkšņi "ozola" datu bāzē parādās krietns bariņš ar dižām parastajām apsēm. Un kur? Ne jau kādā aizmirstā meža maliņā. 4 valsts nozīmes dižkoki un 1 potenciālais pašā Mežotnes parkā. Kaut kur tur starp papelēm jābūt. Es gan nevaru ieraudzīt, bet tās jau laikam manas problēmas.

Izmēru, šeit, kā jau tagad pierasts, Mežotnes apsēm "ozolā" nav. Varbūt kāda tomēr pāraugusi mūsu atklāto lielāko Latvijas apsi? Varbūt diženie "ozola" kopēji būs arī kādu četrmetrinieci atraduši?

Paskatīsimies, kur vēl brašās apses uzaugušas. Jābrauc tālu, uz Ozupieni. Te atkal par izmēriem "ozols" kautrīgi klusē. Bet mēģinu koordinātes salīdzināt ar Dziedavas datu bāzi. Ir! Izmēri Dziedavas datu bāzē 4,35 un 4,33m! Koordinātes gan vienai, gan otrai sakrīt ar mūsu datos esošajām. Un mērīts tajā pašā dienā, kad mēs šajā vietā papeles mērījām. Tātad mēs esam atklājuši dižākās Latvijas parastās apses! Tikai zināšanu trūkuma dēļ tās vīzdegunīgi nosaukuši par papelēm. Paldies, "ozol", ka mūs izglīto!

Nejēgas dendrologi savos pētījumos šīm un citām dižajām apsēm kāpuši pāri un, šķiet, tikai vienu pa visu Latviju pamanījuši. Vajag tikai uzdrīkstēties skatīties pāri tumsoņu pētījumiem un Latvija kļūs par dižapšu zemi.

Nu labi... neticu jau es pasakām... Bet kaut kādai paškritikai tak jābūt?... Vai tiešām pirms datu stumdīšanas "ozolā" nevar aizdomāties, ka ar tiem kaut kas nav kārtībā? Vai tiešām dabu šādi mēs sargājam?

Pirms dažām dienām izskanējušā radio raidījumā ar DAP pārstāvja piedalīšanos tika pausts, ka dižkoki tiek likvidēti neziņas dēļ. Nu protams, ar "ozola" palīdzību šī neziņa tiks likvidēta. Tagad visi zinās, kur diženās apses aug, kur nedrīkstēs dzelzceļu būvēt.

Pēdējais brauciens būs uz Valli. Tur arī būs par ko padomāt. Vispirms pie baznīcas apskatām Valles liepu, 2013. gada 30. jūnijā anonīma novērotāja mērītu valsts nozīmes dižkoku. Diemžēl esam nokavējuši - uz liepas celma jau ierīkota puķu dobe. Skatāmies, kad paši tur esam bijuši. Izrādās - tajā pašā datumā, bet redzējām jau celmu ar puķu dobi. Operatīvi gan strādājuši mērītāji-zāģētāji-zaļumotāji. Google street gan pamanījušies sajaukt fotogrāfiju datumu - tur celms esot bildēts 2011. gadā. LGIA ortofoto arī apsteiguši laiku, celmu bildējot pat 2010. gadā. Nu kā var visi, izņemot čaklos DAP mērītājus, būt tik pavirši?...

Pabrauksim mazliet tālāk. Valles kapu stūrī tajā pašā datumā atklāts valsts nozīmes dižbērzs. Mēs atkal esam dažas stundas nokavējuši. Jābeidz ironizēt par "dabas sargātājiem" un jāuzdod daži jautājumi. No kurienes DAP ir dati, ka tas ir dižkoks? Vai tik tā nav bezatbildīga dziedava.lv datu interpretācija, uzdodot tur norādīto celma apkārtmēru par paša koka apkārtmēru? Pēc šī apkārtmēra (3,52m 0,3m augstumā) ar varbūtību virs 50% var vērtēt, ka šis tiešām bijis dižkoks, bet tā nekādā gadījumā nav 100% garantija. Kāpēc vajag maldināt "ozola" datu izmantotājus, norādot novērojuma datumu un nenorādot, ka šajā datumā koks vairs nav dzīvs? Vai DAP ir kādi dati, ka tas bijis dižkoks?

Daži secinājumi

"Ozola" datu bāze ir kā auto ar kravnesību 1 koks. Bet tajā tiek krauts un krauts. Un jau sen aizmirsts, ka auto savulaik bijis domāts braukšanai.

Savulaik veģmas koku datu bāzi uzskatīju par neprofesionalitātes paraugu gan no datu bāzes viedokļa, gan citādi. Ja kā datu bāzi to pārspēt nav iespējams (var tikai atkārtot), tad citādi tas ir izdevies. Tāpat ir piestrādāts pie visa nevajadzīgā izmešanas vēstures miskastē - nu kam gan ir vajadzīgi iepriekšējie koku mērījumi, dendrologu u.c. piezīmes, atsauces uz literatūru? Priekš kam savest kārtībā datu ievadīšanu - tad jau mēs pazaudēsim skanīgos Qercus, Querkus, Qurecus... Tai koku daļai, kam nav norādītas koordinātes, un, kas pieejami atsevišķā failā, šis tas no uzskaitītā gan vēl nav likvidēts, toties lieki izrādījušies paši mērījumi. Galvenais jau, ka ir publiski pieejami lauki ar tik izteiksmīgiem nosaukumiem kā IZV_DATUMS, LAB_DATUMS un IERAKSTA_A! Ja kāds domā, ka šim failam nav nekāda sakara ar "ozolu", tad

DAP lapā norādīts, ka 16.11.2011 veģmas datu iekļaušana "ozolā" ir pabeigta, bet nekur citur DAP lapās, kā vien šajā failā attiecīgie dati nav atrodami.

Ja reiz netiek publicēts pēdējais koka mērījums, protams, ir pazudināta arī mērījumu vēsture. Zinātnieki? Nu priekš kam tādi vajadzīgi? Mums taču dabu jāsargā, zinātne te ir lieka! Šogad "ozolā" parādījusies jauna mode - veco mērījumu vietā ierakstīt jaunus un viss. Vismaz publiskajā daļā. Nepubliskā domāta ekspertiem. Kas tur ir, nezinu, bet līdz ar veģmas datu bāzes pazušanu palicis ļoti maz publiski pieejamas informācijas par konkrētu koku mērīšanas vēsturi.

Saprotu, ka visus mērītājus nav iespējams izkontrolēt. Tomēr, piemēram NKM mērījumiem jau ir 5 gadi. Vai neviens inspektors nav pamanījis, kādi murgi tur dažviet mēdz parādīties? Vai kāda konflikta gadījumā viņi varēs rādīt "ozola" datu bāzi un teikt - šis te nebija nekāds sprungulis - mums rakstīts, ka valsts nozīmes dižkoks...? Vai pat divi? Un kā ar bezgala daudzajiem dublikātiem? Jā, dublikātu ķeršanas akcijas notiek. Bet ja ir kāds nopietns iemesls likt bāzē iekšā un pēc tam ņemt laukā dublikātus - šādas spēlītes var spēlēt smilšu kastē (testa serverī)! Kāpēc acīmredzamas muļķības valsts iestādei ir jāliek publiskā datu bāzē? Nekur nevaru arī atrast brīdinājumu "Uz datu kvalitāti neceriet. Mūs tā neinteresē".

"Ozolā" datu uzticamības pakāpe esot iekodēta laukā "Telpisko datu precizitāte" - tā DAP pārstāvis stāstīja Dabas retumu krātuvē. Interesanti, kā gan lasītājs to varētu uzminēt? Pie tam vairumā gadījumu šajā laukā rakstīts "nav definēts". "Ozola" darbības pirmajos mēnešos bija pieejams lauks "Datu statuss", kas gan laikam atbilda šim mērķim. Tagad vairs šāda lauka nav. Vismaz ne publiski.

Kāpēc "ozolam" tiek pievienoti acīmredzami dublikāti sliktas kvalitātes NKM koku datiem, kas nu jau ienāk "ozolā" no citiem avotiem? Vai tā ir vienkārši bezatbildība par sava veiktā darba kvalitāti vai kāds tomēr saņem papildus naudu par šādu izklaidēšanos?

Tajā pašā laikā vismaz 2,5% no NKM projektā pētītajiem objektiem nelielu (no mana viedokļa) tehnisku problēmu dēļ nebija nokļuvuši līdz publiskošanai. Vismaz vienā pagastā krietnai objektu daļai sajauktas koordinātes. Tas viss attiecas arī uz projekta dižkoku daļu. "Ozolā" nekas no šiem pazudušajiem nav iekļauts, no sajauktajiem nevaru atrast neko salabotu. Protams, vieglāk ir spēlēties ar kopēšanu un dzēšanu, nekā pūlēties, lai tiktu pie nepublicētiem datiem. Tāpat būtu jābūt kaut kādai interesei par dižkoku tēmu, lai zinātu, ka šādi dati eksistē. Un jārēķinās ar laika patēriņu, sabojātos datus labojot. Man gan tas izdevās, vienīgi ĢIS programmu neesamības dēļ nācās tērēt krietni daudz laika.

Kāpēc jaunajiem ierakstiem "ozola" koku datu bāzē parasti vairs nav norādīti koku izmēri? Kas tiek slēpts? Vai bēdīgā datu kvalitāte? Varbūt tagad tik aktīvi tiek prasīts pēc jauniem datiem, jo top kāds nezināms "biznesa plāns"?

Vai barosim "ozolu"?

Murgi un bardaks koku datu bāzē netraucē DAP darbiniekus saukt "Dodiet datus vēl. Un par velti. Mums tie pienākas. Mēs ar tiem sargājam dabu." Tas netraucē aicināt tautu iesaistīties miskastes papildināšanā - iedzīvotāju iesniegtās dižkoku informācijas pārbaudīšanai gan inspektoriem laiks atradīšoties.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina arī Dabas retumu krātuvi dalīties savos datos par dižkokiem, tos solot uzrādīt "ozolā" kā pārbaudāmus datus. Ideālā pasaulē šādu pieeju vajadzētu atbalstīt - inspektoriem taču vajadzētu zināt un nomērīt visus savus dižkokus. Bet reālajā, kurā inspektori 5 gadus nespēj pamanīt masveida muļķības? Viņi pārbaudīs, ko darījuši cilvēki, kuri tiešām pārzina Latvijas dižkokus? Nezinu pat, kā šādu "asprātību" komentēt.

Varbūt tie, kas šo ideju piedāvāja, var publiski pieejamajā Dziedavas datu bāzē atrast kaut vienu tāda līmeņa murgu, par kādiem es tikko rakstīju?

Protams, Dziedavā apkopot galvenokārt savus mērījumus ir vieglāk. Bet es esmu arī daudz meklējis kļūdas Dabas retumu krātuves datu bāzē. Tur, savukārt, ir daudz datu no pirms-GPS ēras, datu par katru koku daudz vairāk nekā "ozolā". Bet kļūdu nesalīdzināmi mazāk.

Kad tie, kas prasa visu par velti, sapratīs, ka dati ir vērtība? Un kvalitatīvi dati - milzīga vērtība? Iespējams, ka dīvainā domāšana nāk no padomju laikiem, kad gandrīz visa informācija tika gūta apmaksāta darba rezultātā.

Iedomāsimies uz mirkli, ka mēs piekristu Dziedavas datus izmantot "ozolā". Bet kā tad to darīt - ar atsaucēm vai anonīmi? Ja bez - kāds stimuls kaut ko darīt tālāk? Ja ar - tas mums uzliek atbildību (vismaz morālu) par datu kvalitāti. Bet tas nozīmē, ka jāseko līdzi visam ozolā ievadītajam un jāprasa labot tur sarakstītās muļķības. Mūsu dati tiek vākti ar vislielāko rūpību. Mēs nevēlamies pieļaut, ka tie tiek publicēti nemākulīgā interpretācijā.

Viens no dzinuļiem, aktīvāk sākot dižkoku meklēšanu, man bija tas, ka valsts apzināto dižkoku skaits bija neloģiski mazs - bija interesanti, vai viena ģimene bez finansējuma var apsekot tikpat daudz dižkokus, kā valsts iestāde ar inspektoriem, projektiem, akcijām un publiski pieejamiem datiem kopā ņemot. Ja neskaitītu NKM datus, kuru kritizēšanai var daudz rakstus sarakstīt, tad neko daudz skaita ziņā neatpaliekam. Datu kvalitātes ziņā - nu tur īsti nav ko komentēt.

Publiskojot daļu no mūsu datiem, bija arī vēlēšanās, ka cilvēki padomās, kāpēc tā notiek. Varbūt tas rosinās uz kāda labāka modeļa izveidi dižkoku apzināšanas jautājumā.

Un kā ar dabas aizsardzību?

DAP pārstāvji, runājot par Dziedavas vai Dabas retumu krātuves datu pieejamību, to piesauc vienmēr.

Diemžēl man saprotamu un pieņemamu argumentu nav.

Lielajā datu miskastē būs vēl milzu kaudze ar datiem. Un tālāk? Vai uzradīsies brīnumdaris, kas to visu sakārtos? Un kā tad ar cilvēku ieinteresēšanu dabas aizsardzībā? Laikam nav viegli izdomāt kaut ko tik antimotivējošu, kā šībrīža DAP attieksme - dati mums ir vajadzīgi, bet mēs par tiem nemaksāsim. Lielisks tūkstošu ieguldīto stundu novērtējums! Vai, pamanot kļūdu jūru DAP informācijā, kādam būs vēlēšanās kļūt par šī galvenā "dabas sargātāja" sabiedroto?

Vai dabas aizsardzības vārdā vērts melot un sprunguļus iesvētīt par "Valsts nozīmes" dižkokiem? Atsevišķos gadījumos - varbūt. Kā tas kalpo dabas aizsardzībai? Kā biedējošs faktors? Jā, un iespējams, tas ir pat pieņemami. Bet, ja kāds sadomās sodīt par aizsargājama sprunguļa nociršanu? Īpašnieks diez vai būs veicis fotofiksāciju u.c., arī diez vai zinās, kur pierādījumus meklēt. Arī Dziedavas un Dabas retumu krātuves datu bāzēs šie sprunguļi neparādās, ja tiem līdz dižkoka izmēriem ir ļoti tālu. Fotofiksācijas gan dažos gadījumos varam sameklēt, tāpat dažkārt var izmantot LĢIA vai dažādu ārzemju ražotāju ortofoto attēlus: google, bing, mapbox, yandex un dažus citus (tie galvenokārt izmanto DigitalGlobe satelītu uzņēmumus), tāpat arī bing 45 grādu Rīgas aerofoto vai google street.

Vai baidīšanas plusi ir lielāki par mīnusiem? Vai tā nav krāpšana attiecībā pret zemes īpašniekiem?

Pirms trim gadiem, 10. decembrī, pieprasot no DAP datu bāzes izdzēst no Dziedavas nočieptos datus, mēs rakstījām: "Mēs nevēlamies atbalstīt neprofesionalitāti gan datubāzes izveidē, gan tās izmantojumos teritoriju plānojumos, nevēlamies pieradināt sabiedrību pie tā, ka tā ir norma - tas neder ilglaicīgai dabas aizsardzībai, jo māca cilvēkiem paviršu attieksmi pret to, rada iespaidu, ka dabas aizsargi paši maz ko saprot no dabas aizsardzības." Vēstule bija gara. Tajā tika uzskaitītas gandrīz precīzi tās pašas pretenzijas, kas šoreiz, tikai bez skarbiem secinājumiem. Pa šiem trim gadiem tik vien uzlabojumu, ka "paslēpes" ar identifikatoriem jau vairāk nekā 2 ar pus gadus netiek spēlētas.

Ko tad darīt?

Uz to, ka "ozola" datu bāze varētu reiz kļūt kvalitatīva, man nav ne vismazāko cerību. Ja arī tai uzrastos jauns saimnieks, tur nekas nebūtu līdzams. Kā jau teicu, uzturēšana nozīmē augsti kvalificēta speciālista pilnu darbdienu. Bet līdz uzturēšanai ilgs ceļš ejams - jāizveido pamats. "Ozola" miskaste šādam pamatam nav derīga.

Teorētiski pareizākais pamats būtu Dabas retumu krātuves datu bāze, kurā iekļauta arī Dziedavas datu bāze. Viss pievienošanai nepieciešamais ir gatavs, vajadzīgs tikai laiks, lai to izdarītu. Arī laiks, lai tālāk apvienoto bāzi uzturētu. Inspektoru un vēl daži citi dati no "ozola" noteikti būtu izmantojami. Tomēr ar visu to visai daudz datu būtu jāpārbauda, līdz datu bāze varētu pāriet uzturēšanas režīmā. Aizsapņojos? Nu protams! Neredzu nekādas pazīmes, ka tā varētu notikt.

Kāpēc es visu šo rakstu?

Pirms vairāk nekā divām nedēļām pamanīju, ka "ozola" datu bāzē atkal nokļuvuši daudzi dziedava.lv dati, pārkāpjot to izmantošanas nosacījumus. Nu jau vairāk nekā divas nedēļas gaidu reakciju uz manu prasību NEKAVĒJOTIES nelikumīgi publicētos datus izvākt. Pa to laiku mūsu dati "ozolā" ir visiem pieejami bez mūsu lietošanas ierobežojumiem.

DAP vecākais eksperts, kurš sevi dēvē par DAP patriotu, par pirmo datu "aizņemšanās" gadījumu teica: "es domāju, ka jums jūsu darbs patīk". Ja var ticēt DAP lapā rakstītajam, šis cilvēks saņem par savu darbu atalgojumu - mazu, zinot šī cilvēka kvalifikāciju savā nozarē, tomēr pietiekami lielu, lai mēģinātu cienīt citus cilvēkus. Ko no tā secināt?

Atkāpes un pārdomas

Pirms 13 gadiem biju iesaistīts visai līdzīgā gadījumā - risinājās projekts, kura rezultātā bija plānots publicēt Latvijai nozīmīgu darbu. Finansējums izbeidzās, tālākie darbi tika darīti uz entuziasma pamata. Un pēkšņi ar lielu pompu tiek publiskoti uz projektā izstrādāto materiālu pamata iegūtie rezultāti. Patiesībā - ne rezultāti, bet sliktas kvalitātes starprezultāti. Izrādījās - viens no galvenajiem projekta cilvēkiem bija uzticējis iegūtos datus pazīstamam un it kā uzticamam cilvēkam zinātnisku pētījumu veikšanai. Ar šiem datiem tapa jauns projekts. Protams, bez iepriekš veiktā darba izmaksām. Cilvēks, kurš iedeva zinātniekam datus, lai arī pats pārdzīvoja par radušos situāciju, man teica - ko nu tur var padarīt, tam institūtam jau nekāda finansējuma nav, no viņiem jau nav ko ņemt, ir saprotami, ka mēģina kādus līdzekļus atrast... Tā arī entuziasma paliekas tika nogalinātas. Arī manējās. Uzlabotos datus gandrīz bez publicitātes un bez pienācīga noformējuma ievietoju internetā, sastādīju tālāk darāmo darbu sarakstu. Pēc pāris mēnešiem viss apsīka.

Tiešām tagad līdzīga situācija - finanses nav, cieņas pret citu darbu arī. Kas ir primārais - neņemos spriest. Toties ir pārliecība, ka citu ieguldītā darba rezultāts pienākas un bez maksas. Abos gadījumos rezultātam tiešām vajadzētu būt pieejamam visai tautai. Abos gadījumos ir iepīts skaists stāsts par to, ar ko Latvijai vajadzētu lepoties. Abos gadījumos uzrodas prasmīgs antimotivators. Vienā gadījumā mani sapņi sen jau izdzisuši. Vai izdosies arī otru sapni nogalināt?

Ko darīt ar tām valsts iestādēm, institūtiem utt, kas būtībā kļuvušas par atsevišķām biznesa struktūrām ar saviem šauriem mērķiem, saviem "rezultatīvajiem rādītājiem", saviem "papildus finansējuma avotiem"? Kad ceļmalu balto strīpu krāsotājus pasludinās par tautas ienaidniekiem, nevis cels godā par prasmīgu finansējuma iegūšanu?

Šī un šī jau ir vēsture...

Kad valsts apmaksātais darbs tiks koordinēts tā, lai Latvijai būtu labāk?

*** dabas entuziasti - šis goda nosaukums ir aizgūts no DAP preses relīzes, kurā tā lepojās ar saviem panākumiem Latvijas dižākās egles atklāšanā, pašus atklājējus nosaucot par "dabas entuziastiem" un neminot vārdā, lai arī pirms tam informācijas precizēšanai DAP pārstāve "dabas entuziastiem" zvanīja pat uz mājas telefonu, pat vairākas reizes pāris minūšu laikā, steidzinot, ka dati vajadzīgi momentāli, pat neiedomājoties, ka no miega uzceltā "dabas entuziaste" (kura šī iemesla dēļ zvanītāju būtu varējusi pasūtīt tālu tālu, taču pieklājības dēļ to nedarīja) "liekās minūtes" veltīja ziņojamo datu rūpīgai pārbaudei, jo nav pierasts darbu darīt steigā un pa roku galam. Acīmredzot, DAP tādu rūpību pat iedomāties nevar.