DZIEDAVA.lv

Muižas. Skaistas muiža

Skaistas muiža un Skaistas pusmuižas

Ģeogrāfija.

Laikam grūti atrast apvidu, kur kartēs būtu jaukts tik daudz toponīmu kā Skaistas apvidū. Bet tad, kad izsīkušas idejas jaunu kļūdu radīšanai, šķiet, padomju laiku beigās Skaistas muižu zemes sadalītas pirmajā un otrajā Skaistā, dodot vaļu jaunām adrešu piešķīrēju un karšu ražotāju fantāzijām. Arī atjaunotā Latvijas valsts devusi savu artavu skaistuma vairošanā un, lai vajadzīgās Skaistas meklētājiem nebūtu garlaicīgi, arī vecajam pagasta centram, Geibiem, 1998. gadā piešķirts Skaistas vārds.

Mēģināšu visas Skaistas muižas un to apvidu sakārtot, cerot, ka neieviesīšu jaunas kļūdas. Skaistas upei, kas iztek no Skaista ezera, labajā krastā te ir Krāslavas pagasts, kreisajā - Skaistas pagasts. Tā tas ir gan tagad, gan senākos laikos. Vien Skaistas pagasts līdz 1925. gadam saukts par Izabelinas (Izabeļinas) pagastu.
Pats ezers vai vismaz tā liela daļa, šķiet, vienmēr bijusi Krāslavas pusē. Ar šo vienkāršāko Skaistu pusi sākšu.

1906.gada Vitebskas apriņķa apdzīvoto vietu sarakstā starp katoļu grāfienei M. E. Broel-Plater uzskaitītajiem īpašumiem Krāslavas pagastā uzskaitīta arī Skaistečko p ...

Skaistas muiža un Skaistas pusmuižas

Ģeogrāfija.

Laikam grūti atrast apvidu, kur kartēs būtu jaukts tik daudz toponīmu kā Skaistas apvidū. Bet tad, kad izsīkušas idejas jaunu kļūdu radīšanai, šķiet, padomju laiku beigās Skaistas muižu zemes sadalītas pirmajā un otrajā Skaistā, dodot vaļu jaunām adrešu piešķīrēju un karšu ražotāju fantāzijām. Arī atjaunotā Latvijas valsts devusi savu artavu skaistuma vairošanā un, lai vajadzīgās Skaistas meklētājiem nebūtu garlaicīgi, arī vecajam pagasta centram, Geibiem, 1998. gadā piešķirts Skaistas vārds.

Mēģināšu visas Skaistas muižas un to apvidu sakārtot, cerot, ka neieviesīšu jaunas kļūdas. Skaistas upei, kas iztek no Skaista ezera, labajā krastā te ir Krāslavas pagasts, kreisajā - Skaistas pagasts. Tā tas ir gan tagad, gan senākos laikos. Vien Skaistas pagasts līdz 1925. gadam saukts par Izabelinas (Izabeļinas) pagastu.
Pats ezers vai vismaz tā liela daļa, šķiet, vienmēr bijusi Krāslavas pusē. Ar šo vienkāršāko Skaistu pusi sākšu.

1906.gada Vitebskas apriņķa apdzīvoto vietu sarakstā starp katoļu grāfienei M. E. Broel-Plater uzskaitītajiem īpašumiem Krāslavas pagastā uzskaitīta arī Skaistečko pusmuiža pie Skaistas ezera ar divām saimniecībām, 20 iedzīvotājiem un 88 desetīnām zemes. Agrārās reformas gaitā 1923. gadā Broel-Plater, Marija Eduarda meitai piederošais īpašums "Krāslavas muiža. Krasnolenkas, Skaisti un Balticas folv." tiek ieskaitīts valsts zemes fondā. 1924. gadā šim lēmumam tiek veikts precizējums un īpašums reformas kontekstā sadalīts divos - "Kraslavas muiža" un "Krasnolenskas, Skaistu un Balticas folv.". Nav šaubu, ka minētās Skaistečko un Skaistas ir vismaz aptuveni viena un tā pati teritorija ar centru pie ezera ZR krasta, ap mūsdienu "Skaistu" mājām.

Sarežģītāk ir ar otru, Izabelinas pagasta pusi. Minētajā 1906. gada sarakstā te ir gan Skaistas muiža, gan divas Skaistas pusmuižas:
* Skaistas muiža pie Bolta ezera ar 340 desetīnām zemes, 5 saimniecībām un 45 iedzīvotājiem, katoļu muižnieces Mižinskas īpašums,
* Skaistas pusmuiža pie Skaisty ezera ar 70 desetīnām zemes, 1 saimniecību un 5 iedzīvotājiem, katoļu muižnieka Beinaroviča īpašums,
* Skaistas pusmuiža pie Skaisty ezera ar 67 desetīnām zemes, 2 saimniecībām un 11 iedzīvotājiem, vecticībnieku namnieka (kr.: meščaņin) Vasiļjeva īpašums.

Agrārās reformas gaitā 1923. gadā Hoiningen Hune, Teodoram Pāvila dēlam piederošais īpašums "Skaistā muiža" tiek ieskaitīts valsts zemes fondā. Šī Skaistas muiža reformā tiek sadalīta 23 vienībās (no tām 1 piegriezums) kopplatībā 288 ha.

Vispirms par muižu. Droši vien zinošāks lasītājs būs pievērsis uzmanību Bolta ezeram 1906. gada sarakstā. Tomēr izskatās, ka tā ir kļūda: gan maz ticams, ka pie Bolta (Balta) ezera būtu bijis liels Izabelinas pagasta zemes gabals, gan sarakstā nav atrodami citi "kandidāti" uz šo zemes gabalu zināmo Skaistu apvidū, gan arī nevienā kartē nav atrodama Skaista pie Bolta ezera. Lai arī dažādas kartes "runā" dažādi, tomēr ir visai skaidrs, ka muižas centrs bija Linoka austrumu malā, mūsdienās saimniecībā "Skaistmuiža", kas aptuveni kopš pēdējās gadsimtu mijas ir pamesta.

Pusmuižas. Te izskatās, ka 1906. gada saraksts nemānās un abas pusmuižas bijušas Skaistas ezera ZA krastā vai tuvu tam. Nelielai atšķirībai ezera nosaukuma galotnē nav jāpievērš uzmanību, tolaik tās rakstīja gandrīz vai kā pagadās. Vienai no pusmuižām zemes pletās līdz Lielā Ožukna ezeru dienvidu malai, ieskaitot vecticībnieku kapus.
Atcerieties par pusmuižas īpašnieku - vecticībnieku? Nebija nekāds retums, ka vecticībniekam pieder pusmuiža vai pat neliela muiža, bet par muižniekiem viņus nesauca.
Droši vien šo īpašnieku kapi. Man nav sanācis tos apskatīt. Līdz kādam 1970. vai 1980. gadam Geibu-Krāslavas ceļš gājis kapiem pa otru pusi, bet tad iztaisnots. Poļu enciklopēdijā (sk. zemāk) 1902.g. minēts, ka pusmuižu īpašnieki ir Beinaroviči un Vaškevici.

Vēsture un mūsdienas.

Muižas centra zemesgabala (starp Linoku un ceļu) R pusē ir Skaistas senkapi, valsts nozīmes kultūras piemineklis ar numuru 1184.

Ceļmalā pie muižas centra reiz bijusi baznīca. bibliotekakraslava.lv : "Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.-1788.gadā Skaistmuižā (toreiz Izabelinas muižā), kas atrodas 4 km no Skaistas ciemata uz DA. Baznīca celta par prāvesta Žebrovska līdzekļiem (Dir. Moh.). Līdz Rīgas bīskapijas nodibināšanai Skaistas baznīca bija Krāslavas filiālbaznīca. 1914.gadā šo baznīcu nojauca un pārveda Geibu sādžu aiz Dagdas lielceļa - apmēram 3 km no iepriekšējās vietas. Baznīcu uzstādīja kalna galā. Šī pārvešana tika veikta tāpēc, ka Geibu sādžā un tās apkārtnē bija vairāk katoļu nekā iepriekšējā vietā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega."

Te jāpiebilst, ka droši vien domāts uz DR, ne DA. Un, kā vēsta 1915.02.11 "Drywa" - baznīca pēc pārvietošanas nodega jau 1914.g. jūnijā, tātad sanāk, ka mazliet pirms kara. Skaistmuižā, baznīcas vietā vai tuvu tai, tagad pie ceļa ir piemiņas krusts.

Bet vai tiešām Skaistas muiža agrāk saukta par Izabelinas muižu, kā teikts šajā un vairākos citos materiālos? Nevaru apgalvot, ka tā nekad nav bijis, bet jau 1792. gada Polockas vietniecības kartē un 1821.g. Vitebskas guberņas kartē redzama Skaista, bet ne Izabelina. Manteifeļa 1879.g. kartē Skaista un Izabelina atrodas vairāk kā 7km viena no otras - mūsdienās zināmajās vietās, t.i., Izabelina 3 km uz austrumiem no pagasta centra - Geibiem. Agrārās reformas sakarā minētā Izabelinas muiža bija maza muižiņa. Par to, kāpēc Izabelinas vārdā nosaukts pagasts, ziņu nav. Varbūt sākotnēji pagasta valde atradusies Izabelinā? Daugavpils apriņķa grāmata (1937) saka, ka pagasts dibināts 1861. gadā. Bet zināms, ka nu jau pasen nojauktais pagastnams Geibos uzcelts tikai 1873. gadā.

Tomēr viss nav tik vienkārši - poļu ģeogrāfiskajā enciklopēdijā par Izabelinu, aptuveni tulkojot, teikts: "Izabelino, ciems un muiža, Dinaburgas apriņķī, kopā ar Konstantinopoli un Mazindricu, pieder grāfiem Plāteriem, 1420 desetīnu platībā; pagasta valde, kurā uzskaitītas 1834 dvēseles." Tātad savulaik bijusi liela teritorija Izabelinas pagastā, kas, sākoties agrārajai reformai, vairs nav piederējusi Plāteriem. Bet atkal no otras puses - 1906.g. sarakstā Konstantinopoles un Mazindricas zemes ir ļoti plašas, tātad jāatgriežas pie domas, ka Izabelinā tādas nebija. Varbūt Izabelina bija kādu Plāteru dzīves vai atpūtas vieta, varbūt tā bija neliels, bet svarīgs centrs. Bet Skaistas un Izabelinas muižām kopīgo nespēju iztēloties.

Pavisam netālu no muižas centra, starp Linoku un Boltu, mazliet tuvāk Linokam, bijis ķieģeļu ceplis. Vismaz tā iezīmēts 1-verstes kartē, kas no vecajām kartēm šim apvidum šķiet visuzticamākā karte. Droši vien par šo cepli 1923.02.07 "Zemes Ierīcības Vēstnesis" sludina, ka Izabelinas pag. Skaistu muižas ķieģeļcepli agrārās reformas ietvaros var pieprasīt līdz 1923. g. 20. februārim. Nav ziņu, vai cepli laicīgi pieprasījis arī barons, bet skaidrs, ka viņš to nav dabūjis, jo 1924.03.22 "Zemes Ierīcības Vēstnesis" raksta: "No 1923. g. 15. marta (prot. Nr 151) noraidīt Hoiningen-Hune Fridrichu, kas pieprasījis Daugavpils apr. Izabelinas pag. Skaistu muižas ķieģeļcepli, lietu izbeigt, jo ceplis iedalīts jaunsaimniecībā un piešķirts vispārējā kārtībā." Te jāpievērš uzmanību, ka šim Hoiningen-Hune ir cits vārds, nekā tam, kuram atsavināta muiža. Te nu grūti kaut ko minēt. Un vairāk nekādu ziņu par cepli nav izdevies atrast. Pēc LIDARa spriežot, kaut kādas cilvēku darbības pēdas tur laikam ir samanāmas, bet šķiet, ka nozīmīgas drupas vairs nav palikušas.

Apmēram puse no muižas zemes agrārajā reformā sadalīta jaunajiem īpašniekiem 1923.gadā, dārzsaimniecība (laikam liels ābeļdārzs) jau 1922. gadā, pārējā (laikam visa) zeme - līdz 1926. gadam. Interesanti un neparasti, ka 1926. gadā gandrīz 23 ha muižas zemes tiek piešķirti pagastam un vairāk kā 5 ha - apriņķa pašvaldībai (1926.10.01 "Zemes Ierīcības Vēstnesis"). Parasti pašvaldības agrārajā reformā saņēma krietni mazākus zemes gabalus noteiktām vajadzībām.

Neilgu laiku muižā bijusi skola. No "Izglītības ministrijas Skolu departamenta un bijušo Skolu virsvaldes darbības pārskata" (1927) gramatas.lndb.lv : "Valsts Skaistmuižas pamatskola atvērta 1924. g. īrētās telpās ar 3 skolotājiem un 86 skolēniem. 1926. g. februārī skola nodega, un mācības gads bija jābeidz divās jaunsaimnieku mājiņās. Ar tekošo mācības gadu skola pārgāja Izglītības ministrijas lietošanā nodotās pašvaldības telpās, kuŗās pēc lielāka remonta bija iespējams kaut kā ievietot 6-kl. skolu. Tagad skolā strādā 5 skolotāji ar 219 skolēniem. Telpas šādam skolēnu skaitam ļoti mazas un tāpēc jādomā par viņu paplašināšanu ar jaunbūvi, jo vairāk tāpēc, ka telpu trūkuma dēļ vairāk pieteiktu skolēnu atraidīti. Pārzinis L. Čivkulis." Vēl par šo ugunsgrēku 1926.02.16 "Policijas Vēstnesis" periodika.lv : "Skaistas pagastā aiz nezināmiem iemesliem izcēlies ugunsgrēks un nodega valsts Skaistas 6 klasīga pamatskola. Zaudējumi Ls 20.000."

Nav droši zināms, kur skola bijusi. Jādomā, ka muižas centrā. 1925.04.05 "Latvijas Sargs" gan saka: "Skaistmuizchas pamatskola Baltiņos". Tomēr šis vietas raksturojums varētu būt aizgūts no dzelzceļa stacijas toriezējā nosaukuma, kas pavisam drīz tika mainīts. Citur minēts, ka skola ir 1,5 km no stacijas, kas pie tam laikam raksturīgā precizitātes trūkuma neizslēdz muižas centru. Man nav zināma arī kungu mājas vieta. Bet jādomā, ka tāda ir bijusi, jo Hoyningen-Hüne dzimtai citas muižas tuvumā, šķiet, nav bijušas. Vai šīs ēkas vairs nav? Vai pamestā dzīvojamā ēka starp ceļu un ezeru ir no muižas laikiem? Varētu būt, varētu nebūt... Aplūkojot LIDARā šo vietu, šķiet, ka pamestā ēka varētu būt celta kungu mājas vietā - tieši te pēc reljefa, parka un ezera novietojuma varētu būt vispiemērotākā vieta.

Vai skola bijusi muižas kungu namā - drīzāk jau, ka jā. Šķiet dīvaini, ka 1924.g. skolu bija jāierīko īrētās telpās, kāmēr "Pagastu apraksti" (1935) saka, ka "Skaistas muižas centrā ēkas piedalītas jaunsaimniecībām." Izrādās, ka 1922.g. muižas dārzsaimniecība piešķirta Vanagam (1922.07.15 "Zemes Ierīcības Vēstnesis" publikācijā par piešķiršanu viņa vārds nav minēts) un Pēterim Baško. Abi bijuši tobrīd vēl ļoti ietekmīgās Latgales zemnieku partijas biedri. No Baško arī telpas skolai tika īrētas. Viņš - ierēdnis Iekšlietu, laikam arī Izglītības ministrijā, Laikraksta "Latgalits" līdzstrādnieks ar pseidonīmiem Ondžu Pīters un P.Ondžs. Par šo izīrēšanu un ēkas remontu avīzē "Latgalits" (1925.04.06, 1925.04.22, 1925.05.20) sacelts krietns tracis. Dīvaino ābeļdārza piešķiršanu atceras arī 1925.08.19 "Zemnīka Bolss".

Baronmuiža

Izdevuma "Latvijas Satversmes Sapulces stenogramas" 1921. gada 11. burtnīcā minēts, ka Skaistu muižas īpašniekam kā neatsavināmā daļa ierādīts Terespoles folvarks.
Skaidrs, ka šis īpašnieks ir barons Hoiningen Hune. Šīs dzimtas uzvārdu mēdz rakstīt arī: Hoyningen-Huene, Hoyningen-Hüne, Hainingens-Hüne, Hoijningen Hīne, Heiningen Hīne, Hoiningens-Hīne. Gandrīz droši, ka tas atradies Kuļa ezera rietumu malā, tātad kādu kilometru no muižas centra. Kartēs gan Terespole tur pirmoreiz manīta tikai 1928. gadā. 2-verstu kartē (1916./1917.g.) un tās atvasinājumos - pusmuiža bez nosaukuma. Varbūt tolaik tikko izdalīta no muižas? Mūsdienās vienam no tur esošajiem īpašumiem ir trāpīgs nosaukums - Baronmuiža. Varbūt tieši tur barons Latvijas laikā ir dzīvojis? Varbūt joprojām dzīvo, jo 1940. gada "Izceļojušo vācu tautības pilsoņu sarakstā" neviens dzimtas pārstāvis no šīs puses nav minēts.

Par Terespoli presē var atrast vēl tikai pāris rindiņas. 1925.12.12 "Latvijas Kareivis": "Skaistu pag. Daugavpils apriņķī. Ugunsgrēks. 2. decembrī Terespoles viensētā Fridricha Hoiningen-Hina linu kaltētājam rijā izcēlās ugunsgrēks. Rija nodega līdz pamatam. Zaudējumi ap 600 ls." Un 1935.08.26 "Valdības Vēstnesis": "Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments paziņo, ka iekšlietu ministrs ar š. g. 20. augusta rezolūciju, pamatojoties uz 1922. g. 14. jūlija likuma (Lik. kr. 136) 14. p. 2. daļu, atļāvis pārdēvēt Daugavpils apr. Skaistas pagastā esošo nekustamo mantu - Skaistu muižas neatsavināmo daļu "Terezpole", dodot tai nosaukumu "Pumpuri".

Dendroloģija

No muižas apstādījumiem šis tas vēl ir saglabājies. Netālu no ezera, jaukā reljefā atrodamas vairākas lielas lapegles. Lielākā, ar apkārtmēru 2,97 m ir 7. lielākā zināmā Polijas lapegle Latvijā; jāpiebilst, ka, salīdzinot ar Eiropas un Krievijas lapeglēm, šī suga Latvijā ir krietni retāk sastopama - varētu būt kādi 5% no visām lapeglēm.
Šīs lapegles tuvumā ir vēl 4 lapegles - iespējams, arī Polijas: 20 m DDR no lielākās - 2,08 m, 30 m R 2,04 m, 15 m DR 1,91 m, 30 m RZR 1,83 m. Tuvumā ir arī ozols ar apkārtmēru 3,90 m. Netālu no ceļa un baznīcas vietas - baltā vai pelēcīgā apse ar apkārtmēru 4,15 m, ceļmalā pretī Skaistmuižai - ozols ar apkārtmēru 4,27 m; jādomā, ka tieši pēdējo Salaspils dendrologi 1981. gadā nomērījuši 3,92 m apkārtmērā. Mazliet tālāk no ceļa, (Pirmās) Skaistas kapos, ir lapegles ar apkārtmēru 2,31 un 2,29 m; to sugu pēc čiekuriem neizdevās noteikt. Viena no lapeglēm tika pamanīta no ceļa, bet par to, ka tur ir (bijuši?) kapi, uzzinājām krietni vēlāk. Visie minētie (izņemot 1981. gada) ir 2021. gada 30. jūlijā veikti Julitas un Ata Klušu mērījumi. Lapegles sugu pēc čiekuriem noteica Ansis Opmanis. Vēl retākai sugai - četrām Gmelina (Daurijas) lapeglēm jābūt pie Skaistas skolas. Varbūt lapegļu rindā ZR no estrādes, bijušās pagastnama vietas?

Ezermalā saglabājusies lielu liepu rinda, kurai blakus ir ērti staigājama taciņa ar patīkamu, senatnīgu noskaņu. Mazāku liepu aleja ir perpendikulāri šai rindai.
Iespējams, tā reiz vedusi no ezera uz ābeļdārzu.

Enciklopēdija

Te sekos ar Skaistu/Izabelinu saistītie ieraksti poļu ģeogrāfiskajā enciklopēdijā (1880.-1902.g.). Norādīti attiecīgie sējumi un lappuses.

Mikrovārdnīca: wś. - ciems, apdzīvota vieta; pow. - apriņķis, par. - draudze, gm. - pagasts, dobra - muiža, fol. - pusmuiža, dzies. - desetīna, ob. - skatīt.

3-329 Izabelino, wś i dobra, pow. dyneburski, wraz z Konstantynopolem i Małą Indrycą dziedzictwo hr. Ludw., Mich. i Adama Platerów, 1420 dzies. rozl.; zarząd gminy włośc., liczącej dusz 1834.

Fr. Gl.

10-635

Skajsta, wś, pow. dyneburski, par. Krasław, własność Bronisława Hłuszanina, ma 424 dzies. ziemi dwors. Włościanie wnieśli 3368 rs. 67 kop. wykupu za wydzieloną im ziemię.

Posiada kościół N. M. P., filię krasławskiego, w 1788 r. przez Wołosowskich, dawnych dziedziców S. załozony.

15/1-620

Izabelin [...] 8.) I. al. Konstantynowo, os., pow. dźwiński (dyneburski), gm. Izabelin, 60 w. od mta pow., zarząd gminny.

15/2-117

Konstantynowo [...] 14.) K., pow. dźwiński, ob. Izabelin.

15/2-587

Skajsta, rzka w. dźwińskim, pr. dopł. Dźwiny. Wypływa z jez. t. n., płynie 12 w. na płd. i pod wsią Skumbiny na ujście.

15/2-587

Skajsty, Skajsta (t. X, 635), fol., pow. dźwiński, Bejnarowiczów (60 dz.) i Waszkiewiczów (66 dz.).

15/2-587

Skajsteczka, wś, pow. dźwiński, par. Krasław.