DZIEDAVA.lv

Muižas. Pakuļņas (Viktorinovas) pusmuiža

Pusmuižai tiek lietoti vairāki nosaukumi: Pakuļņas, Pakuļnas, Pakalnu, Viktorinovas, Viktorinavas, Viktorinovo. Droši vien, dažkārt sastopamie Pakulinas un Viktorino nosaukumi ir neprecīzi. Jādomā, ka nosaukumi lietoti vienlaikus. Pie tam gan pusmuižai, gan sādžai, gan ezeram.

1772. gada dvēseļu revīzijā esot minēts "Wies Pakalna" (avots - latgalesrevizijasludza.wordpress.com)
1784.-1785. gada Ludzas apriņķa ģenerālmērīšanas plānā laikam (nevar droši izlasīt) krievu valodā ciems saukts "Pakalņa", bet blakus esošais ezers - "Pakuļ".
Ap 1865.-1870. gadu izdotajā 10-verstu kartē ir "Viktorino". Tā kā šāds nosaukums atkārtojas arī 1920. gada izdevumā, t.i., laikā, kad tāds laikam nevarētu būt, jādomā, ka šis nosaukums ir neprecīzs.
Manteifeļa 1879.g. grāmatas "Inflanty Polskie" kartē jau ir Wiktorynowo.
3-verstu kartē ir F.Viktorinovo. Tā ir arī vienīgā karte, kurā šī vieta atzīmēta kā foļvarka (pusmuiža).
Poļu ģeogrāfiskajā enciklopēdijā (Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich) atsevišķa muiža vai pusmuiža nav izdalīta. 13. sējuma (1893.g.) 449. lappusē ir tikai Rundānu muižai piederošs ciems vai sādža (wieś): "Wiktory ...

Pusmuižai tiek lietoti vairāki nosaukumi: Pakuļņas, Pakuļnas, Pakalnu, Viktorinovas, Viktorinavas, Viktorinovo. Droši vien, dažkārt sastopamie Pakulinas un Viktorino nosaukumi ir neprecīzi. Jādomā, ka nosaukumi lietoti vienlaikus. Pie tam gan pusmuižai, gan sādžai, gan ezeram.

1772. gada dvēseļu revīzijā esot minēts "Wies Pakalna" (avots - latgalesrevizijasludza.wordpress.com)
1784.-1785. gada Ludzas apriņķa ģenerālmērīšanas plānā laikam (nevar droši izlasīt) krievu valodā ciems saukts "Pakalņa", bet blakus esošais ezers - "Pakuļ".
Ap 1865.-1870. gadu izdotajā 10-verstu kartē ir "Viktorino". Tā kā šāds nosaukums atkārtojas arī 1920. gada izdevumā, t.i., laikā, kad tāds laikam nevarētu būt, jādomā, ka šis nosaukums ir neprecīzs.
Manteifeļa 1879.g. grāmatas "Inflanty Polskie" kartē jau ir Wiktorynowo.
3-verstu kartē ir F.Viktorinovo. Tā ir arī vienīgā karte, kurā šī vieta atzīmēta kā foļvarka (pusmuiža).
Poļu ģeogrāfiskajā enciklopēdijā (Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich) atsevišķa muiža vai pusmuiža nav izdalīta. 13. sējuma (1893.g.) 449. lappusē ir tikai Rundānu muižai piederošs ciems vai sādža (wieś): "Wiktorynowo [...] łotew. Wyktorinowa, wś, pow. lucyński, należy do dóbr Rundany. [...]".
Jāpiezīmē, ka šajā enciklopēdijā mēdz būt arī novecojusi informācija.

1906.g. Vitebskas guberņas apdzīvoto vietu sarakstā ir gan foļv. Pakuļno, gan hutor (sādža) Pakuļno, abiem īpašnieks ir L. Boginskaja.
Īstenojot agrāro reformu, valsts zemes fondā ieskaitīto nekustamo īpašumu sarakstā 1923.g. 25. maijā ar 417. nr iekļauta Rundanu pagasta Viktorinovas folv. (no Rundanu muižas), kas atsavināta īpašniecei: Boginskaja, Lidija Michaila meitai. Avots - 1923.05.28 "Valdības Vēstnesis".

Jādomā, ka "muižas" apzīmējums Viktorinovas "pusmuižas" vietā iegājies agrārās reformas laikā, jo Viktorinova tika izdalīta atsevišķi. Visdrīzāk, ka atsevišķa muiža tā formāli nekad nav bijusi. Jāņem vērā, ka Rundanu muiža un Viktorinovas pusmuiža atsavināta dažādiem īpašniekiem, un pusmuižas centrālā ēka un zemes platība vairāk līdzinās nelielai muižai nekā pusmuižai - reformā 190 hektāri sadalīti 25 saimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām. Jādomā, ka te ir arī ieskaitītas pusmuižas vējdzirnavas, kas tagad atrodas Rīgā, Brīvdabas muzejā.

Pēc "Valdības Vēstnesis" 1934.06.28 Viktorinovas folvarks 1934.g. joprojām pieder Lidijai Boginskajai.

Vienīgā informācija par kungu māju bija pieejama 2011. gadā www.pilis.lv: "Pakalnu muižas kungu māja ir 19.gs. celta vienstāva ķieģeļu ēka ar asimetrisku jumta izbūvi. Šobrīd atrodas sliktā tehniskā stāvoklī."

Žurnālā "Latgolas Škola" 1923.12.01, apkopojot skolām pieprasītās ēkas, teikts, ka Pakulnu (Viktorinovas) muiža tikusi pieprasīta skolas vajadzībām, bet nav piešķirta.
Kāpēc skola nav piešķirta? Ļoti iespējams, ka tā atradās muižas neatsavināmajā daļā.

1938.g. kungu mājā esot iekārtota skola, pēc kara - dzīvokļi. Diemžēl periodikā nav iespējams atrast šos apgalvojumus apstiprinošu informāciju. Skola kungu namā ir Genštab 1:25000 kartēs ar stāvokli uz 1952.gadu. Enciklopēdijas "Latvijas pagasti" 2.daļā (2002) rakstīts, ka četrgadīgā skola Pakaļņos slēgta 60. - 70. gados.

Zināms, ka pirms pārcelšanas uz kungu māju Pakalnu (Pakuļnas, Pakulnu, Nuniku, Pakalņu) jauktu tautību (citos avotos - krievu) 4-kl. pamatskola bijusi Ņuņikos (Ņunikos). Pēc 1932. gada 1:75000 kartes tas ir kādus 800m uz ziemeļiem no kungu mājas.

Grāmatas "Ludzas apriņķis senāk un tagad" (1935) 36.lpp par aktuālo situāciju teikts, ka Pakalnu krievu 4-kl. pamatskola atrodas Baltupē. Tomēr arī citi skolām piekārtoti vietvārdi šajā grāmatā neraisa uzticību. Visticamāk, ka "Baltupe" domāta skolai tuvākā pasta nodaļa.

Ludzas apriņķa skolu albumā (1937.g.) redzams, ka Pakalnu 4-kl. krievu pamatskolas ēka ir neliela vienstāva ēka, tātad droši vien joprojām Ņuņikos ( nmkk.lv ).

2008.g. kungu mājas foto: web.archive.org