DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba un kultūrvēsture

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"
Konkrēti objekti > Kāpas, stāvkrasti > Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda
Tēmas -> Nedzīvā daba > Kāpas, stāvkrasti = Latvijā veidojušās kāpas, kāpu grēdas (gan smilšainas, gan apaugušas), stāvkrasti pie jūras.
 Izvēlēties pēc nosaukuma:
Kura Latvijas daļa:
Novads / Rīgas daļa:
Atrašanās vieta:

   
  • Pilnais saraksts fotografētajiem objektiem , sakārtots pa novadiem, vietām.
  • Kāpas, stāvkrasti. Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda

    Skatāms daba.dziedava.lv sadaļās : Babītes pagasts (Babītes novads, Rīga un apkaime), Iļģuciems (Rīga, Kurzemes raj., Rīga un apkaime), Kleistu DA daļa (Rīga, Kurzemes raj., Rīga un apkaime), Valgundes pagasts (Jelgavas novads, Zemgale)

    Sevī ietver: Garā kāpa, Kāpa Beberbeķu dabas parkā
    Saistītie objekti: Beberbeķu dabas parks, Spilves ielas dižozols, Lāčupīte (Rīgā), Beberbeķu dzirnavezers
    Koordinātas

    Balticmaps.eu: (492425, 6307371)


      Skatīt karti: Kāpu grēda un vecais Kalnciema-Rīgas ceļš.

    Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda (Kalnciema-Nordeķu kāpu grēda, Nordeķu-Kalnciema kāpu sistēma, Kangarkalni) stiepjas no Lielupes pie Kalnciema gar Babītes ezera dienvidmalu (3 km no ezera) līdz Iļģuciemam Rīgā. Tās garums ir ap 33 km.
    Kāpu grēda veidojusies, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram (pirms 10000 gadiem) vai Litorīnas jūrai (pirms 3000-5000 gadiem).
    Līdz 17. gadsimtam izmantota kā ceļš starp Jelgavu un Rīgu.
    Pazīstamākās vietas kāpu grēdā ir Ložmetējkalns, Beberbeķu dabas parks un Lāčupes kapi. Kāpu grēdas rietumpusi (iespējams, arī visu grēdu) sauc arī par Garo kāpu. Klasiskā kāpas ainava ir rets priežu mežs kāpā un biezāks priežu-bērzu vai priežu mežs piekājē.
    Kāpas augstums ir ļoti atšķirīgs, bet piekāje gandrīz visā garumā ir vienā augstumā - 8-9 m virs jūras līmeņa ziemeļpusē un 10-11 m dienvidpusē. Tikai pie Rīgas un Rīgā kāpas apkārtne pazeminās par pāris metriem un aiz Imantas strau ...
      Skatīt karti: Kāpu grēda un vecais Kalnciema-Rīgas ceļš.

    Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda (Kalnciema-Nordeķu kāpu grēda, Nordeķu-Kalnciema kāpu sistēma, Kangarkalni) stiepjas no Lielupes pie Kalnciema gar Babītes ezera dienvidmalu (3 km no ezera) līdz Iļģuciemam Rīgā. Tās garums ir ap 33 km.
    Kāpu grēda veidojusies, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram (pirms 10000 gadiem) vai Litorīnas jūrai (pirms 3000-5000 gadiem).
    Līdz 17. gadsimtam izmantota kā ceļš starp Jelgavu un Rīgu.
    Pazīstamākās vietas kāpu grēdā ir Ložmetējkalns, Beberbeķu dabas parks un Lāčupes kapi. Kāpu grēdas rietumpusi (iespējams, arī visu grēdu) sauc arī par Garo kāpu. Klasiskā kāpas ainava ir rets priežu mežs kāpā un biezāks priežu-bērzu vai priežu mežs piekājē.
    Kāpas augstums ir ļoti atšķirīgs, bet piekāje gandrīz visā garumā ir vienā augstumā - 8-9 m virs jūras līmeņa ziemeļpusē un 10-11 m dienvidpusē. Tikai pie Rīgas un Rīgā kāpas apkārtne pazeminās par pāris metriem un aiz Imantas strauji sarūk līdz 1-2m augstumam.
    Par kāpas dienvidrietumu galu varētu uzskatīt Piķu brāļu kapus, kas atrodas DA no Tīreļu ciema (kādreizējais Lielciems pie Vanzāres salas kopā ar Kalnciema muižu (plosta apsaimniekotāju), Piķu un vēl dažām mājām; padomju laikos Tīreļi bijuši arī Kalnciema sastāvdaļa).
    Pirmos 3 kilometrus kāpa stiepjas ZZA virzienā, paralēli Lielupei. Šajā posmā (un arī visā kāpā) lielākais augstums virs jūras līmeņa ir 30,1m. Šeit un arī turpmāk iekavās norādītās kāpu posmu augstākās vietas iegūtas no PSRS armijas 1:10000 kartēs atrodamās informācijas.
    Tālāk kāpa strauji pagriežas AZA virzienā un līdz Ložmetējkalnam (Vācu Ložmetējkalnam) ir krietni zemāka (15,2 m). Pie Ložmetējkalna 1989. gadā uzcelts skatu tornis, kas nojaukts 2002. gadā un atjaunots 2005. gadā.
    Pie pagrieziena neliels kāpas fragments turpinās nedaudz uz ziemeļiem. Tas Ziemassvētku kauju kartē saukts par Bergmaņa kāpu.
    Gar Vācu un Krievu Ložmetējkalnu kāpa kļūst nedaudz augstāka un šķērso Jelgavas un Babītes novadu robežu (22,8 m; VZD topgrāfiskajā kartē pat 28,6 m). Pie ceļa kāpas malā ir kāda robežzīme, kuras uzstādītāji gan domājuši krietni lielākos mērogos.
    Pirmais ievērojamais pazeminājums kāpā, ko gan nevarētu īsti uzskatīt par pārrāvumu, ir pie Tīreļu (bij. Antiņu mežsarga) mājām un Antiņu kapiem jeb Tīreļu brāļu kapiem.
    Cara armijas trīsverstu kartē (1861.-1862.g.) šī vieta nosaukta kā Čanja.
    Līdz šim aprakstītās kāpas daļas raksturīga iezīme ir daudzās tranšejas, brāļu kapi un piemiņas vietas, kas saistītas ar 1916. gada Ziemassvētku kaujām.
    Dažas no kara laiku būvēm tiek atjaunotas.
    Tālāk kāpa ved uz Miglupīti un Cielavu ciemu (21,1 m), kura vecie nosaukumi ir Zennenhof, Cenas (Cennes) pusmuiža, Tīreļu mežsargu mājas. Tur kāpā jau ir pamatīgāks pārrāvums.
    Nākošais kāpas posms ir līdz Lapsu ciemam (20,6 m), kur ir nākošais pārrāvums. Jādomā, ka šiem pārrāvumiem ir dabīga izcelsme, jo visās 3 vietās ir līdzīga pārrāvuma shēma - austrumpuse no pārrāvuma atrodas vairāk uz dienvidiem, nekā tai pienāktos būt šajā visai taisnajā kāpu grēdā. Iespējams, kāpas veidošanās laikā mežu izvietojums bijis līdzīgs tagadējam un ārpus meža vējš kāpu daļēji izlīdzinājis un daļēji iedzinis mežmalā. Pārrāvumu shēmas arī atbilst viedoklim par senajos laikos valdošajiem ZR vējiem. Līdzīgs izskaidrojums varētu būt arī kāpas līkumam pie Lielupes.
    No Lapsām kāpa virzās uz Božu ūdenskrātuvi (14,2 m), kas izveidota 20. gs. 70. gadu beigās uz Dzilnupītes, appludinot izmantotu smilšu karjeru. Savukārt smiltis droši vien tā pati kāpa vien bijusi.
    Tālāk, no ūdenskrātuves ziemeļgala kāpa virzās uz AZA gar veco Liepājas - Kalnciema - Rīgas ceļu, kas tagad ir neliels asfaltēts ceļš starp Dzilnuciemu un Brīvkalniem (19,5 m). Uz kāpas ir Beberbeķu kapi un tad atkal seko pāris simtu metru pārrāvums kāpā - Neriņas upe un jaunais Rīgas apvedceļš (A5).
    Pie kapiem vecais Kalnciema ceļš novirzījās no kāpas uz austrumiem, šķērsojot Neriņu (agrāk - Bebru upīti) pie vairs neesošās Beberbeķu muižas un tālāk virzījās pa tagadējo Upes ielu Brīvkalnos, joprojām labi braucamo meža ceļu uz Skulti, cauri Skultei, pāri tagadējam lidlaukam, izejot Rīgā uz Kalnciema ielas.
    Savukārt kāpa turpinās pa Beberbeķu dzirnavezera ziemeļmalu (24,4 m puskilometru Z no ezera).
    Iespējams, ka šai kāpai piederas arī dienvidkrasta kāpa un pats dzirnavu dīķis. Pie ezera kāpas nogāzes ir priekš kāpām neparasti stāvas. Nez vai tur pie vainas būs Beberbeķu strauts. Iespējams, kāda daļa Rīgas būvēta no turienes kāpas smiltīm un rakumos izveidots dzirnavdīķis, tikai tas noticis pāris gadsimtus pirms Božu ūdenskrātuves.
    No ezera līdz dzelzceļam 4 km kāpa virzās pa Beberbeķu dabas parku ar nelielu "bojājumu" - K.Ulmaņa gatvi (19,5 m pie pašas gatves).
    Aiz dzelzceļa kāpa turpinās gar Rīgas (Imantas) robežu (18,7 m).
    Precīzāk tomēr būtu teikt - Rīga ir izbūvēta līdz kāpai. Uz dienvidiem no Slokas ielas pirms pēdējā kara, uz ziemeļiem - pēc.
    Tur, kur Kurzemes prospekts strauji pagriežas, kāpa turpinās taisni un uz tās vesela kilometra garumā ir Lāčupes kapi.
    Aiz kapiem, pa Buļļu ielu ir neliels pārrāvums. Ņemot vērā, ka Buļļu iela ir ļoti sens ceļš (no Rīgas uz Kurzemi starp Iļģuciema un Lielupes pārceltuvēm), jādomā, ka arī šis pārrāvums ir mākslīgs. Buļļu ielas malā pie Lāčupītes kāpa atkal atsākas (14,1 m; pēc apkaimes.lv datiem 17 m). Uz brīdi to pārtrauc Lāčupīte un Bolderājas dzelzceļš. Aiz Lielās muižas atkal ir pārrāvums ap nākošo seno ceļu, kas tagad ir Dzirciema ielas gals. Tālāk kāpa līdz Iļģuciema vidusskolai labi saglabājusies, ja neskaita krietnu samazināšanu Spilves ielā. Par to, cik tālu uz dienvidiem vai dienvidaustrumiem tālāk gājusi kāpa, grūti spriest, jo šīs teritorijas jau sen ir apbūvētas. Dzegužkalnu parasti neuzskata par Kalnciema-Nordeķu kāpu grēdas daļu, bet par atsevišķu kāpu, kas droši vien ir turpinājusies Anniņmuižas virzienā.

    Aprakstu veidoja Atis Klušs, 2013.

         
     
    Komentāri:
    Deniss, 2019-05-18 :   Lielisks stāsts, liels paldies!
    Tagad ir kartes, kur ļoti uzskatāmi var redzēt visus aprakstītus grēdas pārrāvumus, redzams arī Dzegužakalns, un tiešām, prasās secinājums, ka tas ir grēdas daļa.
    https://vesture.dodies.lv/#m=14/56.96699/24.02907&l=O/Lvms/Lvmd
    Jāaktivizē slānis LVM DVM

    Vēl reiz, paldies par stāstu!



    Pārskats (2)
    Overview

    Visi foto (27)
    All Photos
    vērtētākos augstāk


    jaunākos augstāk

    Pavasaris (4)
    Spring


    mar apr mai

    Vasara (3)
    Summer


    jūn aug

    Rudens (18)
    Autumn


    sep okt nov

    Ziema (2)
    Winter


    jan feb


    Atlasīto attēlu skaits: 27. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā.
    Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.

    Skatīties slīdrādi / Komentēt attēlus.
    Ja vēlies atzīmēt īpaši tīkamos attēlus, ieliec ķeksīti pie attiecīgām bildēm un lapas apakšā spied pogu "Saglabāt vērtējumu".

    Foto: Julita Kluša


    Vēl priedes stāv... Iļģuciemā, Spilves ielas malā, 2007.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Beberbeķu ezers rudenī, 2008.
    Komentēt (1)

    Foto: Julita Kluša


    Mežs sniegā 24.novembrī, 2008.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Kadiķu nogāze Garajā kāpā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Rudenīgie atspulgi Beberbeķu ezerā, 2008.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Sārtā cepurīte krusas ielenkumā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Pielijis mežs pie Beberbeķu ezera, 2008.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Brūklenājs pēc slapjā krusas uzlidojuma, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Sniegotais celiņš mežā starp Iļģuciemu un Kleistiem, 2005.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Saulainie bērzi pie skujkoku meža, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Spilves ielas ozols, tērpts pirmajās lapiņās, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Staipekņi, 2009.
    Komentēt (1)

    Foto: Julita Kluša


    Saule caur krusas pilēm mežā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Saule mežā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Beberbeķu mežs gaismēnās, 2007.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Skats uz Lāčupītes krastu vasarā, 2008.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Beberbeķi vakara saulē caur kokiem, 2008.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Spilves iela 21 sniegā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Mežs saulē pēc krusas, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Balta sēnīte baltas krusas rotātā sūnu kažociņā, 2009.
    Komentēt (1)

    Foto: Julita Kluša


    Krusa mežā rudenī, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Skats no kalna Garajā kāpā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Mežs pie Lāčupītes saulainā sniega dienā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Krusas rotātas ceļmalas mežā, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Beberbeķu ezermalas koki, 2007.
    Komentēt (1)

    Foto: Julita Kluša


    Ložmetējkalna tornī slapjā laikā nedrīkst kāpt!, 2009.
    Komentēt (0)

    Foto: Julita Kluša


    Atpūtas vieta Ložmetējkalnā, 2009.
    Komentēt (0)

    Vērtējums ietekmē attēla atrašanos lapā (ja neskata atsevišķu gadalaiku!) - vairāk novērtētie - augstāk.



    Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz
    daba.dziedava.lv.
    Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet: julita at dziedava punkts lv.

    (c) Julita, 2008.- 2019.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv