DZIEDAVA.lv

Kāpas, stāvkrasti. Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda

  Skatīt karti: Kāpu grēda un vecais Kalnciema-Rīgas ceļš.

Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda (Kalnciema-Nordeķu kāpu grēda, Nordeķu-Kalnciema kāpu sistēma, Kangarkalni) stiepjas no Lielupes pie Kalnciema gar Babītes ezera dienvidmalu (3 km no ezera) līdz Iļģuciemam Rīgā. Tās garums ir ap 33 km.
Kāpu grēda veidojusies, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram (pirms 10000 gadiem) vai Litorīnas jūrai (pirms 3000-5000 gadiem).
Līdz 17. gadsimtam izmantota kā ceļš starp Jelgavu un Rīgu.
Pazīstamākās vietas kāpu grēdā ir Ložmetējkalns, Beberbeķu dabas parks un Lāčupes kapi. Kāpu grēdas rietumpusi (iespējams, arī visu grēdu) sauc arī par Garo kāpu. Klasiskā kāpas ainava ir rets priežu mežs kāpā un biezāks priežu-bērzu vai priežu mežs piekājē.
Kāpas augstums ir ļoti atšķirīgs, bet piekāje gandrīz visā garumā ir vienā augstumā - 8-9 m virs jūras līmeņa ziemeļpusē un 10-11 m dienvidpusē. Tikai pie Rīgas un Rīgā kāpas apkārtne pazeminās par pāris metriem un aiz Imantas strau ...

  Skatīt karti: Kāpu grēda un vecais Kalnciema-Rīgas ceļš.

Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda (Kalnciema-Nordeķu kāpu grēda, Nordeķu-Kalnciema kāpu sistēma, Kangarkalni) stiepjas no Lielupes pie Kalnciema gar Babītes ezera dienvidmalu (3 km no ezera) līdz Iļģuciemam Rīgā. Tās garums ir ap 33 km.
Kāpu grēda veidojusies, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram (pirms 10000 gadiem) vai Litorīnas jūrai (pirms 3000-5000 gadiem).
Līdz 17. gadsimtam izmantota kā ceļš starp Jelgavu un Rīgu.
Pazīstamākās vietas kāpu grēdā ir Ložmetējkalns, Beberbeķu dabas parks un Lāčupes kapi. Kāpu grēdas rietumpusi (iespējams, arī visu grēdu) sauc arī par Garo kāpu. Klasiskā kāpas ainava ir rets priežu mežs kāpā un biezāks priežu-bērzu vai priežu mežs piekājē.
Kāpas augstums ir ļoti atšķirīgs, bet piekāje gandrīz visā garumā ir vienā augstumā - 8-9 m virs jūras līmeņa ziemeļpusē un 10-11 m dienvidpusē. Tikai pie Rīgas un Rīgā kāpas apkārtne pazeminās par pāris metriem un aiz Imantas strauji sarūk līdz 1-2m augstumam.
Par kāpas dienvidrietumu galu varētu uzskatīt Piķu brāļu kapus, kas atrodas DA no Tīreļu ciema (kādreizējais Lielciems pie Vanzāres salas kopā ar Kalnciema muižu (plosta apsaimniekotāju), Piķu un vēl dažām mājām; padomju laikos Tīreļi bijuši arī Kalnciema sastāvdaļa).
Pirmos 3 kilometrus kāpa stiepjas ZZA virzienā, paralēli Lielupei. Šajā posmā (un arī visā kāpā) lielākais augstums virs jūras līmeņa ir 30,1m. Šeit un arī turpmāk iekavās norādītās kāpu posmu augstākās vietas iegūtas no PSRS armijas 1:10000 kartēs atrodamās informācijas.
Tālāk kāpa strauji pagriežas AZA virzienā un līdz Ložmetējkalnam (Vācu Ložmetējkalnam) ir krietni zemāka (15,2 m). Pie Ložmetējkalna 1989. gadā uzcelts skatu tornis, kas nojaukts 2002. gadā un atjaunots 2005. gadā.
Pie pagrieziena neliels kāpas fragments turpinās nedaudz uz ziemeļiem. Tas Ziemassvētku kauju kartē saukts par Bergmaņa kāpu.
Gar Vācu un Krievu Ložmetējkalnu kāpa kļūst nedaudz augstāka un šķērso Jelgavas un Babītes novadu robežu (22,8 m; VZD topgrāfiskajā kartē pat 28,6 m). Pie ceļa kāpas malā ir kāda robežzīme, kuras uzstādītāji gan domājuši krietni lielākos mērogos.
Pirmais ievērojamais pazeminājums kāpā, ko gan nevarētu īsti uzskatīt par pārrāvumu, ir pie Tīreļu (bij. Antiņu mežsarga) mājām un Antiņu kapiem jeb Tīreļu brāļu kapiem.
Cara armijas trīsverstu kartē (1861.-1862.g.) šī vieta nosaukta kā Čanja.
Līdz šim aprakstītās kāpas daļas raksturīga iezīme ir daudzās tranšejas, brāļu kapi un piemiņas vietas, kas saistītas ar 1916. gada Ziemassvētku kaujām.
Dažas no kara laiku būvēm tiek atjaunotas.
Tālāk kāpa ved uz Miglupīti un Cielavu ciemu (21,1 m), kura vecie nosaukumi ir Zennenhof, Cenas (Cennes) pusmuiža, Tīreļu mežsargu mājas. Tur kāpā jau ir pamatīgāks pārrāvums.
Nākošais kāpas posms ir līdz Lapsu ciemam (20,6 m), kur ir nākošais pārrāvums. Jādomā, ka šiem pārrāvumiem ir dabīga izcelsme, jo visās 3 vietās ir līdzīga pārrāvuma shēma - austrumpuse no pārrāvuma atrodas vairāk uz dienvidiem, nekā tai pienāktos būt šajā visai taisnajā kāpu grēdā. Iespējams, kāpas veidošanās laikā mežu izvietojums bijis līdzīgs tagadējam un ārpus meža vējš kāpu daļēji izlīdzinājis un daļēji iedzinis mežmalā. Pārrāvumu shēmas arī atbilst viedoklim par senajos laikos valdošajiem ZR vējiem. Līdzīgs izskaidrojums varētu būt arī kāpas līkumam pie Lielupes.
No Lapsām kāpa virzās uz Božu ūdenskrātuvi (14,2 m), kas izveidota 20. gs. 70. gadu beigās uz Dzilnupītes, appludinot izmantotu smilšu karjeru. Savukārt smiltis droši vien tā pati kāpa vien bijusi.
Tālāk, no ūdenskrātuves ziemeļgala kāpa virzās uz AZA gar veco Liepājas - Kalnciema - Rīgas ceļu, kas tagad ir neliels asfaltēts ceļš starp Dzilnuciemu un Brīvkalniem (19,5 m). Uz kāpas ir Beberbeķu kapi un tad atkal seko pāris simtu metru pārrāvums kāpā - Neriņas upe un jaunais Rīgas apvedceļš (A5).
Pie kapiem vecais Kalnciema ceļš novirzījās no kāpas uz austrumiem, šķērsojot Neriņu (agrāk - Bebru upīti) pie vairs neesošās Beberbeķu muižas un tālāk virzījās pa tagadējo Upes ielu Brīvkalnos, joprojām labi braucamo meža ceļu uz Skulti, cauri Skultei, pāri tagadējam lidlaukam, izejot Rīgā uz Kalnciema ielas.
Savukārt kāpa turpinās pa Beberbeķu dzirnavezera ziemeļmalu (24,4 m puskilometru Z no ezera).
Iespējams, ka šai kāpai piederas arī dienvidkrasta kāpa un pats dzirnavu dīķis. Pie ezera kāpas nogāzes ir priekš kāpām neparasti stāvas. Nez vai tur pie vainas būs Beberbeķu strauts. Iespējams, kāda daļa Rīgas būvēta no turienes kāpas smiltīm un rakumos izveidots dzirnavdīķis, tikai tas noticis pāris gadsimtus pirms Božu ūdenskrātuves.
No ezera līdz dzelzceļam 4 km kāpa virzās pa Beberbeķu dabas parku ar nelielu "bojājumu" - K.Ulmaņa gatvi (19,5 m pie pašas gatves).
Aiz dzelzceļa kāpa turpinās gar Rīgas (Imantas) robežu (18,7 m).
Precīzāk tomēr būtu teikt - Rīga ir izbūvēta līdz kāpai. Uz dienvidiem no Slokas ielas pirms pēdējā kara, uz ziemeļiem - pēc.
Tur, kur Kurzemes prospekts strauji pagriežas, kāpa turpinās taisni un uz tās vesela kilometra garumā ir Lāčupes kapi.
Aiz kapiem, pa Buļļu ielu ir neliels pārrāvums. Ņemot vērā, ka Buļļu iela ir ļoti sens ceļš (no Rīgas uz Kurzemi starp Iļģuciema un Lielupes pārceltuvēm), jādomā, ka arī šis pārrāvums ir mākslīgs. Buļļu ielas malā pie Lāčupītes kāpa atkal atsākas (14,1 m; pēc apkaimes.lv datiem 17 m). Uz brīdi to pārtrauc Lāčupīte un Bolderājas dzelzceļš. Aiz Lielās muižas atkal ir pārrāvums ap nākošo seno ceļu, kas tagad ir Dzirciema ielas gals. Tālāk kāpa līdz Iļģuciema vidusskolai labi saglabājusies, ja neskaita krietnu samazināšanu Spilves ielā. Par to, cik tālu uz dienvidiem vai dienvidaustrumiem tālāk gājusi kāpa, grūti spriest, jo šīs teritorijas jau sen ir apbūvētas. Dzegužkalnu parasti neuzskata par Kalnciema-Nordeķu kāpu grēdas daļu, bet par atsevišķu kāpu, kas droši vien ir turpinājusies Anniņmuižas virzienā.