Porožku (Porošku, Porožeka) ciems atradies abpus Ludzas (Lžas) upes un visādā ziņā pierobežā. Upes labajā (austrumu) krastā - Krievijā, kreisajā krastā - Latvijā.
Pat kapi ir upes malās, gandrīz pretī vieni otriem, Latvijā un Krievijā.
Latvijas daļa tagad ir Kārsavas novada (līdz 2009. gadam - Ludzas rajona) stūrītī, Goliševas pagastā. Uz austrumiem redzama Krievija, Pleskavas apgabala Krasnogorodskas rajons, uz ziemeļiem, pāri Ludzas pietekai (2007.g. robežlīgumā - beznosaukuma strauts) Pleskavas apgabala Pitalovas rajons. Pirms kara te bija Ludzas apriņķa Mērdzenes (līdz 1925. gadam - Mihalovas) pagasts. Uz ziemeļiem - Abrenes (līdz 1938. gadam Jaunlatgales) apriņķa Gauru (līdz 1928. gadam Gavru) pagasts. Mazs zemes pleķītis pie robežām, un pēdējos 100 gados tik daudz nosaukumu!
Tagad te palikuši tikai mazliet kopti Porožeka kapi, neviena laba ceļa un tāpat kā pārējos apkārtnes ciemos - nevienas mājas, neviena iedzīvotāja. Taču kādreiz bija pavisam citādi. Daudz ziņu par šo vietu nevar atrast, tomēr periodika.lv atrodamās druskas kopā ar senām kartēm sniedz itin labu ieskatu.
Tātad ielūkojamies vecās avīzēs.
1931.10.01 Latgolas Škola.
Porošku krīvu I. p. p-škola d ...
Porožku (Porošku, Porožeka) ciems atradies abpus Ludzas (Lžas) upes un visādā ziņā pierobežā. Upes labajā (austrumu) krastā - Krievijā, kreisajā krastā - Latvijā.
Pat kapi ir upes malās, gandrīz pretī vieni otriem, Latvijā un Krievijā.
Latvijas daļa tagad ir Kārsavas novada (līdz 2009. gadam - Ludzas rajona) stūrītī, Goliševas pagastā. Uz austrumiem redzama Krievija, Pleskavas apgabala Krasnogorodskas rajons, uz ziemeļiem, pāri Ludzas pietekai (2007.g. robežlīgumā - beznosaukuma strauts) Pleskavas apgabala Pitalovas rajons. Pirms kara te bija Ludzas apriņķa Mērdzenes (līdz 1925. gadam - Mihalovas) pagasts. Uz ziemeļiem - Abrenes (līdz 1938. gadam Jaunlatgales) apriņķa Gauru (līdz 1928. gadam Gavru) pagasts. Mazs zemes pleķītis pie robežām, un pēdējos 100 gados tik daudz nosaukumu!
Tagad te palikuši tikai mazliet kopti Porožeka kapi, neviena laba ceļa un tāpat kā pārējos apkārtnes ciemos - nevienas mājas, neviena iedzīvotāja. Taču kādreiz bija pavisam citādi. Daudz ziņu par šo vietu nevar atrast, tomēr periodika.lv atrodamās druskas kopā ar senām kartēm sniedz itin labu ieskatu.
Tātad ielūkojamies vecās avīzēs.
1931.10.01 Latgolas Škola.
Porošku krīvu I. p. p-škola dorbojās nu 1928. g. Školā strodoj škol. Georg. Zarembo. 1931. g. školu apmeklēja 32 školāni, bet 1931. g. 34.
1934.12.01 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts.
Ludzas apriņķa skolu valde ir pieņēmusi lēmumus par to cittautiešu skolu pārdēvēšanu par jauktu tautību sastāva pamatskolām, kuras atrodas rajonos ar jauktu iedzīvotāju sastāvu. Tādā kārtā ir pārdēvētas par jauktu tautību skolām šādas minoritāšu skolas: (..) Porošku.
1938.12.28 Latgales Vēstnesis
Mērdzenes pagastā ir 16 pamatskolas ar 1561 skolēnu. (..) Pēc jaunu skolu namu uzcelšanas skolu skaits samazināms par 8 skolām un tad paliktu 8 pamatskolas: (..) Porošku 1. p. pamatsk., atstājot to nomātās telpās.
1940.09.03 Taisneiba
Ari Porošku un Straupu 4 kl. j. t. pamatskulas nūlamts pōrveidōt par krīvu skūlom.
1957.10.24 Cīņa
Ciešas saites ar vēlētājiem ir Aizgāršu septiņgadīgās skolas direktorei deputātei Matvejevai. Pērn pie viņas griezās Porožku iedzīvotāji un lūdza, lai rajona izpildkomitejas izglītības nodaļa ierosina četrklasīgas skolas atvēršanu šinī biezi apdzīvotajā vietā. Vairākkārt b. Matvejeva lūdza nodaļas darbiniekus iedziļināties šai prasībā, jo tā bija pamatota. No Porožkiem līdz Aizgāršu skolai - 12 kilometri. Mazajiem bērniem šo attālumu grūti pārvarēt. izglītības nodaļa lūgumu tomēr noraidīja. Tad deputāte Matvejeva rajona padomes sesijā kritizēja izglītības nodaļas darbiniekus par neatsaucību vēlētāju prasībām. Uz Porožkiem izbrauca rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs b. Kovaļevs, pats pārbaudīja stāvokli, un pēc tam Izpildkomiteja nolēma, ka skola jāatver.
1958.g. maijā "Cīņā" pieminēts, ka skola ir atvērta.
Par to, kur atradušās minētās skolas, drošas ziņas neizdodas atrast.
1934.g. Latvijas ceļu un pagastu robežu kartē Porošku skola iezīmēta 5 km DDR no Poroškiem. Tomēr, ņemot vērā, ka daudz uzticamākajā 1935.g. armijas kartē šajā vietā ēku nav, jādomā, ka tas ir tikai neveiksmīgs minējums.
Savukārt krievu armijas kartēs, kas ataino 1952. gada stāvokli, skola atrodama Tropšos, 100 metrus ārpus Latvijas teritorijas, tātad it kā bijušajā Abrenes apriņķa Gauru pagastā, bet pavisam blakus Porožku mājām. Šo pirmās skolas vietu jāuzskata par visai ticamu, jo var būt, ka vecā apriņķu robeža mazliet atšķīrās no vēlākās valstu robežas, tāpat arī iespējams, ka tas, ka skola, kas domāta tikai vai gandrīz tikai Mērdzenes pagasta bērniem, atrodas mazliet ārpus pagasta, nelikās tik nozīmīgi, lai skolu nevarētu saukt kā Mērdzenes pagastā esošu.
Par to, kur bijusi pēckara skola, nav pat nekādu pieņēmumu. Armijas kartēs ar stāvokli uz 1964., ap 1970. un ap 1990. gadu skola nav atrodama, lai arī šajās kartēs mazās lauku skoliņas parasti tiek atzīmētas.
1981.g. un 1989. izdotajās krievu armijas kartēs Porožoka Latvijas pusē iezīmētas vien vairākas mājas, bet nav pat ciema nosaukuma. Krievijas puses Porožekā - 1981.g. ir ap 10 iedzīvotāji, 1989.g. sādža atzīmēta kā neapdzīvota. Tā ir arī tagad - abās robežas pusēs māju vairs nav, palikuši vien kapi.
Atlasīto attēlu skaits: 6. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā. Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.
Skatīties slīdrādi / Komentēt attēlus. Ja vēlies atzīmēt īpaši tīkamos attēlus, ieliec ķeksīti pie attiecīgām bildēm un lapas apakšā spied pogu "Saglabāt vērtējumu".
Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz daba.dziedava.lv. Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet:
.
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
.
