romualds, 2009-09-23 : Līču-Laņģu klintis veido mazliet vairāk par kilometru gari ik pa brīdim redzami iežu atsegumi, kas no Liepas puses noslēpušies aiz Lodes rūpnieciskās teritorijas, mežā, kādu gabaliņu nostāk no Gaujas.
Ja ceļojumu sāk, ejot caur Lodes teritoriju un gar klintīm iet pretēji Gaujas tecēšanas virzienam, tad pirmajā atsegumā uzreiz pa gabalu dzirdams, ka tuvojamies krāčavotam, kurš strauji un skaļi čalodams, izveidojis Krāčavota alu. Uz doto brīdi, kādreiz seklās alas griesti ir iebrukuši, un to ...
romualds, 2009-09-23 : Līču-Laņģu klintis veido mazliet vairāk par kilometru gari ik pa brīdim redzami iežu atsegumi, kas no Liepas puses noslēpušies aiz Lodes rūpnieciskās teritorijas, mežā, kādu gabaliņu nostāk no Gaujas.
Ja ceļojumu sāk, ejot caur Lodes teritoriju un gar klintīm iet pretēji Gaujas tecēšanas virzienam, tad pirmajā atsegumā uzreiz pa gabalu dzirdams, ka tuvojamies krāčavotam, kurš strauji un skaļi čalodams, izveidojis Krāčavota alu. Uz doto brīdi, kādreiz seklās alas griesti ir iebrukuši, un to par alu vairs nevar uzskatīt.
Ceļojuma laikā nāksies šķērsot daudzu no klintīm izplūstošo avotiņu ceļus Gaujas virzienā.
Pēc laiciņa ejot, var uzdurties lielākajai alai šajās klintīs Lielajai laņģu alai. Sākas tā ar ne visai platu un augstu ieeju, pagriežoties pa labi, un veidojot interesantus sazarojumus. Kādreiz šajā alā bija arī neliels ūdenskritumiņš, bet avotiņš izvēlējās citu gultni tecēšanai un tagad tā vieta ir sausa. Šī ir viena no interesantākajām Latvijas alām.
Ejot tālāk gar klintīm, var uziet Vidējo laņģu alu. Pēc ārējā izskata, tas ir neliels caurums, pa kuru plūst ārā avotiņš. Bet dažreiz ārējais izskats ir mānīgs. Tikai tiem, kas iesprauksies alā, spītējot samirkušajām drēbēm, pavērsies šo dzīļu noslēpumi.
Vēl kādu gabaliņu tālāk bija mazā Laņģu ala, kas uz doto brīdi ir aizbirusi un nezinātājiem tās iespējamā vieta nav atrodama.
Turpinājumā seko iesarkanā Laņģu niša.
Kā pēdējā no Laņģu alām ir Bezdibeņavota ala, kurā pēc dabas pētnieka Gunta Eniņa teiktā, avots nāk no apakšas un tādēļ iekšā iet ir bīstami, jo pamats var pazust zem kājām. Alai ir interesantas, rūsgani tumšiem ornamentiem klātas sienas.
Drīzumā Laņģu klintis beidzas un sākas Līču klintis. Diezin vai kāds precīzi var pateikt, kur ir tas dalījums un vai vispār klintis pēc nosaukumiem ir jādala. Laikam lai neaizvainotu tuvējo māju saimniekus, katrai mājai par godu tuvāko klinšu daļu nosaukuši to vārdā.
Un tā Līču klintis sākumā mums rāda kā koks, augdams pie pašām klintīm spēj atstāt savu siluetu klinšu sienā. Seko divas nišas, viena lielāka, otra mazāka.
Tālāk, viena virs otras iekārtojušās Līču augšala (plaisveidīga) un apakšala (zema,šaura). No apakšējās alas izplūst avotiņš, kas šajās klintīs jau ir ļoti pierasts skats.
Atkal viena niša redzama, un tad saldajā ēdienā parādās Līču aiza, viens izteiksmīgs pašaurs iegrauzums klintīs, kura galā ir plaisveidīgā Līču aizas ala ar pāris augšējām atverēm un kreisajā pusē Līču Gaisa alas, neliels labirints ar trijām izejām.
Ja ceļotājiem vēl palicis daudz spēka, tad, turpinot ceļu tajā pašā virzienā, pēc laiciņa var sasniegt Grīviņu iezi, bet var arī virs Līču aizas meklēt taciņu, kas aizvedīs gar karjeru jau Liepas centra virzienā, netālu no dzelzceļa pārbrauktuves. Taka gar klintīm atstāj ļoti jaukus iespaidus, tikai piekļūšana nezinātājam var būt mazliet apgrūtinoša.
Ja vairāk interesē Liepas pagasta dabas objekti un vēsture, šogad ir iznākusi jauka grāmata "Liepas pagasts Vietas un vārdi", kur var pasmelties plašāku informāciju par dabu un cilvēkiem šajā teritorijā.
_Atis_, 2009-09-24 : Tā kā pie Lodes karjera ceļam bija bomis priekšā (nez, vietējiem iedzīvotājiem tur arī vienmēr jābrauc cauri?), mēģinājām tikt pie klintīm no ziemeļiem. Un veiksmīgi.
No Liepas-Valmieras šosejas jāgriežas pa ceļu, kas ved uz Grīviņu mājām. Pie Grīviņiem - pa kreisi, tālāk pie Leču mājām pa labi, tad pirms meža pa kreisi. Un vismaz slapjā laikā jau pirms nākošā līkuma jādomā, kur nolikt mašīnu, jo tālāk ceļš visu laiku līdz Jullas upei (bez tilta) visai strauji ies uz leju, bet braukt jau n ...
_Atis_, 2009-09-24 : Tā kā pie Lodes karjera ceļam bija bomis priekšā (nez, vietējiem iedzīvotājiem tur arī vienmēr jābrauc cauri?), mēģinājām tikt pie klintīm no ziemeļiem. Un veiksmīgi.
No Liepas-Valmieras šosejas jāgriežas pa ceļu, kas ved uz Grīviņu mājām. Pie Grīviņiem - pa kreisi, tālāk pie Leču mājām pa labi, tad pirms meža pa kreisi. Un vismaz slapjā laikā jau pirms nākošā līkuma jādomā, kur nolikt mašīnu, jo tālāk ceļš visu laiku līdz Jullas upei (bez tilta) visai strauji ies uz leju, bet braukt jau noteikti gribēsies arī atpakaļ. Nu un pa to ceļu jādodas tik uz priekšu.
Izejot no meža uz pļavu, krustojumā jāiet taisni pa labu taku (laikam var arī iet pa kreisi, uz nogāzes ziemeļgalu), pāri pamatiem mājai, kuras vārdā nosauktas klintis. Tad jau arī klintis būs priekšā.
Maršruts nebija grūts arī bērnudārzniekiem - no mašīnas līdz tuvākajām klintīm 1 km pa labu meža ceļu un taku.
Maris, 2010-09-28 : Labāk mežā iekšā nelaisties, jo tad nāksies meklēt traktora palīdzību :-)
Atlasīto attēlu skaits: 7. Uzklikšķini bildei, ko gribi redzēt pilnā izmērā. Uzklikšķinot uz fotogrāfijas, iegūsi arī papildus informāciju par tajā redzamo.
Skatīties slīdrādi / Komentēt attēlus. Ja vēlies atzīmēt īpaši tīkamos attēlus, ieliec ķeksīti pie attiecīgām bildēm un lapas apakšā spied pogu "Saglabāt vērtējumu".
Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz daba.dziedava.lv. Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet:
.
DZIEDAVA.lv
.
DZIEDAVA.lv
