DZIEDAVA.lv

Pilskalni. Marijas kalns - ziema - sakārtots pēc vērtējuma, vērtētākās augstāk

Marijas kalns, saukts arī: Engures pilskalns, Baznīcas kalns, Māras kalns (Māras kalni), atrodas pie Engures vecupes, netālu no tās ietekas jūrā.
Tas ir nostāstiem bagāts kalns.
Līdz kalnam var nokļūt, ejot no jūras puses gar Engures upes (tās ieteka jūrā ir 250 m uz ZR no Engures Z mola) labo krastu. Tā kā no vienas puses iežogota teritorija, bet no otras - vecupe - tad nepamanīti garām kalnam paiet nevar. Kalns atrodas ap 250 m no jūras.
Pēc vieniem stāstiem senos laikos tur atradusies pils, kas pēkšņi nogrimusi. Vēsturisku apstiprinājumu pils kādreizējai eksistencei neesot. Arheoloģiski izrakumi veikti neesot. Iespējams, kalnā atradies kāds postenis vai noliktava hercoga Jēkaba laikā ostas vajadzībām.
Pēc citiem stāstiem tur kalnā dzīvojusi barona meita Marija, kas sagājusies ar nepareizo personu - zviedru virsnieku - un tāpēc abi ieslodzīti kalna pagrabā. Esot patiess fakts, ka 20. gs. sākumā Engures Jūrskolas zēni mēģinājuši rakties kalnā un atdūrušies pret kādām aizslēgtām durvīm. Tā kā, iebrūkot zemei, viens cilvēks gandrīz gājis bojā, esot aizliegts rakšanas darbu turpināt. Reāli šobrīd kalnā redzamas divas ieejas uz pagrabiem, nezinu, vai ar tiem ir kāds ...

Marijas kalns, saukts arī: Engures pilskalns, Baznīcas kalns, Māras kalns (Māras kalni), atrodas pie Engures vecupes, netālu no tās ietekas jūrā.
Tas ir nostāstiem bagāts kalns.
Līdz kalnam var nokļūt, ejot no jūras puses gar Engures upes (tās ieteka jūrā ir 250 m uz ZR no Engures Z mola) labo krastu. Tā kā no vienas puses iežogota teritorija, bet no otras - vecupe - tad nepamanīti garām kalnam paiet nevar. Kalns atrodas ap 250 m no jūras.
Pēc vieniem stāstiem senos laikos tur atradusies pils, kas pēkšņi nogrimusi. Vēsturisku apstiprinājumu pils kādreizējai eksistencei neesot. Arheoloģiski izrakumi veikti neesot. Iespējams, kalnā atradies kāds postenis vai noliktava hercoga Jēkaba laikā ostas vajadzībām.
Pēc citiem stāstiem tur kalnā dzīvojusi barona meita Marija, kas sagājusies ar nepareizo personu - zviedru virsnieku - un tāpēc abi ieslodzīti kalna pagrabā. Esot patiess fakts, ka 20. gs. sākumā Engures Jūrskolas zēni mēģinājuši rakties kalnā un atdūrušies pret kādām aizslēgtām durvīm. Tā kā, iebrūkot zemei, viens cilvēks gandrīz gājis bojā, esot aizliegts rakšanas darbu turpināt. Reāli šobrīd kalnā redzamas divas ieejas uz pagrabiem, nezinu, vai ar tiem ir kāds sakars.
Gan stāstā par pagrabu ar ieslodzītajiem, gan nostāstā par nogrimušo pili minētas atslēgas - atslēga (no pils vai pagraba) glabājusies meža pīles ligzdā, vecā, žuburotā priedē (arī: liepā (varbūt pie Mācītājmuižas) vai kļavā) un, ilgi glabājoties, ieaugusi koka stumbrā. Viena atslēga atradusies arī pie hercoga, jo tas aizbraucot paņēmis vienu atslēgu līdzi.
Vēl ir stāsts par kalponi Mariju, kas ziemā braukusi no kalna ar ragaviņām, ielūzusi upē un noslīkusi. Tā kā kalns ir stāvs un upe tieši blakus, tas varētu būt reāli.
(Augstākminētā informācija ņemta no grāmatām: S.Rusmanis, I.Vīks "Kurzeme"; A.Ozola, S.Ozola "Engures pagasts", K.Edelnieks, E.Zubova "No Slokas līdz Engurei" )
Savukārt I. Vīks grāmatā "Trejdeviņi Latvijas brīnumi" šo vietu apraksta kā Māras kalnus (dubultkalns abpus Vecupei).
Īss pārstāsts - Latvijā pirms 6 tūkstošiem gadu (pēc ledus laikmeta) esot atjaunota pirms 220 tūkstošiem gadu mākslīgi veidotā Zelta ķēde jeb dubultkalnu, kuros ierīkot svētvietas, rinda. Uz vienas līnijas sanākot Krote - Nīgrande - Dobeskalni - Tērvete - Mežotne - Skaistkalne. Šī ķēde veidojot seno svētvietu trijstūru pamatu, kuru virsotne esot Māras kalni Engurē.
Ja no Māras kalniem velkot perpendikulu pret Zelta ķēdi, (šis perpendikuls ejot caur Tukuma Milzu kalnu, Annenieku Karsto kalnu un Pokaiņiem), tad tā pamats esot Bēnes "Saulītēs". Un, lūk, trijstūri, kuru virsotnes ir Māras kalni - Bēne - Krote, kā arī Māras kalni - Bēne - Skaistkalne, esot Pitagora trijstūri.
Pagarinot perpendikulu no Bēnes caur Enguri tālāk uz Ziemeļiem, tas norādot uz Eirāzijas tālāko Ziemeļu punktu - Nordkapu, kas esot sākums pasaules galvenajai līnijai, kas ejot gan caur Latviju, gan Grieķijas Idus pakājēm.

Lai vai kā, Marijas kalns ir atzīts kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.