DZIEDAVA.lv

Skolas. Malienas pamatskola - vasara - sakārtots pēc vērtējuma, vērtētākās augstāk

Par šo skolas ēku, tāpat kā par pārējām Brencu ciema kultūrvēsturiskajām ēkām ir tik pretrunīga oficiālā informācija, cik pretrunīgu vien var iedomāties. Sāksim ar pagasta 2005. gada teritorijas plānojumu. Kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, Nr. 2798 minēta Malienas pagastskola. Tātad it kā ne šī ēka. Bet tālāk seko: "Malienas pagastskola (bijusī Malienas muižas dzīvojamā ēka) atrodas pagasts centrā. Skola ir divstāvu mūra ēka, laika gaitā tā ir pārbūvēta un pielāgota skolas vajadzībām, par ēku VKPAI arhīvā informācija ir atrodama tikai fotogrāfiju veidā, kur ēka jau redzama tādā izskatā kā šodien, līdz ar to ziņu cik lielā mērā tā ir pārbūvēta nav. Ēka savā veidolā atspoguļo pārējas posmu uz eklektismu, ir vērojas dažādu stilu iezīmes t.sk. pašmāju arhitektoniskās vērtības. No muižas apbūves saglabājusies tikai šī viena skolas ēka, muižas plānojums vairs nav saglabājies un apkārtne ir ievērojami pārveidota, ēkas rietumos spiežot pēc vecajiem lielajiem kokiem varētu būt saglabājies muižas parka fragments. Ēka ir romantiski skaista, tā ir greznākā Malienas pagastā." Un tas jau nepārprotami ir par šo ēku - tātad sanāk, ka valsts aizsargājamais piemineklis ir šī skola ...

Par šo skolas ēku, tāpat kā par pārējām Brencu ciema kultūrvēsturiskajām ēkām ir tik pretrunīga oficiālā informācija, cik pretrunīgu vien var iedomāties.

Sāksim ar pagasta 2005. gada teritorijas plānojumu. Kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, Nr. 2798 minēta Malienas pagastskola. Tātad it kā ne šī ēka. Bet tālāk seko:

"Malienas pagastskola (bijusī Malienas muižas dzīvojamā ēka) atrodas pagasts centrā. Skola ir divstāvu mūra ēka, laika gaitā tā ir pārbūvēta un pielāgota skolas vajadzībām, par ēku VKPAI arhīvā informācija ir atrodama tikai fotogrāfiju veidā, kur ēka jau redzama tādā izskatā kā šodien, līdz ar to ziņu cik lielā mērā tā ir pārbūvēta nav. Ēka savā veidolā atspoguļo pārējas posmu uz eklektismu, ir vērojas dažādu stilu iezīmes t.sk. pašmāju arhitektoniskās vērtības. No muižas apbūves saglabājusies tikai šī viena skolas ēka, muižas plānojums vairs nav saglabājies un apkārtne ir ievērojami pārveidota, ēkas rietumos spiežot pēc vecajiem lielajiem kokiem varētu būt saglabājies muižas parka fragments. Ēka ir romantiski skaista, tā ir greznākā Malienas pagastā."

Un tas jau nepārprotami ir par šo ēku - tātad sanāk, ka valsts aizsargājamais piemineklis ir šī skola. Citētā rindkopa no pagasta plānojuma (oficiāla dokumenta!) gan nekādu uzticību neraisa, jo te minēta Malienas muiža. Kas tā tāda? Kas par muižas parku? Ne literatūrā, ne kartēs man tādu neizdodas atrast. Un vispār Brencos, šķiet nav bijusi ne muiža, pat ne pusmuiža. Varbūt kāda ēka no Mālupes muižas? Bet maz ticams un noteikti ne tāda, ko mēdz saukt par muižas dzīvojamo ēku.

Plānojuma kartēs skaidri redzams - valsts aizsargājamais piemineklis ir šī skola.

Lasām plānojumu tālāk. Kultūrvēsturiski nozīmīgo objektu nodaļa:

"Saieta nams, vecā pagastmāja. (VKPAI arhīvā nav ziņu par šo objektu). Saieta nams ir plēstu laukakmeņu būve, kam vēlākā laikā leņķī veikta piebūve. Vecā pagastmāja atrodas Brenču ciema centrā iepretī otram kultūrvēsturiski nozīmīgākajam objektam pagastā pirmajai skolai un veido vienu saistītu kultūrvēsturiski izteiksmīgu telpu."

Un kas tad ir kultūras piemineklis ar numuru 2799? Ja ne šī ēka, tad kas? Bet, ja šī, tad vai tiešām VKPAI arhīvā nav ziņu par objektu, kuru tā sargā? Daļēja atbilde uz šo jautājumu slēpjas kļūdā. VKPAI lapā pie atrašanās vietas pat 2017. gadā joprojām šī objekta atrašanās vieta norādīta "Alūksnes novads, Mālupes pagasts; Brencos ", lai arī Brenci bija Mālupes pagastā, šķiet, tikai līdz 1949. gadam. Novada plānjuma sagatavošanas procesā VKPAI plānotājiem norādīja par šo kļūdu plānojuma tekstā. Bet paši joprojām kļūdu nav novērsuši. Tikpat dīvaini šķiet tas, ka pagasts nezina, ka viņu teritorijā vispār ir šāds valsts aizsargājams piemineklis. Te gan malienieši nav nekāds izņēmums.

Skatāmies karti "Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vidzemē". Autors šai kartei nav norādīts, bet viss liecina par VKPAI dalību tās veidošanā - redzamas gan labas zināšanas par precīzu objektu atrašanās vietu, gan kļūdas, kas radušās no nepareizām vai novecojušām VKPAI lapā norādītām adresēm. Tur piemineklis norādīts tagadējā adresē "Brenci 8", t.i., tajā pašā vietā, kur plānojumā kultūrvēsturiskais objekts "pirmā skola Brencu ciemā". Tātad pēc nosaukuma būtībā sakrīt ar pagasta plānojumu, bet pēc aizsardzības statusa ne.

Ejam tālāk. Novada teritorijas plānojums. Tas nes jaunas vēsmas un skolu - kultūras pieminekli aiznes uz trešo vietu. Šoreiz uz sētas māju ar šībrīža adresi "Brenci 9", kas pagasta plānojumā norādīta kā bijušais internāts, bet 1983.g. ģenerālplānā - "Tautas daiļamatu studijas". VKPAI plānojumam ir norādījis precīzu kadastra numuru, tā ka neko sajaukt nav iespējams (pašā plānojumā gan numurs mazliet neprecīzs, bet tas jau laikam sīkums).

Jāpiebilst, ka minētajos avotos otrs kultūras piemineklis - Saiešanas nams arī atrodams 3 dažādās vietās. Tātad, kura ēka ir skola - kultūras piemineklis, paliek neskaidrs. Man šķiet, ka VKPAI tomēr sargā tagadējo Tautas namu (bijušo pagasta magazīnu, no 1913.g. - biedrības namu, ko varbūt arī sauca par saiešanas namu) un ēku pretējā ceļa malā (bet viņi to nezin). Kļūda varētu būt radusies VKPAI no paviršas kartes, kur par īstajām ēkām noturētas blakus ēkas. Savukārt pagastā, redzot, ka VKPAI informācija ir nepareiza, mēģināja to salabot pēc savas saprašanas. Protams, tie ir tikai mani apsvērumi, izvēloties mazāk neiespējamo versiju.

Tātad ar pieminekļiem īstā skaidrībā netikām. Kā ar pašu ēku? Par to arī atrodami kļūdaini apgalvojumi, kas atšķiras no te citētajām kļūdām. Tomēr patiesību atrast šoreiz ir vienkārši - ēkas 50-gade tika kārtīgi atzīmēta un avīzē "Brīvā Zeme", Nr.189 (22.08.1936) blakus skaistai skolas fotogrāfijai rakstīts:

Mālupes pamatskola rīt svin savu 50 gadu pastāvēšanu. Svinības ievada plkst. 15 svētku akts, pēc tam plkst. 20 koncerts ar viesīgu vakaru un mielastu. Mālupes tagadējā, t. s. "Jaunā skola" uzbūvēta un sākusi darboties 1886. gadā. Līdz tam pagastā jau no 1872. gada pastāvējusi vēlāk sauktā "Vecā skola", kura turpina darboties arī vēlāk līdzteku "Jaunajai skolai". Tikai ar 1925.-26. mācības gadu abas skolas apvienotas zem vienas vadības.

Jāpiebilst, ka vārds "uzbūvēta" visos laikos bijis neviennozīmīgs. Tas var nozīmēt arī to, ka ēka būvēta uz citas ēkas pamatiem vai pat kāda ēka pārbūvēta citām vajadzībām.

Vēl man neizdevās saprast, kur īsti bijusi vēsturiskā Mālupes pagastmāja. Pēc pagasta plānojuma tā ir tas pats tautas nams, tomēr kartēs tas iezīmēts otrā ceļa pusē. Kļūdas te nav tikai mūsdienu parādība - lai arī 1924. gadā pagastmāja tika pārcelta uz Mālupi, tā 1932. un 1933.g. kartēs joprojām ir Brencos. Diemžēl skaidrību nevienā jautājumā nepalīdzēja ieviest arī "Kultūras mantojuma" projekts - no Brencu ēkām tur pieminētas tikai kolhoza kaltes.

Ja kādam ir kas stāstāms par šīm Brencu ēkām - rakstiet! Vēlētos arī uzzināt, kas savulaik bijusi burvīgā māja "Brenci 5". Pēc ģenerālplāna - laikam padomjlaiku ēdnīca. Bet pirms tam?