DZIEDAVA.lv

Parki, dārzi, zoo. Līgotņu dendrārijs jeb Mākslinieku dārzs - pavasaris - sakārtots pēc vērtējuma, vērtētākās augstāk

Mākslinieku dārzs atrodas starp Kārļzemniekiem un Ābrantu māju grupu, netālu no Gaujas. Apkārtnē savulaik dzīvojuši daudzi slaveni ļaudis. Apvidus interesants ar to, ka gandrīz visi šālaika ceļi, pat mūsdienīgi taisnie, nav mainījuši savu atrašanās vietu jau no cara laikiem. Vien Vangažu pilsēta radusies vietā, kur pirms 70 gadiem bija tikai dažas mājas. Mākslinieku dārzu jeb dendrāriju ierīkojusi operdziedātāja Anna Ludiņa - Pabiana ar savas ģimenes palīdzību. Annas Ludiņas vīrs Adrians Pabians arī bijis ievērojams cilvēks - veidojis Padomju laikos populārās kustīgās lelles veikala "Bērnu pasaule" skatlogā. Dārzs ir unikāls ar to, ka tajā kokus stādījuši daudzi no Latvijas pazīstamākajiem māksliniekiem. Par to, kā parks tapis un par parka veidotājiem ir rakstīts daudz - skatiet:
http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/item/3567-latviesu-makslinieku-zieds-%E2%80%93-muzam-zals-incukalna-ligotnu-darza
http://nekropole.info/lv/Anna-Ludina-Pabiana
Par Adrianu Pabianu: web.archive.org/web/20080613205806/http://www.dizainastudija.eu Kopš 1977. gada dārzs ir aizsargājamo dendroloģisko stādījumu sarakstos, sākotnēji - kā operas teātra mākslinieku dendrārijs ...

Mākslinieku dārzs atrodas starp Kārļzemniekiem un Ābrantu māju grupu, netālu no Gaujas. Apkārtnē savulaik dzīvojuši daudzi slaveni ļaudis. Apvidus interesants ar to, ka gandrīz visi šālaika ceļi, pat mūsdienīgi taisnie, nav mainījuši savu atrašanās vietu jau no cara laikiem. Vien Vangažu pilsēta radusies vietā, kur pirms 70 gadiem bija tikai dažas mājas.

Mākslinieku dārzu jeb dendrāriju ierīkojusi operdziedātāja Anna Ludiņa - Pabiana ar savas ģimenes palīdzību. Annas Ludiņas vīrs Adrians Pabians arī bijis ievērojams cilvēks - veidojis Padomju laikos populārās kustīgās lelles veikala "Bērnu pasaule" skatlogā.

Dārzs ir unikāls ar to, ka tajā kokus stādījuši daudzi no Latvijas pazīstamākajiem māksliniekiem. Par to, kā parks tapis un par parka veidotājiem ir rakstīts daudz - skatiet:
http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/item/3567-latviesu-makslinieku-zieds-%E2%80%93-muzam-zals-incukalna-ligotnu-darza
http://nekropole.info/lv/Anna-Ludina-Pabiana
Par Adrianu Pabianu: web.archive.org/web/20080613205806/http://www.dizainastudija.eu

Kopš 1977. gada dārzs ir aizsargājamo dendroloģisko stādījumu sarakstos, sākotnēji - kā operas teātra mākslinieku dendrārijs ar 65 eksotu koku un krūmu sugām.

1985. un 1999. gadā dendrologi saskaitījuši 17 vietējo un 107 svešzemju sugu kokaugus.

Citi avoti vēsta, ka te ir vairāk nekā 88 koku un 130 krūmu sugu, ko stādījuši operas mākslinieki, aktieri, mūziķi, literāti, gleznotāji.

Tagad dārzs ir aizsargājamo dendroloģisko stādījumu sarakstā kā Operas teātra mākslinieku dendroloģiskie stādījumi Inčukalna "Līgotnēs".

Gandrīz jau pie pašas ieejas dārzs pārsteidz ar balteglēm, kam ir neparasti, ļoti zemi, zaļojoši zari, kas izskatās kā no zemes izauguši.

Pirmie koki dārzā stādīti tikai 1964. gadā, tāpēc šķiet, ka šeit nav īstā vieta dižkoku meklēšanai. Tomēr divas balzama baltegles un viens sarkanais ozols dižkoku kritērijus jau sasnieguši. Vēl 3 sarkanajiem ozoliem tikai par 1-9 cm jāpiebriest līdz dižkoka izmēram. Zībolda riekstkokam arī tikai mazliet pietrūkst līdz nu jau vairs neesošajam dižkoka kritērijam. Ievērojamus izmērus sasnieguši arī divi Amūras korķkoki, krastu kļava un čūskegle. Veiča baltegles un Amūras liepas Latvijā ir reti sastopamas, un šeit atrodami vieni no lielākajiem šo sugu eksemplāriem Latvijā. Blakus dārzam vēl pirms dažiem gadiem augusi viena no Latvijas varenākajām priedēm.

Dārzs pēdējos gadus tiek kopts mazāk kā pienāktos. Tas gaida talcinieku palīdzību. Daudzas informācijas zīmītes ir nokritušas. Lielākā daļa no kokiem stādīti pirmajos 10 dārza pastāvēšanas gados. Vairums no stādītajiem kokiem un krūmiem joprojām ir saglabājušies, tāpēc šī varētu būt interesanta vieta tiem, kas izlēmuši stādīt kādu svešzemju koku, bet vēl nav izlēmuši - tieši kādu. Te var apskatīt, kāds tas varētu izskatīties pēc 40-50 gadiem. Dārzs nav domāts masu tūrismam. Tajā nav iekoptu taciņu, ne vienmēr zāle ir izpļauta. Taču interesenti, pētot retos kokus un skatot zīmītes ar sugu nosaukumiem, stādītājiem un stādīšanas gadiem te droši var rēķināties ar pāris interesanti pavadītām stundām.