|
|
Julita Kluša, 2016.
Gada greznums - purva atālene
Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2016.g. vasara (augusts)
Ja kādam vasaras otrajā pusē kļūst skumīgi, jo liela daļa krāšņo puķu noziedējušas un tauriņi ar vairs tik naski nelido, tad varu iepriecināt - dažiem augiem, tostarp Gada augam 2016 - purva atālenei - ziedu vasara nu tikai sākas, jo tā zied no jūlija beigām līdz septembrim, līdz ar to tagad sācies arī īstais laiks Gada auga meklēšanai!
Šogad Latvijas Botāniķu biedrības izvēlētais augs ir īpaši daiļš, par ko liecina arī tā latīniskais nosaukums Parnassia palustris. Kāpēc? Tie, kas piedalās Uģa Piterāna organizētajā tauriņu vērošanā, būs ievērojuši, ka arī cīrulīšu dižtauriņam Parnassius mnemosyne ir līdzīgs ģints nosaukums. Izrādās, ka Parnassus ir augsti kalni Grieķijā ar brīnišķīgām ainavām, tāpēc no šī vārda reizēm tiek atvasināti latīniskie nosaukumi, ja grib izcelt kaut kā diženumu, īpašu skaistumu. "Parna" nozīmē arī "mājas, mājvieta". Savukārt sugas nosaukums palustris nozīmē purvu, tāpēc atālenes zinātnisko, K. Linneja izvēlēto nosaukumu var tulkot kā "īpaši skaists purva augs". Augs tiešām raksturīgs kaļķainiem zāļu purviem (tomēr ne lielajiem dzērveņu purviem), aug arī dabiskās mitrās pļavās un mežmalās.
Ģints latviskais nosaukums 'atālene', kā arī tautas nosaukums 'atāla puķe' saistīts ar mūsdienās piemirsto jēdzienu 'atāls', kas ir pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugusi zāle. Puķe zied tik vēlu, ka sanāk ziedēt atālā!
Interesanti, ka arī dziesminieka Valda Atāla pseidonīms saistīts ar šo vārdu. Kad čekā viņam teica: "Zālīte [t.i., dzejniece Māra Zālīte] tu nekad nebūsi," viņš atbildējis: "Zālīte es nebūšu, būšu atāls!" un pie šī vārda arī palicis.
Nosaukums vācu valodā - Studentenröschen jeb studentu roze - arī saistīts ar ziedēšanas laiku, jo zied vēl mācību gada sākumā septembrī.
Foto: Julita Kluša
 |
Senākos zinātniskajos rakstos purva atālenei bijis nosaukums Pyrola rotundifolia palustris (1680.g. Morisons), kas tulkotos kā purva apaļlapu ziemciete. Šim nosaukumam ir zināms pamats - arī apaļlapu ziemcietei Pyrola rotundifolia (attēlā pa kreisi) ir nelielas apaļīgas lapiņas un balti ziedi. Tā, atšķirībā no atālenes, ir dažādu, arī sausu mežu un krūmāju augs. Lai arī atālene un ziemciete ir pavisam dažādās dzimtās, tomēr arī mūsdienās tās reizēm tiek jauktas nelielo balto ziedu dēļ, kas abiem augiem pagaros kātiņos. Vēl līdzīgāka atālenei ir cita ziemciete - vienzieda sūnactiņa Moneses uniflora (mazajos attēlos), jo abām kātiņa galā ir tikai pa vienam ziedam.
Taču - ieskaties atālenes ziedā! Patiesībā tā ir pavisam nesajaucama, jo tik greznu ziedu citiem līdzīgiem augiem nav! Turklāt atālenei zieds vērsts uz augšu, bet visām ziemcietēm - nolīcis. Par ziemciešu atšķiršanu savā starpā lasi pagājušā gada sākuma Vides Vēstīs rakstā par čemuru palēku. |
Foto: Julita Kluša
Purva atālene ir līdz 35 cm garš ziedaugs, īpaši grezns tai ir zieds (attēlā tā attīstība no pumpura līdz auglim). Pasaulē atāleņu dzimtā zināmas 55 sugas, Latvijā no tām ir tikai viena, taču tām visām ziedi ir ļoti līdzīgi. Zieda piecas greznās dzīslotās vainaglapas papildina īpašas, neauglīgas, vēdekļveida putekšņlapas (staminodijas) ar pilienveida dziedzeriem izaugumu galos, kas īpaši izceļas, augam pārziedot. Tas padara ziedu tuvplānā īpaši krāšņu un atšķirīgu no citiem augiem ar baltiem ziediem. Pilienveida dziedzeri atgādina medus lāses, tā ar viltu pievilinot apputeksnētājus no augšas. Taču īstais nektārs atrodas bedrītēs zieda pamatnē, un tas pievilina apputeksnētājus arī no sāna. Skaistais augs gan izrādās arī smalks aprēķinātājs, jo smaržo tikai siltos saules staros, bet vakarā, kad smaržā ieinteresētie un puķei vērtīgie apputeksnētāji jau devušies pie miera, vairs nesmaržo.
Zieda formas un krāsas dēļ angliski atāleni sauc arī par purva zvaigzni (bog-star).
|
Foto: Julita Kluša
Purva atālenei ir raksturīga skaujoša lapa gabaliņu virs zemes, pēc tās viegli var pazīt arī neziedošu augu. Lapas sirds formas dēļ tā ieguvusi tautas nosaukumu sirsnenīte. Atālenei ir arī garkātainu piezemes lapu rozete. Lai arī augs ir indīgs, taču vismaz kādreiz esot kalpojis arī kā ārstniecības augs, t.sk. laksti un saknes izmantoti sirds slimību ārstēšanai, no kā, iespējams, radies otrs tautas nosaukums - rudens sirdszāle.
|
Purva atālene ir bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsuga, tātad vislabāk aug vietās, kas nav cilvēku "ielabotas" - sen nav ne arts, ne sēts, ne stādīts, toties ir pļauts vai ganīts. Tādās vietās varam cerēt sastapt ne vien atāleni, bet arī daudz citu vērtīgu sugu. Skaistākā vieta, kur es pati esmu redzējusi šo augu, bija kaļķainā zāļu purvā pie ezera, kur tā auga līdzās citai vēlu ziedošai sugai - pļavas vilkmēlei Succisa pratensis ar zili violetām ziedu galviņām. Tā kā atālene ir mitru vietu augs, tad pēdējos gadu desmitos mitro zālāju un zāļu purvu meliorācija ir būtiski ietekmējusi tās iespējamo dzīvesvietu skaitu, ko vēl vairāk samazina dabisko zālāju aizaugšana. Tā nu agrāk visai biežā suga nu šķiet krietni retāka. Vairākās Eiropas valstīs atālene iekļauta nacionālajos apdraudēto sugu sarakstos (Red list). Vai Latvijā briest līdzīga situācija? Francijā tā ir aizsargājama. Ir izpētīts, ka purva atālene spēj izplatīties no viena zālāja uz citu tikai tad, ja zālāji viens no otra nav tālāk par kilometru.
Reizēm, glābjoties no susināšanas dēļ puķei sabojātām vietām, tā patveras ceļmalas grāvjos, esot redzēta pat Jelgavā privātmāju rajonā, regulāri pļautā grāvmalā. Tomēr ilgtermiņā tāda dzīvotne atālenei nav piemērota.
Starp it kā neparastākām vietām, kur mitro vietu cienītāja redzēta, minamas arī smilšainas jūrmalas kāpas. Sen atpakaļ tā esot redzēta smilšainā vietā pie jūras starp Ventspili un Užavu. Bet Inga Straupe stāsta šādu gadījumu: "Daudzus gadus atpakaļ, kad Pāvilostas pelēkā kāpa vēl nebija īpaši aizsargājama teritorija, es laikrakstā "Diena" redzēju attēlu: zied orhidejas (gk. dzegužpirkstītes) jūras karstā - tieši uz krasta nogāzes (tur, kur zilie māli un avoksnāji). Skaisti. Drīz pēc tam, vasaras otrajā pusē (augustā) iznāca būt Pāvilostā un es sameklēju orhideju vietu - orhidejas bija sen noziedējušas, bet tur bija ļoti daudz sirsnenīšu!!!!" Ja ir avotiņš, tad nav brīnums, kaut neierasti arī kāpās redzēt zāļu purviem raksturīgās sugas, t.sk. orhidejas un sirsnenītes.
Precīzu datu par purva atālenes pēdējā laika sastopamību nav. Būtu vērtīgi apzināt, vai trauksme par to, ka tā no bieži sastopamas nu kļuvusi par retu, ir pamatota. Tāpēc Latvijas botāniķu biedrība aicina ziņot par katru šīs skaistās un viegli atpazīstamās (nosakāma arī pēc foto!) sugas atradni portālā dabasdati.lv, pie ziņojuma pievienojot arī aprakstu vietai, kur tā atrasta.
Ja jau Latvijā ir aizrautīgi tauriņu vērotāji, kas foto dēļ spēj izsekot simtiem un tūkstošiem ātri lidojošiem skaistuļiem, tad pilnīgi noteikti iespējams iemūžināt un ziņot arī skaistos augus, nepieciešama tikai vērība, lai dabā tos pamanītu. Ziņo arī par senākām atradnēm! Kur tu esi to redzējis?
Gaidīti arī tautā lietoti šī auga nosaukumi vai pielietojumi šodien un pagātnē, rakstiet tos uz e-pastu  vai tepat zemāk - komentāros.
Komentāri:
Regina, 2018-01-10, 22:47 : Šo skaisto smaržīgo augu redzēju bērnībā Mētrienas pagastā (Pamatos) pie mājām Rijzemes. Tas ziedēja vasaras otrajā pusē, pļavā, atālā.
Sandra, 2020-06-30, 10:10 : Pie Lūžņas upes ietekas jūrā 28. jūnijā zied pilnā krāšņumā - mēnesi ātrāk.
Regina, 2020-07-26, 18:12 : Sandra vai nevarētu uzrakstīt precīzākas koordinātes, ļoti gribētu redzēt šo ziediņu, dikti iekritis atmiņā no bērnības laikiem.
Aija , 2022-08-28, 20:50 : Šo augu redzēju bērnībā 75.-80.gados Rugāju novadā pie Boževas ezera un sajūsminājos par smalkajiem, greznajiem ziediem. Pateicoties gada auga titulam, nu zinu auga nosaukumu.
|
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
