|
Julita Kluša, 2014.
Pūres bagātību pūrs
Vai zinājāt, ka Pūrē aug pats lielākais savas sugas pārstāvis Latvijā kādai svešzemju koku sugai? Pirms pāris gadiem par Pūres bagātībām mēs pat nenojautām, tomēr kādā no Kandavas puses braucieniem divatā ar vīru nolēmām iegriezties arī Pūrē, lai apskatītu ievērojamo kastaņu aleju un atrastu vienu no Latvijas lielākajiem ķiršiem, kas meklējams Pūres muižas parkā. Kastaņu aleja, kas ved uz Pūres muižu, tiešām iespaidīga, lielākais no alejas kokiem - Latvijas nozīmes dižkoks (3,24 m apkārtmērs). Lai arī atradām arī saldo ķirsi Prunus avium, kas varētu būt starp 10 Latvijas resnākajiem (2,41 m), te negaidīti izrādījās tik skaisti un interesanti, ka jau pēc 2 nedēļām iegriezāmies vēlreiz, jau vairāk sagatavojušies un nobrieduši rūpīgākai izpētei. Pūres muižas parkā aug vairākas Latvijā reti sastopamas svešzemju koku sugas, turklāt DA daļā tas ietver arī Pūres alpināriju ar interesantiem ziedaugiem.
Otrajā reizē es braucu arī ar konkrētu papildus mērķi - iepazīt parasto cidoniju Cydonia oblonga, kas tautā nereti tiek jaukta ar Japānas krūmcidoniju Chaenomeles japonica, kaut abas sugas nav pat vienā ģintī. Krūmcidoniju krūmi ir zemi, pazīstami skābiem maziem auglīšiem, savukārt parastās cidonijas sasniedz 5-8 m garumu, to augļi pēc formas ir kaut kas starp bumbieriem un citroniem, bet pēc satura radnieciski ābelēm. Tomēr Latvijas apstākļos cidoniju auglīši nobriest ne vienmēr, biežāk valsts dienvidu rajonos. Cidonijas mēdz izmantot arī kā potcelmu bumbierēm. Ja krūmcidonijas ir teju katrā dārzā, tad parasto cidoniju nav tik daudz, tās atzīmētas vien 48 (no ~2760) Latvijas kokaugu atlanta kvadrātos.
Kad ieradāmies Pūrē otrreiz, cidoniju nemaz tik viegli atrast neizdevās, jo jūlija sākumā tai ziedi jau noziedējuši, bet auglīši tikai sākuši veidoties. Nācās lūgt atsaucīgās darbinieces palīdzību, kas mums koku parādīja.
Salīdzinājumam Japānas krūmcidonijas Chaenomeles japonica ziedi un augļi:
Pūres muižas parkā aug triju veidu riekstkoki, Ķīnas riekstkoks (īstā un Mandžūrijas riekstkoka hibrīds) no tiem retākais, turklāt Pūrē sastopamais ir Latvijas pats lielākais zināmais šīs sugas pārstāvis.
Pūres pils skvēra ZR malā, netālu no Ķīnas riekstkoka, cieši kopā aug 3 varenas liepas, turklāt divas no tām - dižkoki, pa gabalu atgādinot vienu kuplu liepu:
Pūres alpinārija D malā jūnijā un jūlijā zied Lemuāna filadelfs jeb zemeņu jasmīns Philadelphus lemoinei. Tas ir ne vien ļoti skaists, bet arī patīkami smaržo pēc zemenēm:
Jūnija beigās, jūlijā priecē Tatārijas kļavas Acer tataricum jaunie, koši sarkanie snīpīši:
Uz DA no Pūres alpinārija skatāmi Zviedrijas pīlādžu Sorbus intermedia ceļmalas stādījumi; pāris koki ietilpst arī 20 Latvijas lielāko Zviedrijas pīlādžu skaitā, lielākais - 1,66 m apkārtmēru (2012.g.). No parastā pīlādža ievērojami atšķiras ar lapām, kas nav plūksnaini saliktas, bet vien daivainas.
Ja vēlaties redzēt Pūres lielāko saldo ķirsi, nāksies no Pūres pils doties gandrīz 300 m D-DA virzienā. Aug ceļa malā, no kura var vērot arī Abavas senleju.
Par Pūres muižas parka kokiem vien būtu vēl daudz ko stāstīt, piemēram, te augošais Amūras korķkoks Phellodendron amurense ir starp 20 lielākajiem sugas pārstāvjiem Latvijā. Bet vēl jau ir daudzveidīgie alpinārija augi! Jābrauc būs vien pašiem un jāpēta. Daudziem alpinārija augiem klāt pielikti arī nosaukumi.
Pūres muižas parks ar interesantākajiem kokaugiem. Iekavās koku apkārtmērs, 2012. gada mērījumi.
|
1 - Liepu trio (3,7; 3,6; 3,29 m)
2 - Ķīnas riekstkoks (2,3 m)
3 - Parastais osis (3,68 m)
4 - Pelēkais riekstkoks (1,53 m)
5 - Amūras korķkoks (1,33 m)
6 - Tatārijas kļava
7 - Īstais riekstkoks (0,84 m)
8 - Parastā cidonija
9 - Parastā īve (0,17 m)
10 - Lemuāna filadelfs
|
Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.
| 
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
