DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
|
Julita Kluša, 2017. Kā noteikt ziedaugus?Raksts publicēts dabasdati.lv, 2017.g. jūnijā Sākoties vasarai, arvien vairāk sanāk redzēt mazāk zināmus augus, kuriem var būt vēlme noteikt sugu, taču šis laiks ir piesātināts arī tiem, kas sugas varētu noteikt, tāpēc ir labi, ja kādu daļu izdodas noteikt katram pašam.
Pirmkārt, protams, jāsāk ar paša auga fotografēšanu - jācenšas nofotografēt ne tikai ziedu vai augli (ja iespējams, vēlams iegūt gan zieda, gan augļa fotogrāfijas), bet arī lapas; gan tās, kas pie kātiņa, gan tās, kas pie zemes, jo nereti šo lapu izskati atšķiras. Nereti svarīgi ievērot ne tikai to, kāda ir lapas forma, bet arī kāda ir tās mala (zobaina, gluda utml.), virsma (gluda, ar matiņiem utml.), gan no augšpuses, gan apakšpuses. Ziedam var būt svarīgi nobildēt arī to aptverošās kauslapas. Lai sāktu sugas meklēšanu, būtu labi nojaust, kādai dzimtai augs pieder, jo tas būtiski sašaurinātu meklējumu loku. Dziedava.lv šobrīd (t.i., 2017. gada jūnijā) pieejams pārskats 92 dzimtām, iekļaujot gan savvaļas augus, gan dārzbēgļus, gan sugas, kas sastopamas tikai dārzos (zem dzimtas nosaukuma ir apzīmējums, kas rāda, vai dziedava.lv pārstāvētās sugas ir vai nav savvaļā, vai ir abējādas).
Zemāk rakstā ieskats 13 plašākajās dzimtās; pēc tā - ieteikumi tālākai meklēšanai. Kurvjziežu dzimta - raksturīgi kāta galā zieds, kam visas ziedlapas (ziedu vainaglapas) apmēram vienādas, vienādu izmēru un krāsu, sakārtotas "kurvītī". Parasti vainaglapu daudz un tās vienkrāsainas, visbiežāk dzeltenas, bet var būt arī citās krāsās. Augļi nereti ir pūkaini vai spuraini, jo to sēkliņām parasti galā ir "pūka", lai vieglāk izplatītos. Tipiski kurvjzieži - pienene, usne.
Graudzāļu un grīšļu dzimtas sugas noteikt iesācējiem droši vien nebūs aktuāli, bet, kam būs aktuāli, tie pratīs dzimtas atpazīt. Abām dzimtām raksturīgas vārpiņas un, lielākoties, garas šauras lapas. Grīšļiem stublājs nereti trīsšķautņains, kā arī nodalīti sievišķie un vīrišķie ziedi, savukārt graudzālēm parasti apaļš stublājs un ziedi divdzimumu.
Neļķu dzimtas savvaļas augiem parasti 5, retāk 4 vienādas, regulāri izvietotas zieda vainaglapas, bet jāņem vērā, ka dažas vainaglapas mēdz būt tik dziļi šķeltas, ka viena izskatās kā divas. Ziedu krāsa biežāk balta, retāk sarkanvioleta. Lapas salīdzinoši šauras un īsas, bieži pa divi pretējas. Tipiski pārstāvji - virzas, dzirkstelīte.
Lūpziežu dzimtas augu ziedi, savukārt, bieži ir ar savdabīgām, savstarpēji atšķirīgām vainaglapām; zieds izskatās kā izstiepta mutīte ar lūpiņām. Ziedu krāsa visbiežāk violetīga - no gaišas, gandrīz baltas, līdz košai; no zilas līdz sarkanai, nereti ar kādu zīmējumu. Lapas uz stublāja pa divi, pretējas, nereti ovālveidīgas ar spicāku galu. Tipiski pārstāvji - panātres, mētras.
Čemurziežu dzimtas augu ziedi izkārtoti čemurā - sīki, parasti balti, retāk dzelteni vai citādas krāsas ziediņi relatīvi garos kātiņos, kas apakšā savienoti kopā. Pēc ziedkopām grūti atšķirami, parasti jāskatās lapas. Lapas nereti saliktas no vairākām mazām lapiņām, parasti vairāk vai mazāk izrobotas. Pēc lapu salikuma, formas, robojuma sugas arī vislabāk atšķiramas. Tipiski pārstāvji - latvānis, gārsa, suņburkšķis.
Krustziežu dzimtas augu raksturīga pazīme - ziedu vainaglapas ir krustām jeb četras; ja vainaglapas dziļi šķeltas, tad var izskatīties arī kā 8. Ziedu vienam augam daudz, to krāsa parasti balta vai dzeltena, reizēm rozīga vai violeta. Auglīši - pākstis, reizēm nelielas un plakanas, citreiz izstieptas šauras un garas. Lapas dažādiem augiem dažādas, ir gan veselas ar gandrīz gludām vai, citiem augiem, izteikti robotām malām, gan saliktas no vairākām lapiņām. Ja pēc zieda grūti sugu noteikt, lapas un augļi var labi palīdzēt. Pārstāvji - ķērsas, paķērsas, mēnesenes.
Gundegu dzimta pēc ziediem no citām dzimtām grūti atšķirama, tās augi ļoti atšķirīgi gan pēc ziedu skaita (no viena līdz daudziem), gan ziedu formas un vainaglapu skaita. Visbiežāk, īpaši savvaļas sugām, ziedi dzelteni vai balti, bet var būt arī zili, violeti. Auglīši nereti apaļīgi, salikti no vairākām pākstīm vai sēkliņām. Daļai augu lielākā līdzība ir lapās, kuru ārējā robeža nereti apaļīga, bet pašas lapas var būt gan veselas un apaļas, gan saliktas no vairākām mazākām lapām, kas var būt gan gludas, gan izteikti robotām lapu malām. Tipiski dzimtas pārstāvji - gundegas, saulkrēsliņi, vizbuļi.
Liliju dzimtas raksturīgākā pazīme ir nelielie apaļie auglīši - pogaļas vai ogas. Ziedi daudzveidīgi, nereti krāšņi, dažādām sugām dažādās krāsās (balti, dzelteni, oranži, sarkani, zili, violeti..) un formās. Lapas dažādas, bet nereti izstieptas, palielas, ovālas ar spicu galu. Dzimtas pārstāvji: mugurenes, sīpoli, divlapu žagatiņa.
Rožu dzimtas augi vairāk atpazīstami pēc sarkanajiem augļiem - avenes, zemenes utml. Ziedi savvaļas sugām visbiežāk dzelteni, retāk balti, dažreiz sarkani, ar 5, retāk 4 vainaglapām. Lapas dažādas, bet nereti izteiktām zobainām malām. Dzimtas pārstāvji: retēji, vīgriezes, bitenes.
Cūknātru dzimtas augiem ziedi nereti ļoti īpatnējas formas, dažādu krāsu, nereti raibi. Parasti ziedu daudz, bet var būt arī pa vienam. Līdzīgākie ir augļi - pogaļas. Lapas veselas, izstieptas. Pārstāvji - nārbuļi, veronikas, deviņvīrspēki.
Orhideju dzimta varētu būt viena no vieglāk atšķiramām ar krāšņajām dzegužpirkstītēm un dzegužpuķēm, bet dzimtā ietilpst arī mazāk uzkrītoša skata augi ar vairākiem vai daudziem baltiem vai bāli dzelteniem nelieliem ziediem. Lapas veselas.
Tauriņziežu dzimtas augu ziedi pārsvarā divu veidu - vai nu apaļā vai izstieptā galviņā sakārtoti līdzīgi zināmajiem āboliņiem, vai atsevišķi palielāki, nereti krāšņi ziedi, līdzīgi puķuzirnīšiem. Krāsas dažādas - sarkani, balti, dzelteni, violeti ziedi, varbūt dažādas krāsas kopā, reizēm ar nelielu rakstiņu. Lapas nereti saliktas no vairākām garenām lapiņām. Pārstāvji: vīķi, dedestiņas, lucernas.
Ja šķiet, ka meklējamais augs nepieder nevienai no biežākajām dzimtām, tad ziedaugu dzimtu pārskatā var pārskatīt pārējo dzimtu titulbildes. Tā kā citās dzimtās augu nav tik daudz, tad lielāka varbūtība, ka dzimtas titulbilde līdzināsies arī meklējamam augam, ja tas būs šajā dzimtā. Kad dzimta izvēlēta (jāklikšķina uz dzimtas nosaukuma), tad var apskatīt, vai dzimtai pieejams tikai "Pārskats" vai arī "Pilnais pārskats". Otrais būs gadījumos, ja daļa līdzīgu dzimtas augu "Pārskatā" ir apvienoti zem vienas titulbildes; pilnajā pārskatā skatāmas arī līdzīgās sugas. Pēc izvēles var salīdzināt pārskata vai pilnā pārskata titulbildes, vai izvēlēties kādu sadaļu, teiksim, ģints līmenī, ja tāda ir. Vēl būtiski pieminēt, ka, izvēlnes rindās klikšķinot uz pārskatiem, ja klikšķina uz latviskā nosaukuma, pārskats būs sakārtots alfabētiski pēc ģinšu + sugu latviskajiem nosaukumiem, bet, klikšķinot uz angliskajiem "overview", iegūs pārskatu, kas sakārtots alfabētiski pēc latīniskajiem nosaukumiem.
Jebkurā augu sadaļā ir iespēja tematiskajos pārskatos salīdzināt šai sadaļai visas pieejamās atsevišķi ziedu, lapu, augļu vai pumpuru fotogrāfijas, kas nu konkrētā gadījumā ir nofotografēts.
Būtiski atzīmēt:
Kad atrasts augs ar līdzīgākajām pazīmēm, var apskatīt konkrētā auga lapu, klikšķinot uz auga sugas nosaukuma. Iespējams, lapā ir arī plašāks sugas apraksts vai salīdzinājums ar līdzīgākajām sugām, kā arī savvaļas sugām ir links uz latvijasdaba.lv attiecīgās sugas aprakstu.
Ja augu šādi atrast neizdodas, bet ir gana daudz laika, tad pacietīgākie var iet uz sadaļas "ziedaugi, sīkkrūmi" sākumlapu un tur klikšķināt uz "ziedi", "lapas" vtml. (kas nu ir pašam nofotografēts un ko grib salīdzināt) tematisko pārskatu, un iet cauri visām ziedu (lapu vtml.) fotogrāfijām un meklēt līdzīgāko. Atrodot līdzīgu, bet ne gluži īsto, var skatīt, kāda šim atrastajam dzimta, un tālāk skatīt atkal konkrēto dzimtu.
Ja foto pievieno arī dabasdati.lv un nav skaidrs, vai tā pašam noteikta pareizi, vēlams komentāros pierakstīt savas hipotēzes un pārdomas, kā arī biotopu, kādā augs atrasts. Tweet Komentāri: | ||||||||||||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
