|
Julita Kluša, 2014.
Iecavas parks ar pārsteigumiem
Devāmies uz Iecavas parku divatā ar vīru jau iepriekš noskaidrojuši, kādas koku sugas pagājušā gadsimtā tur reģistrējuši dendrologi. Likās, nekādu īpašu pārsteigumu nebūs, atliek vien atrast interesantākos kokus. Bet lielākais pārsteigums mūs sagaidīja jau 150 m pirms parka. Izrādās, neviena speciālista neievērots Iecavas centrā pie ēkas Virzas un Dzirnavu ielu stūrī pat neslēpās, bet lepni slējās Latvijas lielākais Amūras korķkoks Phellodendron amurense! Nomērījām apkārtmēru - 2,22 m; līdz šim neviens Latvijā augošs korķakoks ar apkārtmēru lielāku par 2 m nebija apzināts. Tā mums radās iespēja redzēt šo koku jaunajā statusā pirmajiem.
|
Foto: Julita Kluša
Amūras korķakoks Phellodendron amurense aprīlī |
Foto: Julita Kluša
Iecavas korķakoks jūnija vidū Komentēt |
Foto: Julita Kluša
Iecavas korķkoka Phellodendron amurense jaunie, vēl zaļie auglīši Komentēt |
Pašā Iecavas parkā Iecavas upes otrā krastā arī aug vairāki Latvijas mēroga izcilnieki, viena no tādiem - dzeltenā jeb palsā zirgkastaņa Aesculus flava, kas ir Latvijas piecu dižāko sugas pārstāvju skaitā. Latvijā tā stādīta retumis, vairāk vidienē un Kurzemē.
No parastās zirgkastaņas atšķiras ar gludākām lapām, to malas sīkiem, knapi samanāmiem zobiņiem; saliktajā lapā parasti 5 lapas (parastajai nereti septiņas). Ziedi mazliet citādi un dzelteni, kastanīšu mizas dzeltenīgas un bez pierastajām adatiņām - gludas.
Parkā aug daudz parasto zirgkastaņu, tāpēc tas ir sava veida izaicinājums - atrast šo vienu, kas nav parastā, īpaši, ja tā nezied, un atšķirt jāmāk vien pēc lapām vai augļiem! Kā balva par atradumu tieši blakus dzeltenajai kastaņai aug arī cits uzmanības vērts koks - īpatnēja izskata divstumbru ozols ar spārnainiem izaugumiem pie zemes perpendikulāri staru virzieniem. Ja vien tik zemu nedalītos divās starās, šis ozols būtu ierindojams arī dižkoku skaitā, jo tā apkārtmērs 4,04m.
|
Foto: Julita Kluša
Ozols ar spārniem Komentēt |
Parks var lepoties arī 4,68 m un 4,71 m lielu apkārtmēru dižozoliem, no kuriem viens ir varens vienstumbrinieks, bet otram - skaists žuburojums 6 starās kā plauksta gariem pirkstiem.
Trijās vietās parkā var skatīt interesantus piramidālo ozolu pārus ar vertikāli izstieptiem vainagiem. Un arī starp tiem vairāki Latvijas varenāko desmitniekā! Tiesa, pašam resnākajam dzīvs vairs tikai viens zars.
Te var atrast daudzu svešzemju sugu kokus - parastos skābaržus, kalnu, lauka un Tatārijas kļavas, lapegles u.c. Dūšīgākie no tiem ir ne vien Valsts nozīmes dižkoki, bet arī starp Latvijas pašiem dižākajiem sugas pārstāvjiem; tāda, piemēram, ir arī purpursārtā kalnu kļava Acer pseudoplatanus fo. purpurascens parka DA. Upes ielas malās parka DR aug septiņi Valsts nozīmes Pensilvānijas oši Fraxinus pennsylvanica, aiz kuriem sākas aizsargājamā liepu aleja.
Skaistas un aizsargājamas alejas, kas ved uz parku un ir pašā parkā, ir pat vairākas.
Parkā meklējām arī trīs pagājušā gadsimta beigās dendrologu atzīmētas ciedrupriedes, taču no tām palikusi vairs tikai viena. Toties palikusī izrādījās tik liela, ka ierindojama starp trim Latvijas dižākajām ciedrupriedēm! No tās 100 m uz DR takas malā var atrast arī vēl vienas ciedru priedes stumbeņa paliekas.
Ar savu 28 m plato zaru vainagu kā milzu jumtu virs galvas mani īpaši pārsteidza arī pēc stumbra apkārtmēra dižākā no Iecavas parka lapeglēm. Tā aug grāfa amfiteātra malā kopā ar mazākām lapeglēm.
Parkā daudz īpatnēju liepu, kuru māzerotajos stumbros var saskatīt visādas figūras.
Parkā sastopamas arī veciem parkiem raksturīgās sūnas - kažocenes, kuras kā tāds kažoks klāj koku stumbrus.
Iecavas parkā var dzirdēt arī īpašas dabas skaņas, jo to apdzīvo varena krauķu kolonija, vien jāsargās no putnu taustāmajiem rezultātiem uz galvas un drēbēm - šis bija vienīgais ne tik ļoti patīkamais parka pārsteigums.
.
|
Iecavas parks ar ievērojamākajiem kokiem. Iekavās apkārtmērs (2014.g. mērījumi)
- 1. Amūras korķakoks (2,22 m)
- 2. Ciedrupriede (2,31 m)
- 3. Piramidālie ozoli (2,74 m un 1,97 m)
- 4. Dzeltenā zirgkastaņa (1,58 m)
- 5. Parastie skābarži (1,91 m un 1,53 m)
- 6. Piramidālie ozoli (3,61 m un 3,05 m)
- 7. Piramidālie ozoli (3,30 m un 3,11 m)
- 8. Purpursārtā kalnu kļava (2,36 m)
- 9. Parastais ozols (4,68 m)
- 10. Lapegle (3,78 m)
- 11. Parastais skābardis (1,96 m)
- 12. Parastais ozols (4,71 m)
- 13. Pensilvānijas oši (lielākais 3,02 m)
|
Puskilometru garo parku iespējams ne vien izstaigāt, bet arī pa vairākiem ceļiem tam izbraukt cauri, - iespēja baudīt skaistumu arī tad, ja ir grūtības pārvietoties kājām.
Paldies koku zinātājam Ansim Opmanim par konsultācijām!
Komentāri: Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.
|