DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
|
Julita Kluša, 2014. Ķemeru parksRaksts mazliet citā versijā publicēts žurnālā "Dārza Pasaule", 2014.g. maijs
Vai varētu būt, ka ir kāds, kas nezin smiltsērkšķi? Nu, tās oranžās, skāāābās, bet vitamīniem bagātās ogas! Nereti manīts dažādos apstādījumos, bet šur tur izbēdzis arī savvaļā. Tomēr - vai daudzi ir pievērsuši uzmanību, cik resni smiltsērkšķi mēdz izaugt? Parasti jau tie ir asiem dzeloņiem klāti krūmi - vēl tādus mērīt?! Izrādās, jautājums par Latvijas lielāko smiltsērkšķi līdz nesenai pagātnei nebija radies pat rūdītiem dižkoku meklētājiem un mērītājiem. Ar ko asociējas vārds dižkoks? Domāju, Latvijā - pirmkārt, ar ozolu - vecu, varenu ozolu, tādus nereti arī viegli ievērot jau pa gabalu. Bet vai citu sugu koki tāpēc mazāk cienījami un interesanti? Vismaz man un manam vīram Atim tā nešķiet, tāpēc, 2011. gada septembrī, uzmanīgi vērojot kokus Ķemeru parkā, pamanījām arī šo īpatnējo vienstumbreni - it kā smiltsērkšķa lapas, bet ne raksturīgais krūmveida stāvs, ne rudenim piedienīgo ogu. Smiltsērkšķi, izrādās, dalās sievišķajos un vīrišķajos kokos. Sievišķie uzzied knapi manāmiem auglenīcu ziediņiem, kas izskatās kā zaļas astītes pie lapu pušķīša pamata; no tiem rudenī veidojas labi zināmie smiltsērkšķu augļi. Savukārt vīrišķie koki zied putekšņlapu ziediem - izkaisa putekšņus vēja valstībā, cerot tā apputeksnēt kādu sievišķo koku, bet paši augļus neražo.
Savukārt Ķemeru parkā smiltsērkšķis ne tuvu nav vienīgais interesantais koks. Arī agrā pavasarī, laikā, kad nav vēl ne ziedu, ne augļu un pat ne lapu, uzmanību pievērsīs gan Mandžūrijas riekstkoki, gan Jonga bērzi ar nokarenajiem zariem. Iespaidīgā Ķemeru Lielā riekstkoka varenie zari izlocīti līdz pašai zemei. Par to, ka šis koks iecienīts, liecina teju vai iestaigātās taciņas uz koka resnajiem, vietām gluži vai horizontālajiem stumbriem. Esiet saudzīgi pret šo dižkoku! Tas ir 3. lielākais Latvijā apzinātais Mandžūrijas riekstkoks - ar apkārtmēru 4,08m (pēc mūsu 2011.g. mērījumiem). Nepilnus 100 m no tā ir pēc skata pavisam citāds, pa zemi nelokās, bet stumbrs tāpat varens - Ķemeru Mazais riekstkoks, kas nemaz daudz mazāks nav - apkārtmērs 3,9m.
Arī Jonga bērzi parkā ir veseli divi - tā ir parastā āra bērza nokarenā jeb sēru forma. Abi Ķemeru parka bērzi krietni pārsnieguši šīs sugas Rīgas nozīmes dižkoka kritērijus (0,7 m), taču Latvijas nozīmes dižkoku kritēriju šai formai nav. Bērzi skatāmi katrs savā pusē bijušajai Ķemeru sanatorijai, viens tai pavisam pretim, otrs tālāk pie Mīlestības saliņas.
Iespaidīgs ir arī Ķemeru 1. ozola stumbenis - koks vairs nav starp dzīvajiem, bet vienmērīgi resnais stumbrs joprojām raisa bijību pret bijušo varenību, kā arī varētu būt interesants tādu lielu beigto koku raksturīgo kukaiņu, sūnu pētniekiem.
Parkā var atrast arī dižu melnalksni un citus interesantus kokus. Lapainākā laikā būs interesanti skatīt sudrabkļavas ar to dziļi robotajām lapām. Parkā tādas ir veselas divas, tām vēl mazliet pietrūkst līdz Latvijas nozīmes dižkoka kritēriju jeb 3,2 m sasniegšanai, - 2011.g. lielākajai no tām 2,92 m apkārtmērs.
Ķemeru parkā ir ko skatīt dažādos gadalaikos un tas ir piemērots pastaigām arī ar bērnu ratiņiem - vērts izstaigāt visus celiņus un kokos ieskatīties arī rūpīgāk! Paldies koku zinātājam Ansim Opmanim par palīdzību raksta tapšanā! Tweet Komentāri: | ||||||||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
