DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
|
Julita Kluša, 2016. Ošlapu kļava - skaistums vai posts?Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2016.g. pavasaris (aprīlis)
Ošlapu kļava ir man iemīļotākā kļavu suga, tāpēc sarāvos, uzzinot, ka tā šogad pasludināta kā Gada koks ar negatīvu pieskaņu. Kāpēc šī kļava tik ļoti patīk man, bet nepatīk Latvijas dendrologu biedrībai, kas to izvirzīja par Gada (ne)koku?
Savās pastaigās vērojot kokus, pirmos, es, protams, iepazinu ošlapu kļavas vīrišķos ziedus. Vīrišķais dzimums dabā nereti ir košāks un iespaidīgāks. Sākumā nevarēju saprast, kas tas vispār ir - garas dzeltensārtas skaras ar košiem galiem. Biju radusi pie "ziediem parastajiem", t.i., ar vainaglapām, kas parasti ir visa ziedu krāšņuma pamatā. Šie arī izrādījās ziedi, kaut vainaglapu tiem nav. Toties kādi gari un krāšņi putekšņlapu kātiņi, vesels pušķis! To galā putekšnīcas jeb putekšņu maciņi, kas sākumā spilgti sārti, bet vēlāk nobrūnē un izkaisa putekšņus. Mani pārsteidza arī šo ziedu krāsu nianšu bagātība - ne reizi vien paguvu nodomāt, ka tie jau kādas citas sugas kokam, bet nē, arī dzelteno un dzeltenzaļo putekšņlapu īpašnieki bija ošlapu kļavas. Vēlāk iemācījos pazīt arī šo ziedu pumpurus, kad ārā spraucās vien košie putekšņu maciņi. Arī ošlapu kļavu sievišķajiem ziediem nav vainaglapu. To sievišķīgumu rada auglenīca ar divām dzeltenbaltām drīksnām, kas kā tievas mēlītes uztver putekšņus, lai apaugļotos un varētu izaugt spārnoto riekstiņu dubultauglis. Tā kā sievišķie ziedi ir neuzkrītošāki, tos atrast un ievērot ir vēl lielāks prieks! Uz atsevišķas ošlapu kļavas ir vai nu tikai vīrišķie, vai tikai sievišķie ziedi. Tomēr literatūrā(*) minēts fakts, ka uz koka var parādīties un izzust arī pretējā dzimuma ziedi! Tā gadoties, ja tuvumā nav pretējā dzimuma koku, tāpēc, lai tomēr varētu notikt apaugļošanās, atsevišķam zaram notiek īslaicīga dzimuma maiņa. Ja ko tādu novēro (piemēram, kokā vēl redzami pērnie spārnuļi, bet skatāms arī vīrišķais zieds, kas spārnuļus nerada), noteikti ziņo portālā dabasdati.lv, - interesanti būtu teoriju pierādīt praksē! Lai arī lasīts, ka ošlapu kļavas zied maijā vai, agrākais, aprīļa beigās, dabā esmu novērojusi ziedu plaukšanu arī aprīļa sākumā. Un ja vēl ziemas beigas tādas nepadevušās un siltas kā šogad, tad nepavisam nebūs brīnums, ja jau aprīļa pirmajā pusē atradīsi ošlapu kļavu ziedus vai vismaz pumpurus. Aprīļa 20. datumos šīs sugas koki parasti ir pašā plaukumā!
Kas ošlapu kļavai līdzīgs ar osi, kas ar kļavu? Ja neesi vērojis parastās kļavas ziedus, tad aprīļa beigās - maija sākumā pievērs tiem uzmanību! Atšķirībā no ošlapu kļavas tās ziediem ir gan 5 kauslapas, gan 5 vainaglapas, kas kauslapām ir tik līdzīgas, ka var šķist visas 10 dzeltenzaļās ziedlapas vienādas. Vainaga iekšpusē ir arī 8 tikpat dzeltenzaļas putekšņlapas. Man bija pārsteigums atklāt, ka arī parastajai kļavai visi ziedi nav vienādi. Atšķirībā no vīrišķā zieda, kam ir tikai putekšņlapas (augšējā attēlā), sievišķajam ir arī auglenīca ar divdaļīgu drīksnu (skat. apakšējā attēlā), bet putekšņlapas - neattīstītas. Var būt arī divdzimumu ziedi, kam ir gan auglenīca, gan auglīgas putekšņlapas. Savā ziņā ošu ziedi ošlapu kļavu ziediem ir līdzīgāki - arī tiem vainaglapu nav. Bet ar dzimumiem ir pavisam sarežģīti! Vīrišķajiem ziediem (augšējā attēlā un fonā), līdzīgi kā ošlapu kļavām, ir glītas, jaunībā arī košas putekšnīcas, sievišķajiem ziediem ir tikai auglenīcas (vidējā attēlā), bet vēl iespējami gan divdzimumu ziedi, gan sievišķie ar neattīstītām putekšņlapām auglenīcai pie sāniem (apakšējā attēlā). Un ar to vēl nav gana! Lai arī biežāk osis ir "īsts vīrietis" vai "īsta sieviete" ar tikai viena dzimuma ziediem, tomēr dažkārt uz viena koka var būt arī pretējā dzimuma vai divdzimumu ziedi, turklāt koka dzimums gadu no gada var mainīties - vienu gadu - vīrišķais, bet citugad - sievišķais. Tā ka dzimuma maiņa nebūt nav tikai cilvēku izgudrojums!
Lai ziedi cik līdzīgi nebūtu, to tomēr nesauc par ošziedu, bet gan par ošlapu kļavu. Kādas tad lapas ir osim? Saliktas no vairākām atsevišķām garenām lapām, kas uz kātiņa izkārtotas simetriski pa pāriem un viena pašā galā. Ošlapu kļava osim līdzinās, pateicoties tikai pašam principam - nepāra plūksnaini saliktas lapas, bet ne lapu formu dēļ, tomēr ar to pietiek, lai sauktos par ošlapu kļavu, jo citām Latvijā biežāk sastopamajām kļavu sugām saliktu lapu nav (tādas ir vien pie mums augošiem dendroloģiskiem retumiem - mežvīnu kļavai Acer cissifolium, Henrija kļavai Acer henryi un pelēkajai kļavai Acer griseum - tās savvaļā nesastapsi, tāpēc ārpus retumu kolekcijām sajaukt nav jābaidās). Atsevišķās lapiņas gan nelīdzinās glītajām, simetriskajām oša lapām - ošlapu kļavai tās ir nevienmērīgi zobotas un daivainas.
Tomēr pa gabalu ošlapu kļavas auglīši visvairāk līdzinās ošu spārnuļiem, jo arī tie gareni izstiepti karājas kuplā nokarenā ķekarā, kas sākumā zaļš, bet ar laiku kļūst brūns un var saglabāties līdz pat nākamam gadam. Te jāņem vērā, ka osim spārnuļi ir simetriski, katrs pats par sevi - kā gara izstiepta lāsīte, bet ošlapu kļavas spārnuļi ir izteikti vienpusīgi, kā jau tikai pusīte no pāra. Kad ošlapu kļava jau iepazīta, sāku interesēties, kādas ir lielākās no tām?
Liels bija pārsteigums Rīgā pie Zasulauka stacijas augošajai skaistajai ošlapu kļavai 2010. gadā nomērīt 2,88 m apkārtmēru (1,3m augstumā) - tātad lielākā no līdz šim Latvijā apzinātajām! Kad Rīgā gatavoja jaunos noteikumus vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanai un aizsardzībai, šī ošlapu kļava tika iekļauta aizsargājamo sarakstā. Katru reizi, dodoties uz Zasulauka staciju, acis mieloju ar skaisto un lielo koku. Kā naža dūriens sirdī bija kļavas apmeklējums 2015. gada februārī - no dižā koka pāri palicis tikai celms. Ošlapu kļava nelaimīgā kārtā bija augusi pārāk tuvu dzelzceļam un kā "Ieguldījums Tavā nākotnē!" radio torņa masta izbūves dēļ drīkstēja tapt nocirsta bez saskaņošanas ar būvvaldi. Jaunie Rīgas noteikumi līdz ar aizsardzības statusu šim kokam ciršanas brīdī vēl nebija pieņemti. Sāpe sirdī palikusi.
Bet kāpēc dendrologi par šīs skaistās koku sugas iedzīvošanos Latvijā tā uztraucas? Ja kāda vieta jau aizaugusi ar ošlapu kļavām, cīnīties ar tām grūti, jo šīs kļavas ir dzīvelīgas, bojājumu vietās, ap celmu sadzen daudz jaunu atvašu. Lai ierobežotu sugas izplatīšanos ar sēklām, ieteicams samazināt sievišķo koku skaitu. Tomēr aizaugšana ar ošlapu kļavām parasti ir tikai sekas pašu cilvēku (bez)darbībai - kādreiz iekoptas vietas pamešanai novārtā. Nav gadījies ne pašai, ne citiem man aptaujātiem mežos gājējiem ievērot ošlapu kļavu invāziju dabiskos, cilvēku netraucētos mežos. Turklāt atsevišķi koki ne tikai ir skaisti, bet arī nekādu ļaunumu nenodara, tāpēc neredzu īpašu pamatojumu tos dēvēt par "jauno latvāni".
Paldies Ansim Opmanim par konsultāciju! (*) A.Mauriņš, A.Zvirgzds "Dendroloģija", 2009. Tweet Komentāri: | |||||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
