DZIEDAVA.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

Viņas ir mazas, viņas var atrast jūrā pie krasta, aļģēs, pie akmeņiem. Viņas ir dažādās krāsās - dzeltenas, oranžas, brūnas, pelēkas, arī baltas. Tai pašā laikā - gandrīz caurspīdīgas. Pēc formas viņas atgādina lielo C vai J, peldēšanas procesā pārvēršoties no C uz J un atpakaļ.
Vispār viņas ļoti interesanti peld - spirinoties ar kājām, sāniski. Sāniski gan peldot tikai seklos ūdeņos, ne dziļumā, bet vai daudzi jūras dziļumā viņas pamanīs un vēros? Viņas garšojot zivīm un putniem, bet pašas barojas no beigtiem organismiem.

Ja nav ne jausmas, kas tās tādas varētu būt, tad vasarā aizejiet tādā jūrmalā, kur saaugušas aļģes, aizejiet bēgumā, kad jūra atkāpusies, bet aļģes krastmalā vēl mitras, pa reizei jūras apskalotas. Tad var gadīties, ka aļģēs redzēsiet viņas ja ne simtiem, tad desmitiem.
Nu, ja tomēr neredzat, tad varbūt viņu tur arī nav ..., bet varbūt tikai vajag ieskatīties rūpīgāk, vismaz Engures jūrmalā tās mēdz būt daudz! Nav jau tik viegli pamanīt tādus knapi 1-2 centimetru garus līkumiņus, bet mazākie bērņuki vispār, ap milimetru vien spirinās.

Paņēmu pieclitru plastmasas pudeli, nogriezu tai augšu. Piepildīju ar jūras ūdeni, akmentiņiem, smiltīm un aļģēm no vietas, kur dzīvojās sānpeldes. Ielaidu arī viņas pašas.
Fantastisks akvārijs! Tik interesanti bija vērot, kā viņas peld, kā dzīvojas. Nereti lielajām pie vēdera pieķērušies mazulīši, un tad peld kopā.
Dienas trīs ar sajūsmu vēroju, viss likās vislabākajā kārtībā, vēzīši aktīvi, gan lielie, gan pavisam knipucītiņie mazulīši. No jūras nesu jaunas aļģes un smilšainos akmentiņus, ar cerību, ka līdz ar to būs arī nepieciešamā barība.

Un te no rīta kā eju skatīties - visi pagalam. Pilnīgi visi! Nekustīgi guļ ūdenī ...

Pa nakti bij bijis negaiss. Akvārijs stāvēja ārā. Varbūt ielijušais lietusūdens jūras dzīvnieciņiem nepatika? Varbūt no rīta saule par daudz uzsildīja pudeli? Varbūt nepietika ar vecajām aļģēm, vajadzēja kādu speciālu pārtiku gādāt?

Nezinu, bet sirds gan sažņaudzās, ļoti iemīļojusi biju. Mierināt varēju ar domu, ka tādos jūras bēgumos, sausumā palikušas, viņas mēdz iet bojā simtiem, tiek ūdens putnu apēstas, bet vai tad tas kāds mierinājums ...
Katram gadījumam šogad akvāriju netaisīju, lai dzīvo jūrā. Vēlāk gan uzzināju, ka galvenais iemesls, visticamāk, bijis skābekļa trūkums - tas ūdens ik pa laikam esot jāsakuļ, lai skābeklis tiek iekšā. Un, jo saulaināks laiks, jo vairāk kulstīt vajag.