|
Julita Kluša, 2016. Reinas ričija Riccia rhenana - Latvijā jauna sūnu sugaRaksts publicēts dabasdati.lv, 2016.g. 2015. gada 2. augustā kopā ar vīru apmeklējām Vārenbrokas muižu, atpakaļceļā gājām pa dubļainu ceļu gar bebru pārpludinātu ezeriņu. Arī ceļš vietām bija appludināts ar peļķēm un ūdensaugiem, vietām vienkārši slapjš. Kādā palielā, mitrā ceļa bedrē, kur redzama ūdens nebija, uzmanību pievērsa interesantas zaļas sūnas, kas atgādināja dakšveida formas lapiņas. Zināju, ka ir ričijas, kam ir līdzīga forma, bet kuras man reti izdodas redzēt. Tā kā šīs ne bieži sastaptās ģints sūna klāja lielu daļu ceļa un bija skaista, tad nofotografēju to. Skaidri atceros, ka izmēros tā bija priekš sūnas paliela - pāris cm gara, plata un viegli ievērojama, jo klāja lielu platību. Tā kā sūnas bija daudz, tad biju pārliecināta, ka tā ir kāda parasta suga, tikai man vēl neiepazīta. Paraudziņu neievācu.
Mājās sāku pētīt fotogrāfijas un salīdzināt ar man zināmu ričiju sugu fotogrāfijām. Pārliecinošas atbilstības nebija, taču pieņēmu, ka manas zināšanas ir par vājām, lai tādu atrastu. Novembrī, vēlreiz pārskatot fotogrāfijas un netiekot skaidrībā, sūnas fotogrāfiju aizsūtīju sūnu zinātājam Ansim Opmanim. Vietas (applūdusi krastmala) un raksturīgi tīklotās virsmas dēļ Ansis izteica versiju, ka tā varētu būt Latvijā vēl neatklāta sūnu suga - Riccia rhenana, bet drošai noteikšanai vajagot paraudziņu. Paraudziņa nebija, turklāt nu jau rudens, tūlīt ziema, vieta tālu no mājām ..
Nokļūstu vajadzīgajā vietā, ceļš tāpat pa daļai applūdis, bet tādu labi redzamu sūnas klātu laukumu nemanu. Kad esmu gandrīz jau zaudējusi cerības, nolemju safotografēt to, kas uz ceļa redzams, lai arī nekā tik liela, kā mana meklētā sūna, tur nav. Turpat uz vietas skatot fotogrāfijas, ar lielu pārsteigumu atklāju, ka tajās ir redzama tieši tāda sūna, kādu gribu atrast, tikai daudz daudz mazāka! Par centimetriem nav runa, sūna ir tikai pāris milimetru gara! Kā tas var būt?! Ar fotoaparāta palīdzību pētot apkārtni, izrādās, ka ceļš joprojām ar to ir gluži pilns, visa mala kā nosēta, tikai nu to ar neapbruņotu aci nevar nemaz pamanīt! Ievācu paraudziņu un vēlāk nododu Ansim.
2016. gada jūnijā Ansis sniedz atbildi,- jā, paraudziņā esošā ir tā pati aizdomās turētā Reinas ričija Riccia rhenana - ir jauna suga Latvijā! Kāpēc tik maza? Izrādās, šī un citas ričijas, līdzīgi peldošo lēpju un ūdensrožu lapām, samazinoties siltumam un gaismai, atmirst; paliek tikai lapoņu gali - sīki gabaliņi, ar kuriem sūna pārziemo. Pavasarī ataugot ir sīkāka, vasarā pamazām izaug lielāka.
Reinas ričijai līdzīga suga, kas arī aug applūstošās krastmalās, kā arī stāvošos ūdeņos pie ūdens virsmas, ir peldošā ričija. Latvijā sastopama visai reti. Kopā ar to var laimēties atrast augam arī peldošo ričijvācelīti, kas ir vēl retāka, turklāt aizsargājama. Visām trim minētajām sugām ir gan peldošās, gan sauszemes (uz slapjas augsnes) formas, kas atšķirīgas izmēros. Ričijas uz augsnes kļūst lielākas, bet ričijvācelītes - mazākas.
Interesanti arī tas, ka Reinas ričijai nekad neesot novērota sporu veidošanās; iespējams, suga ir tikai veidošanās stadijā; cēlusies tā esot no peldošās ričijas.
Būtu neticami, ja man nejauši izdevies atrast vienīgo vietu Latvijā, kur savvaļā aug atklātā suga - Reinas ričija, tāpēc aicinu arī citus rūpīgāk ieskatīties applūstošās krastmalās, grāvjos, dīķos, kam raksturīga pazīme - tur aug arī ūdensziedi. Jāņem vērā, ka ūdensziediem, pavirši skatot, forma ir mazliet līdzīga minētajām sūnām, tāpēc pa gabalu var viegli sajaukt - tas ir ziedaugs vai sūna. Jāskatās uzmanīgi! Un ziņo portālā dabasdati.lv, ja ievēro kādai no minētajām sūnām līdzīgu - tā ir laba iespēja atrast kādu retu sūnu, varbūt pat tikai otro atradni Latvijā!
Paldies Ansim par konsultācijām! Tweet Komentāri: | |||||||||
|