DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2013.

Sūnas iesācējiem jeb iepazīsti sūnu pasauli


Raksts mazliet citā versijā publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2013.g. ziema

Foto: Julita Kluša


Kāds no sfagniem Sphagnum sp. ar sporu vācelītēm

Ziema zaļuma ziņā ir diezgan nabadzīgs gadalaiks, tomēr pavisam bēdīgi nav - sūnas iespējams vērot pat pašās sniegainākajās dienās, jo tās aug ne vien uz zemes, bet arī uz kokiem, akmeņiem, iežu atsegumiem, pat uz māju sienām, tātad arī rūdīti pilsētnieki nav apdalīti un var piedalīties šo ziemzaļo augu vērošanā. Tomēr, lai būtu interesantāk, vajag kaut mazliet arī zināšanu.

Foto: Julita Kluša


Dundagas dižliepas stumbrs, noaudzis ar sūnām
Komentēt

Atceros, kā pirms nepilniem 4 gadiem augu zinātājam Ansim Opmanim sūtīju fotogrāfiju, kurā redzams zaļi apaudzis dižliepas stumbrs, un jautāju: "vai iespējams noteikt, kas tās par sūnām, ja tās ir sūnas?" Toreiz likās, ka sūnu pazinējam pietiek vien pamest aci koka virzienā, lai pateiktu, kura no tām pāris sūnu sugām aug konkrētajā gadījumā. Kāds pārsteigums - Latvijā vien sūnu izrādās vairāk nekā 560 sugu, turklāt precīzai noteikšanai nereti nepieciešams pētīt ar lupu vai mikroskopu, un pat tad vēl speciālisti mēdz strīdēties. Tā ka pat ar sūnas tuvplāna fotogrāfiju, kur nu vēl koka stumbru pa gabalu, noteikšanai var nepietikt.

Toreiz Ansis atbildēja ļoti pieklājīgi: "Ir pārāk tālu, lai būtu pamats minēt kādu konkrētu sugu. Tur varētu būt gan vāverastīte, gan hipns, gan vēl citas sugas", tādējādi neatbaidot manu interesi, rosinot skatīties tuvāk. Un ne velti, ir tomēr arī tādas sugas, kuras atšķiramas pa gabalu un iegaumējamas arī nespeciālistam.

Šis raksts, kas balstīts uz personīgo pieredzi, domāts tādiem iesācējiem, kāda kādreiz biju es pati, lai rosinātu vērīgāk skatīties dabā un par pārsteigumu sev pašiem atklāt, ka nu jau pazīstat un spējat ievērot vairāk!

Sūnu apzināšanā viens no maniem nākamajiem aplauzieniem bija, kad no Anša caur vēstulēm nekādi neizdevās noskaidrot abus fotogrāfijā redzamos augus, gan to ar zaļām lapiņām, gan tos ar garākiem kātiņiem - viņš spītīgi rakstīja tikai par vienu sugu, par sūnu. Padevos. Izrādās, tur arī bija tikai viena suga! Biju domājusi, ka sūnas ir tie zaļumiņi, bet ar kātiņiem ir pavisam cita tipa augi, - taču izrādās, ka lapainajiem sūnaugiem veidojas arī sporogoni, sastāvoši no kātiņa un tāda kā mini trauciņa - sporu vācelītes. Kaut kā taču tām sūnām jāvairojas un sporas kaut kur jāgatavina! Sporu vācelītes mēdz būt dažādas, arī sastopamība kā kurai sugai - dažām bieži, citām reti.

Foto: Julita Kluša


Nokarvācelīšu polija Pohlia nutans
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Šķeltcepurenes Schistidium, pavirši skatot, ir diezgan neievērojamas, taču bieži sastopamas, teiksim, uz akmeņiem, kapu pieminekļiem, mūra žogiem utml. Bet cik krāšņas tās izrādās tuvplānā, pateicoties daudzkrāsainajām sporu vācelītēm! Vēl brīnumaināks skats, kad vācelīte atveras, tad tā izskatās kā košs zieds ar trīsstūrainām ziedlapiņām, kas īstenībā ir vācelīti noslēdzošie peristoma zobiņi
Komentēt

Izrādās, arī tas vēl nav viss, - lai vairotos, sūnām mēdz būt vēl visādas interesantas metodes un orgāni ar sarežģītiem nosaukumiem, mēdz būt sievišķie un vīrišķie augi. Patiesībā šīs dažādās ar vairošanos saistītās formas arī ir pats interesantākais, ko sūnām atklāt un pētīt, turklāt, tā kā tās ir retāk un mēdz nebūt cauru gadu (katrai sugai var būt citā laikā), tad arī lielāks prieks atrast.

Foto: Julita Kluša


Vairzaru pellija Pellia endiviifolia tā nosaukta, jo vairojas ar vairzariņiem; kad tie saauguši, sūna mazliet atgādina fraktāli (dabā nereti sastopama forma, kad objekts sastāv no vairākām daļām, kuras katra līdzīga visam objektam kopumā, turklāt šīs daļas arī sastāv no visam kopumā līdzīgām daļām utt.)
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Sausās vietās kaļķainos atsegumos, uz akmeņainām taciņām un mūriem sastopamā lielā cepurene Encalypta streptocarpa ar brūnajiem daudzšūnu vairpavedieniem lapu žāklēs
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Parastās maršancijas Marchantia polymorpha (kosmopolītiska suga, aug pie ūdeņiem, un ne tikai; konkrētais augs fotografēts uz asfalta pie mūra sienas) sievišķais augs ar starveidīgajiem arhegoniju sastatiem, kuros atrodas arhegoniji un pēc apaugļošanās attīstās sporas.
Mazajā attēlā - maršancija ar vairkurvīšiem, kuros esošie vairķermenīši, nokļūstot augšanai atbilstošā vietā, izaug par jaunu sūnu

Un tad vēl izrādās, ka sausā laikā sūnas var izskatīties pavisam citādi nekā gana mitruma dabūjušas, arī dažādās augtenēs atšķiras, tāpat jauni augi var būt savādāki nekā jau vecāki. Es reiz diezgan stingri mēģināju Ansi pārliecināt, ka viņš noteicis nepareizi, jo tie dzegužlini, ko redzēju internetā, bija pavisam citādi nekā manējais! Ja vēl ņem vērā daudzveidīgās vairošanās formas, tad nebūt nav viegli uzreiz saprast, ka tas viss ir viena un tā pati suga.

Foto: Julita Kluša


Skujkoku mežos un purvos nereti sastopamais kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum - pa kreisi: sausumā sakļāvies; pa labi: mitruma pietiek, redzama arī gametangiju seglapu rozete
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Vecos parkos uz kokiem nereti sastopamā parastā vāverastīte Leucodon sciuroides - pa kreisi mitrumā, pa labi - sausumā sacēlusi astītes gaisā

Foto: Julita Kluša


Purva krokvācelīte Aulacomnium palustre kopā ar vairzariņiem, kam vairlapiņas kā zaļi bumbulīši galos, un gametangiju seglapām kā ziedlapām
Komentēt

Bet ko un kā tad varētu mēģināt apzināt pats, bez speciālista klātbūtnes?

Apdzīvotās vietās sūnas var meklēt uz kokiem. Vispateicīgākie varētu būt slīpi augošie, jo to slīpās virsmas augšpuse parasti ir bagātīgāk sūnām klāta.
Liela varbūtība ir atrast lielo pūkcepureni, kas uz stumbriem veido tumšzaļu sakļāvušos lapu pušķīšus, virs kuriem mazliet pacēlušās gaiši oranžbrūnas izstieptas sporu vācelītes.
Uz stumbriem bieži sastopama arī parastā pilēzija, ko viegli ievērot, pateicoties īsi atliektajiem, spīdīgi gaišzaļajiem sūnu galiņiem. Nereti šī sūna skatāma kopā ar tās brūnajām, taisni izstieptajām sporu vācelītēm pagaros kātiņos.

Foto: Julita Kluša


Lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum

Foto: Julita Kluša


Parastā pilēzija Pylaisia polyantha
Komentēt

Taču, ja meklēsiet sūnas uz kokiem ielu malās, divas augstākminētās sugas būs gandrīz arī vienīgās, ko atradīsiet. Daudz interesantāk sūnas meklēt tālāk no ceļiem, mežos.

Viena no biežākajām sūnām, kas aug gan uz dzīviem kokiem, gan kritalām, ir ciprešu hipns, vienlaikus tā ir arī viena no mainīgākajām sugām, tai ir arī dažādas formas. Hipns var atgādināt gaiši zaļas bizītes spurainām maliņām, starp kurām nereti sastopamas uz pagariem brūniem kātiņiem viegli ieliektas brūnas sporu vācelītes. Turpretī hipna ēnas formai zariņi ir izstīdzējuši un teju diegveida.

Foto: Julita Kluša


Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Uz kokiem var meklēt arī stumbriem piegulošo plakano skrāpīti Radula complanata - tādas kā daiviņas, daļēji cita citu pārklājušas. Raksturīga pazīme ir arī brūnās sporu vācelītes lapu galiņos.
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Skujkoku mežā, ja vien zeme nebūs sniegā, gandrīz droši sastapsiet sazarojušos sūnu ar sarkanīgu stumbru - spīdīgo stāvaini Hylocomium splendens. Tai katru gadu izaug jauns stāvs iepriekšējam virsū - pēc šīs pazīmes viegli atšķirama no citām sūnām. Jāņem vērā, ka vecāki dzinumi izskatīsies smalkāk sazaroti nekā jaunie, tikko izaugušie.
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Mazliet retāk mežos uz augsnes sastopama, bet toties viegli atšķirama ir parastā straussūna Ptilium crista-castrensis - tā esot nosaukta, jo atgādinot strausa spalvu, es drīzāk teiktu - plakanu eglīti.
Komentēt

Pamitros skujkoku un lapukoku mežos var gadīties redzēt skaistu sūnu, kas izskatās kā zieds blīvi izkārtotām zaļām ziedlapām (skaitā ap 20), - ne velti to sauc par rožgalvīti. Ziedam līdzīgi gan mēdz izskatīties arī lapu rozetes, kas stublāja galotnē ieskauj gametangijus, - tādas ir vairākām citām sūnu sugām.

Foto: Julita Kluša


Parastā rožgalvīte Rhodobryum roseum
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Staignos melnalkšņu mežos un arī uz atsegumiem sastopamās viengada skrajlapītes Mnium hornum vīrišķais augs ar ziedveidīgām gametangiju seglapām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Uz augsnes nereti sastopamās sausienes skrajlapes Plagiomnium affine auglīgā daļa
Komentēt

Ja mežā ir kritalas, vērts pameklēt līklapu novelliju - tās ir pavisam sīkas zaļi brūnas tādas kā bizītes vai pat tārpiņi, kas reizēm itin blīvi klāj lielāku vai mazāku kritalas virsmu - pa gabalu bizītes redzēt nevar, bet kritala izskatās kā nosegta ar plānu paklāju.

Foto: Julita Kluša


Ar līklapu novelliju Nowellia curvifolia noaugusi kritala; mazajā attēlā šīs sūnas tuvplāns ar aknu sūnām raksturīgajām bumbiņveidīgajām sporu vācelītēm, kas atveroties izskatās kā krustiņi

Ja mežs vēl pirmatnīgāks, uz kritalām var izdoties atrast arī retāku, turklāt aizsargājamu sugu - kailo apaļlapi, kurai raksturīgi vertikāli pacelti gaišzaļi bumbuļveidīgi izaugumi - vairlapiņas, tomēr jāņem vērā, ka arī citām sugām mēdz būt līdzīga skata vairlapiņas.

Foto: Julita Kluša


Kailā apaļlape Odontoschisma denudatum ar vairlapiņām
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Praulu četrzobe Tetraphis pellucida ar vairlapiņām
Komentēt

Pie retākām, bet vieglāk iegaumējamām sūnām, kas aug mežos uz augsnes, varētu pieskaitīt zilgano baltsamtīti, kas veido ciņus - sausā laikā zilganus, slapjākā - zaļākus.

Foto: Julita Kluša


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum
Komentēt

Nu un, protams, ja kādreiz dodaties uz purvu lasīt dzērvenes, tad esiet redzējuši arī sfagnus - tās mēdz būt visnotaļ krāsainas sūnas, var būt dažādās krāsās arī vienas sugas ietvaros - zaļi, dzelteni, sarkani, brūni, arī raibi. Mani apbur arī sfagnu sporu vācelītes, kas atvērušās atgādina glāzītes. Sfagnu sugas savā starpā atšķirt gan ir visai sarežģīti, bet tas vairs nav iesācēja uzdevums.

Foto: Julita Kluša


Kāds no sfagniem Sphagnum sp.

Lai noteiktu sūnu, ko dabā neviens nav parādījis, var mēģināt to nobildēt un tad salīdzināt ar internetā redzēto, jo skats dabā pa gabalu un skats, kāds redzams fotogrāfijā, var likties visnotaļ atšķirīgs.
Latviešu valodā lielākā sūnu fotogrāfiju galerija ar šobrīd ap 200 sūnu sugām skatāma te:
http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=88&pparsk
Tomēr, tā nosakot, nespeciālistam pastāv liela varbūtība kļūdīties.
Lai precizētu sūnas sugu, tās foto var ievietot portālā dabasdati.lv (minot hipotētisko sugas nosaukumu vai kā "nezināms"), dažādos attālumos bildētu, ar mērogu un aprakstu par vidi, kur sūna augusi.

Veiksmīgus meklējumus un atklājumus!
Liels paldies Ansim Opmanim par palīdzību raksta tapšanā un Austrai Āboliņai par dalīšanos zināšanās!






Komentāri:
aneta inita, 2019-02-13, 22:58 :   varētu būt vairāki sūnu veidi.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv