DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2019.

Dižkoku ziņas

Publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2019.g. pavasaris (marts)

Latvijas dižākie ozoli Latvijas simtgadē - dizozoli.dziedava.lv

2018. gadā, kad par Gada koku bija izvēlēts ozols, Vides Vēstīs tika publicēts raksts ar dižozolu top20, kurā, izņemot vienu mazāku, visi pārējie 19 ozoli sasnieguši vismaz 8 m apkārtmēru. Dabas retumu krātuves komanda 2018. gadā turpināja apsekot dižkokus, īpašu vērību pievēršot ilgāku laiku neapsekotiem Latvijas dižākajiem ozoliem, lai, gadu noslēdzot, varētu izveidot pilnīgāku Latvijas dižozolu sarakstu, kas nu arī ir izdarīts.

Ir izveidota arī atsevišķa mājaslapa "Latvijas dižākie ozoli Latvijas simtgadē" dizozoli.dziedava.lv ar karti, kurā atzīmēti visi apzinātie Latvijas dižozoli, kas sasnieguši un pārsnieguši 7 m apkārtmēru, kā arī tuvākie sekotāji, kas ~10 gadu laikā varētu sasniegt 7 m apkārtmēru, kopā ap simts kokiem. Šajā lapā vienkopus ir visu šo koku fotogrāfijas, jaunākais mērījums, kā arī links uz Dziedava.lv lapu ar precīzām dižkoka koordinātām un citu informāciju.

Apzinot 7 m apkārtmēru sasniegušos ozolus, nācis klāt arī iepriekš Vides Vēstu rakstā neminēts atklājums. Rakstā bija minēts, ka šajā gadsimtā atklāti tikai 5 iepriekš nezināmi, vismaz 7 m apkārtmēru sasnieguši ozoli (no tiem viens jau gājis bojā 2014. gadā, bet vēl viens nav ar citiem līdzvērtīgi salīdzināms, jo zemu dalās starās), taču 2018. gadā, ar aizrautību meklēdams un apsekodams daudzus Gulbenes novada dižkokus, vēl vienu tādu iepriekš neapzinātu dižozolu atklājis Edžus Vējiņš Stāmerienas pagastā (viņa atklātajam Ķempju ozolam apkārtmērs - 7,04m).

Uz dižkokiem novēroto sugu skaitīšanas rezultāti.

2018. gada Vides Vēstīs aicināju skaitīt sugas uz dižkokiem, lai noskaidrotu, cik dažādas sugas iespējams novērot uz viena dižkoka viena gada laikā. Aicinājumam atsaucās 7 cilvēki, kopā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem (10 ozoli un pa vienam - bērzs, goba, zirgkastaņa un osis). Rezultāti krietni pārsniedza cerēto. Kopā pa visiem 14 dižkokiem tika atrastas un nofotografētas vairāk nekā 250 dažādas sugas! No tām 16 sugas - īpaši aizsargājamas, retas vai zinātniski nozīmīgas, tostarp arī divas jaunas sēņu sugas Latvijā! Puse no šiem īpašajiem atradumiem - ķērpjiem, pa diviem - sēnēm, sūnām un putniem, pa vienam - gliemis un skudra.

Visvairāk novērojumu un vislielākais sugu skaits uz dižkokiem tika novērots ķērpjiem un kukaiņiem (~85 sugas kukaiņiem un ~70 sugas ķērpjiem).
No kukaiņiem visbiežāk novēroti tauriņi (23 sugas; biežākie - sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi), kā arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.) - 15-19 sugas katrā sugu grupā. Kukaiņiem lielākoties uz katra dižkoka bija savs sugu komplekts; uz diviem dižkokiem tika novērotas tikai 4 sugas - spožā skudra Lasius fuliginosus, sarkanblakts Pyrrhocoris apterus, ievu tīklkode Iponomeuta evonymella un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum.
Biežāk ievērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem).

Vēl bieži tika novērotas sēnes (ap 30 sugas); novērotas arī sūnas, zirnekļveidīgie (zirnekļi un ērces), putni, vaskulārie augi un gliemji (8-14 sugas katrā sugu grupā); arī aļģes, sliekas, mitrenes u.c.

Foto: Mārīte Ramša

Jauna suga Latvijā - sēne Erythricium aurantiacum (oranžie bumbulīši) uz ķērpja, fiscijas.

Vairums dižkoku tika apsekoti tikai vienu dienu, daži koki tika apsekoti vairākas dienas, taču Mārīte Ramša dižo osi (apkārtmērs - 4,81m), kas aug viņas mājas pagalmā, varēja patiesi apsekot visa gada garumā, kā tas arī aicinājumā sākotnēji bija iecerēts, tātad viņas pētījums arī vistuvāk sniedza atbildi uz jautājumu "cik sugas uz viena dižkoka var novērot gada laikā". Mārītei uz viena dižkoka izdevās novērot vairāk nekā 160 sugas! No tām ap 50 bija ķērpju sugas, kas arī viņai sagādāja vislielāko pārsteigumu - vējam nometot zemē kādu jaunu zariņu, arvien tika atrasta kāda iepriekš neievērota ķērpju suga. Vēl pārsteigums bija uz ķērpjiem augošās sēnes - Mārītei tādas izdevās atrast vismaz 7 dažādas sugas, no kurām viena varētu būt jauna suga Latvijai.

Pētījums vēlreiz apliecināja - dižkoki ir bagāti gan daudzveidībā, gan retumos!
Pilnu pētījuma analīzi skat. Dabasdati.lv rakstā Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti.






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2019.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv