|
Julita Kluša, 2018. Vara, akmeņi un kokiRaksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2018.g. ziema (decembris)
Parasti Vides Vēstīs aicinu katru pašu ieskatīties dabā vērīgāk, iepazīt, saudzēt un aizsargāt tādas dabas vērtības kā dižkokus un dižakmeņus; žurnālos publicēti dabas entuziastu veiktie šādu dabas vērtību pārskati. Tomēr dabas aizsardzība nebalstās un nedrīkstētu balstīties tikai uz entuziastu pleciem, jo daba ir visu mūsu kopējais īpašums. Kā šajā jomā darbojas valsts varas pārstāvji? Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā publicēts īpaši aizsargājamo teritoriju saraksts, kas ietver 4 nacionālos parkus, 1 biosfēras rezervātu, 42 dabas parkus, 9 aizsargājamo ainavu apvidus, 261 liegumu, 4 dabas rezervātus, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, kā arī minēts, ka ir 327 dabas pieminekļi, kas ietver ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus (178), dendroloģiskos stādījumus (89) un alejas (60). Minētās aizsargājamās teritorijas ir apzinātas, tām tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni valsts līmenī. Bet kā apzināts un aizsargāts skaitliski visplašākais dabas pieminekļu loks, kas ietver dižkokus un dižakmeņus? DAP mājaslapā viegli pieejama tikai vispārīga informācija, ka aizsargājami ir arī šādi dabas pieminekļi: dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru plata josla ap tiem, kā arī aizsargājamie koki vietējo un citzemju sugu dižkoki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums ir sasniedzis noteiktu izmēru, un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). Kur tādi sastopami un kādus pasākumus to aizsardzībai veic DAP? Attiecībā uz kokiem Dabas pieminekļu lapā pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzes daļa ar nedaudz vairāk nekā 2000 kokiem, kuriem nav bijušas zināmas koordinātas un laika gaitā tās nav tikušas noskaidrotas. Un tas ir arī viss, kas puslīdz viegli par šo tēmu pieejams DAP mājaslapā. Ko (ne-)var atrast OzolāTiesa, DAP paspārnē veidota Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols" ozols.daba.gov.lv (turpmāk tekstā - Ozols), ar kuras palīdzību kartē attēlotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Kā tur atrast dižkokus un dižakmeņus? Tik viegli nebūs. Ir gan meklēšanas rīks, bet, pie nosaukuma ievadot, piemēram, "Kaives ozols" vai "Kaives dižozols", kas taču dižākais Latvijas dižkoks, tomēr nekas netiek atrasts. Tāpat rezultātu nav, ievadot vienkārši "dižkoks". Vienīgā iespēja atrast kādu dižkoku kartē ir karti pietuvināt tiktāl, ka ieraugāmi zīmēti kociņi - tad nu var cerēt, ka arī dabā tur būs kāds dižkoks. Uzklikšķinot uz tāda kociņa, ja palaimējas, parādās info - "ĪADT - aizsargājamie koki" līdz ar sugas nosaukumu (uz tā uzklikšķinot, iespējams, būs kāda papildus informācija, t.sk., dižkoks vai potenciāls dižkoks), kā arī "ĪADT Dabas pieminekļi" līdz ar sugas nosaukumu, uz kā uzklikšķinot, var gadīties uzzināt arī koka izmērus. Jābrīdina, ka klikšķināšana uz bildītes ir smalka lieta, - ne vienmēr var izdoties uzklikšķināt tā, lai tiktu pie abu veidu informācijas, turklāt ne vienmēr vispār ir abas. Teorētiski visu informāciju par noteiktas iezīmētas teritorijas aizsargājamiem dabas objektiem var arī lejuplādēt .zip failā, taču tam nepieciešama gan atjautība, orientējoties piedāvātajās ikonās, gan vēlams arī laba IT izpratne, lai ar rezultātu tiktu kaut cik sakarīgi galā. Dabas aizsardzības pārvalde gan organizē arī lietotājiem draudzīgāku dižkoku apzināšanas akciju "LV100 Dižošanās". Mājaslapā lv100.lv/dizosanas/ jebkurš var ieziņot sev zināmo dižkoku, apskatīt citu jau ieziņotos, kā arī redzēt kartē dižkoku izvietojumu no Ozola datubāzes, tiesa, te jau bez jebkādiem precizējumiem par sugu vai izmēru. Lai cik sarežģīti būtu ar dižkokiem, dižakmeņus Ozola kartē atrast ir vēl grūtāk. Man sākotnēji neizdevās atrast nevienu, bet manam vīram, IT speciālistam, kas Ozola datubāzi izmanto bieži, dažus dižakmeņus, jau iepriekš zinot to atrašanās vietas, lai arī ar grūtībām, izdevās samanīt - tie attēloti kā mazi neizteiksmīgi aplīši, kam uzklikšķinot, parādās info - "ĪADT Dabas pieminekļi" un tad iespējams arī noskaidrot, ka tas ir akmens. Tomēr visi atrastie bijuši bez nosaukumiem. Vai no tādiem neievērojamiem "akmeņu aplīšiem" (pat pašiem dižākajiem!) kartē ir kāda jēga? Nesen 30 dižie akmeņi izņemti no ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu saraksta (jo visi noteiktu tilpumu sasniegušie tāpat skaitās aizsargājami arī bez visiem sarakstiem) un līdz ar to arī kļuvuši nepamanāmi Ozola kartē. Ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu sarakstā izdevies palikt tikai Velna Skroderim un Grīžu Velna beņķim, kā arī Žākļu dižakmenim kā "Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens" sastāvdaļai. Pat aptuveni cik no Valsts nozīmes dižakmeņiem slēpjas Ozola kartē - to bez pieejas pašai datubāzei noskaidrot nav iespējams.
Latvijā ir vairāk nekā 360 valsts nozīmes dižakmeņu, kas uz citu ĪADT fona tomēr nav pārlieku daudz, bet, šķiet, valstiski tie ir tālu no prioritāriem dabas aizsardzības objektiem, par to aizsardzību runā maz - varbūt tāpēc, ka tos nevar nocirst, grūtāk pārvietot? Tomēr lieli akmeņi ir pateicīgs materiāls kaut vai pieminekļu veidošanai, to unikālo floru un faunu nopostīt nav nekādu problēmu. Informāciju par 15 akmeņiem gan iespējams sameklēt DAP mājaslapas sadaļā "Tūristiem - Apraksti - Apskates objekts"; te arī interaktīvā karte veidota lietotājam draudzīgāka. Tomēr tas uz visu dižakmeņu fona ir ļoti niecīgs skaits un rada nepareizu priekšstatu - cik tādu dižo mums vispār ir. Attiecībā uz kokiem kaut kādā ziņā var saprast - vairākus desmitus tūkstošu dižkoku aptvert vienai Latviju visaptverošai dabas aizsardzības pārvaldei ar salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu ir sarežģīti. Lielā apjoma dēļ šis varētu būt īstais lauciņš, kur ar degsmi varētu iesaistīties vietējās pašvaldības, apzinot savējos, tāpēc tuvākos un vieglāk pieejamos gan valsts, gan vietējās nozīmes dabas pieminekļus - dižkokus un dižakmeņus, tos arī pēc apzināšanas aprūpējot un sargājot. Vai tā notiek? Savukārt pie Dabas aizsardzības pārvaldes labajiem darbiem jāmin organizētā aizsargājamo dabas pieminekļu - aizsargājamo aleju inventarizācija 2016. gadā, kā arī ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu (t.sk. dižakmeņu) robežu precizēšana 2013.-2015. gadā, kā rezultātā veikti un vēl plānoti Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Pašvaldību iesaiste teritorijas plānojumosKatrai administratīvi teritoriālajai vienībai tiek izstrādāts savs teritorijas plānojums (TP) noteiktam laika periodam. Būtu loģiski, ja tajos parādītos arī teritorijas nozīmīgākie koki un akmeņi. Agrāk bija pagastu, pilsētu un rajonu teritorijas plānojumi, kas mūsdienās pārtop novadu teritorijas plānojumos. Atis Klušs, personīgu ekspedīciju vajadzībām teritoriālos plānojumus pētot jau vairāk nekā desmit gadus, ievērojis, ka senākajos, t.i., pagastu un rajonu plānojumos biežāk tikuši izmantoti vietējo novadpētnieku dati un cita pašas pašvaldības informācija. Šajā ziņā pozitīvi izceļami Gulbenes rajona, Vaiņodes pagasta, Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju, Amatas pagaidu novada, Cēsu pilsētas un Elejas pagasta teritorijas plānojumi. Mūsdienās daudz biežāk izmanto DAP Ozolā jau esošo informāciju, tātad atsevišķās vienības nevis sniedz savu vietējo ieguldījumu kopējā labuma vārdā (kā to ideālajā pasaulē iedomājos, piemēram, es), bet viena valsts institūcija "apgādā" ar datiem arī visus vietējos. Protams, tas ne tuvu nevar būt tik kvalitatīvi un bagāti kā būtu, ja savu teritoriju apsekotu paši vietējie, kas zina vai vismaz varētu zināt katru taciņu un lielāku koku vai akmeni savā apkārtnē. Tādējādi sanācis, ka centralizēta datu uzkrāšana samazinājusi jaunu dabas pieminekļu apzināšanu novados "uz vietas". Arī interneta pieejamība šajā ziņā nākusi par ļaunu - kam gan vilkties laukā un mežā, meklējot ko jaunu, ja var sagrābstīt kaut ko no interneta, nerūpējoties par sagrābstīto datu kvalitāti un atbilstību dabā. Vēl jāatzīmē, ka mūsdienās lielāko TP daļu izstrādā specializētas plānošanas kompānijas. DAP mājaslapā ir informācija arī par sabiedrisko monitoringu, kas sākts 2005. gadā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un vēlāk, sākot ar 2010. gadu, attīstīts visā Latvijas teritorijā. Laikā līdz 2016. gadam sabiedriskā monitoringa ietvaros ziņots arī par 479 dižkokiem; rezultāti publicēti DAP mājaslapā. Atis ievērojis, ka TP, šķiet, neviens šos datus izmantojis nav. Dažos TP izmantoti Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta dati. Attiecībā uz ievērojamiem akmeņiem teritorijas plānojumos pārsvarā izmantoti dati no aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu saraksta (kā jau minēju, šobrīd šajā sarakstā pieminēti vairs tikai 3 akmeņi) un no biedrības "Latvijas Petroglifu centrs" pētījumiem par Liepājas (2008.g.) un Valmieras (2010.g.) rajona dižakmeņiem un kultūrvēsturiskajiem akmeņiem. Pašvaldību iniciatīvas meklēt tālāk par šiem info avotiem bijis maz, kaut ievērojami akmeņi zināmi lielākajā daļā novadu. Tāpat daudzos novadu teritoriju plānojumos ir tikai minēts, ka vajag apsekot dižkokus. Bet vai pēc šī teikuma iekļaušanas TP tas tiek arī darīts? Pašvaldības un dižkokiIr gan arī pozitīvie piemēri, - gan pašvaldību pilnībā finansēti pasākumi, gan dažādu projektu realizācija ar daļēju pašvaldību atbalstu.
Pēdējos gados daudzās pašvaldībās notikusi apstādījumu koku inventarizācija, tostarp apzinot arī dižkokus. Notiek arī īpaši dižkoku apzināšanas pasākumi gan pieaicinot speciālistus, gan aicinot ziņot vietējos iedzīvotājus un veicot dažādus attiecīgi izglītojošus pasākumus.
Pašvaldības un akmeņiRaksta titulbildē minētais Krimūnu dižpēdis nav vienīgais akmens, kura aprūpē savu artavu devusi kāda pašvaldība.
Atsaucība ir, iniciatīvas mazAtklātais sabiedriskais fonds "Dabas retumu krātuve" (DRK) organizē dižkoku sakopšanas talkas. Painteresējos, kāda šajā sakarā bijusi pašvaldību ieinteresētība un atbalsts. Gan DRK vadītājs Guntis Eniņš, gan valdes loceklis Māris Zeltiņš atzina, ka attiecībā uz dižkoku atbrīvošanu iniciatīvu no pašvaldību puses nav pieredzējuši, taču bijis atbalsts DRK organizētajiem pasākumiem, kas lielākoties izpaudies kā zemes īpašnieku kontaktu sagādāšana un zāģējamo koku saskaņošana, reizēm arī tehnikas sagādāšana talkošanas vajadzībām. Kā pozitīvākie piemēri minami:
Tweet Komentāri: | |||||||||||||||||||||||||
|