DZIEDAVA.lv

Nr. 1 - visbiežākā sūna - ciprešu hipns Hypnum cupressiforme. Ļoti bieži uz kritalām un koku stumbriem biezā slānī; brūnas, ieliektas sporu vācelītes. Šai sūnai gan ir arī visādas formas, dažādos apstākļos augot, citādāk izskatās; ir arī citas, līdzīgas sugas.

Nr. 2 - parastā vāverastīte Leucodon sciuroides. Mitrā laikā astītes spurainas un izstieptas, sausā - sakļaujas un paceļas uz augšu. Bieži uz lapu koku stumbriem mežos, parkos, uz atsevišķiem kokiem.

Nr. 3 - spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens - ļoti bieži skujkoku mežos uz augsnes, lielos klājienos. Raksturīga pazīme - katru gadu izaug jauns stāvs iepriekšējam virsū - pēc tā viegli atšķirama no citām sūnām.

Nr. 4 - viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum - garenas šauras, viļņotas lapiņas. Raksturīga mitriem mežiem, uz augsnes, bet ne tikai.

Nr. 5 - Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi. Skujkoku mežos uz augsnes, ļoti bieži. Raksturīgs sarkans stiebrs, pati dzeltenīga. Aug nereti lielās grupās. Salīdzinot ar spīdīgo stāvaini - tā ir platāka, bet Šrēbera rūsaine izstieptāka, spicu galu.

Nr. 6 - lielā spuraine Rhytidiadelphus triquetrus - liela auguma, labi ievērojama pa gabalu; parasti mežos uz augsnes. Galotnē izteiksmīgs pušķītis, kas noliecies uz sānu.

Nr. 7 - slotiņu divzobe Dicranum scoparium. Šauras, spicas lapiņas uz visām pusēm, parasti sirpjveidā noliektas uz vienu sānu. Uz smilšainas augsnes, koku stumbriem, kritalām; sastopama ļoti bieži. Divzobes uz aci savā starpā nav viegli atšķiramas; iesākumā būs labi, ja iemanīsies pateikt, ka divzobe. Līdzīgā viļņainā divzobe Dicranum polysetum ir ar viļņainākām lapām.

Nr. 8 - parastā kociņsūna Climacium dendroides tā arī izskatās, kā jauns kociņš ar stumbru un zariem. Bieži sastopama mitrās vietās uz zemes, bet gadās arī sausākās, uz celmiem.

Nr. 9 - lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum ir ļoti bieži uz lapkoku stumbriem, sausā laikā lapiņas sakļāvušās. Vācelītes no lapiņām paceļas laukā līdz pusei. Raksturīgi, ka šīs suga tiešām ir lielāka par citām pūkcepurenēm, bet, ja redz pirmoreiz un citu salīdzinājumam blakus nav, tad noteikt nav viegli. Iesākumam būs labi, ja izdosies saprast, ka uz koka stumbra redzētā varētu būt kāda no pūkcepurenēm.

Nr. 10 - plakanā skrāpīte Radula complanata. Ļoti bieži uz lapkoku stumbriem, kā tādas daiviņas, cita citai pārklājušās. Sporu vācelītes kā jau aknu sūnām - ovālas uz balti caurspīdīgiem kātiņiem. Vācelītei atveroties, tā sadalās 4 daļās.

Nr. 11 - viļņainā lācīte Atrichum undulatum. Lapas šauras, spicas, zobainām maliņām, viļņotas; sausumā sprogojas. Sporu vācelītes ieliektas, uz gariem kātiņiem. Mežos uz mitrākas augsnes, reizēm uz trūdošas koksnes.

Nr. 12 - līklapu novellija Nowellia curvifolia - uz trūdošas koksnes nereti. Mēdz noklāt kritalu kā ar paklāju. Tuvplānā atgādina sīkas bizītes vai tārpiņus. Krāsa no zaļas līdz sarkanai.

Nr. 13 - parastā spuraine Rhytidiadelphus squarrosus. Ļoti bieža - gan mežos, gan pļavās, gan māju pagalmos uz zemes. Galotnē raksturīgs savērpies pušķītis, kas, salīdzinot ar lielo spuraini, nav liels un nav noliecies uz sāniem.

Nr. 14 - platlapu knābīte Eurhynchium angustirete. Ļoti bieži mežos uz zemes, uz lapkoku stumbru pamatnēm, uz stumbeņiem. Tādi kā bizīšu pušķīši ar bizītēm uz visām pusēm, bizītes uz galiem sašaurinās.

Nr. 15 - tievā gludlape Homalia trichomanoides - labos mežos mēdz augt pat biezā klājienā uz koku stumbriem. Lapiņas gludas, spīdīgas.

Nr. 16.- parastā straussūna Ptilium crista - castrensis. Atgādina plakanisku eglīti. Aug skujkoku mežos uz zemes, bet neaug tik biezos klājienos, kā, piem., spīdīgā stāvane un Šrēbera rūsaine, izvairās no pārāk mitrām vietām. Pazīt viegli, bet sastopama retāk par minētajām divām sūnām, katrreiz prieciņš satikt, kaut reta nav.

Nr. 17 - lielā greizkausīte Plagiochila asplenioides - mežos, noēnotās vietās. Raksturīgas ieliektas lapiņas cita pāri citai. Ļoti līdzīga ir arī izmēros mazākā porenīšu greizkausīte Plagiochila porelloides.

Nr. 18 - noras vijzobe Syntrichia ruralis. Bieži uz sausas, smilšainas augsnes. Raksturīgi balti sariņi lapu galos. Ir arī līdzīgas sugas, ko grūti atšķirt.

Nr. 19 - īssetas nekera Neckera pennata. Sarkanās grāmatas suga, jo parasti aug uz vecu koku stumbriem (atstāv no tiem perpendikulāri). Atšķirībā no citām nekerām raksturīgas brūnas sporu vācelītes, kas ieslēpušās starp lapiņām, bez kātiņiem.

Nr. 20. Kā pēdējo pievienoju smailo skrajlapi Plagiomnium cuspidatum, kas sastopama ļoti bieži, gan mežos uz kritalām un uz augsnes, arī pļavās. Lapas galā smailīte. Tomēr sūna grūti atšķirama no citām līdzīgām skrajlapēm, tāpēc iesākumam būs labi, ja izdosies atpazīt, ka sūna ir starp smailajai skrajlapei līdzīgajām.