|
|
Julita Kluša, 2016.
Gada sūna 2016 - parastā straussūna, atskats par paveikto
|
|
|
Pa kreisi, šķiet, netradicionālākais ziņotais straussūnas foto, kas parāda, ka straussūnas lapu galiņi tiešām ir atliekti. (Līga Strazdiņa, Salas pag., ĶNP)
|
Viena nepilna gada laikā - 2016. gadā līdz 20. novembrim - Dabasdati.lv bijuši 758 sūnu ziņojumi, ieziņotas 136 sūnu sugas! Salīdzinājumam - līdz 2016. gadam Dabasdati.lv bija tikai 150 sūnu ziņojumi (55 sugas).
Pirmajai Gada sūnai - straussūnai Ptilium crista-castrensis - 2016. gadā Dabasdati.lv bijis 41 ziņotājs.
282 straussūnas ziņojumi pavisam (231 no tiem - ar foto!), no tiem 7 par iepriekšējiem gadiem, visi pārējie - 2016. gada atradnes. Vidēji viens ziņotājs ieziņojis vienu atradni 1,5-2 mēnešos.
Straussūnas izplatības karte, 2016. g. novembris
Te uzklikšķinot, var skatīt šo pašu karti salīdzinājumā ar Gada auga 2015 čemuru palēka izplatības karti uz sausieņu mežu izplatības fona.
|
2016. gadā ziņotas vairākas jaunas atradņu grupas (5x5 km mērogā) -
Skrundas apkārtnē (U. Piterāns, L. Strazdiņa, M. Ramša),
Kolkas raga apkārtnē (M. Ieviņš, A. Tooma),
Babītes, Jelgavas novodu robežā (G. Roze, Maija R u.c.),
Ādažu-Sējas-Inčukalna novados (Ieva M, S. Elferte),
Pie Latvijas ZA robežas (A. Opmanis, A. Korņijeva, J. Kluša),
Pārgaujas-Līgatnes-Amatas nov. (I. Leimanis).
Vairāki atsevišķi novērojumi būtiski jaunās vietās:
Grobiņas novadā (J. Jansons),
Talsu novadā (I. Riževa, J. Plinta),
Ģipkā (V. Sileviča),
Rojas novadā (L. Arnicāne),
Iecavas novadā (E. Smislovs, J. Kluša),
Sēlijā (Andris D, J. Plinta, U. Piterāns, J. Kluša),
Vecumnieku novadā (U. Piterāns),
Krustpils novadā (A. Klepers),
Rēzeknes novadā (Andris D),
Krāslavas novadā (B. Bambe),
Madlienas-Zaubes apkārtnē (I. Jakovļevs, I. Sauša, J. Kluša),
Gulbenes-Madonas-Lubānas nov. (Andris D, U. Ļoļāns, J. Kluša),
vistālākais novērojums Latvijas Z, Mazsalacas nov. (Maija R).
Kā arī īpaši rūpīgi 1x1 km kvadrātos nokartēts posms pie Ogres (U. Piterāns, A. Pošiva-Bunkovska) un pie Vesetas starp Vietalvu un Jankalsnavu (B. Bambe, Maija R)
Ansis Opmanis apkopojis statistiku arī 1x1 km kvadrātu tīklā:
līdz 2016. gadam straussūna bija reģistrēta 251 kvadrātā, bet tikai vienā 2016. gadā reģistrēta 256 kvadrātos (ar iepriekšējām atradnēm pārklājas tikai 22 kvadrāti!), kopējais kvadrātu skaits, kuros jebkad reģistrēta kāda straussūnas atradne - 485 (tikai ~1/135 no visiem Latvijas 1x1 km kvadrātiem) - vēl ir plašas iespējas atrast jaunas atradnes! 17 kvadrātos 2016. gadā bijuši 2-3 ziņojumi.
Veidojis: Ansis Opmanis
Straussūnas izplatības karte Rīgas apkārtnē, 1x1 km kvadrātu tīklā; 2016.g. novembris. Dzeltenie kvadrātiņi - atradnes līdz 2016.g., sarkanie aplīši - 2016.g. Te nolūkojamas arī potenciālas vietas jaunām atradnēm! |
Tabulā apkopoti rezultāti par ziņojumiem dabasdati.lv, izņemot kolonnu "kvadrāti", kurā atzīmēts 1x1 km kvadrātu ar straussūnu skaits pieciem biežākajiem ziņotājiem, apkopojot dabasdati.lv un A.Opmaņa personīgās atradnes t.sk. ārpus dabasdati.lv ziņojumiem.
Kolonnā "sporogoni" - atradņu skaits ar sporogoniem
Ar zaļu iezīmēti ziņotāji, kas 2016. gadā darbojās Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupā. |
Straussūnas biotopi
No 282 ziņojumiem papildus piezīmes par atradni (apraksti par biotopu un/vai daudzumu) bija ~120 jeb gandrīz pusei no ziņojumiem, kas ir visai daudz un deva iespēju, ziņas apkopojot, izdarīt secinājumus.
Viens no secinājumiem - lai arī suga skaitās bieži sastopama, lai apzināti atrastu straussūnu, bija jāpiepūlas: "Ja ir īstā, jāsaka, tas nebija viegli. Pie tām mežu platībām, ko izstaigāju trijās dienās, vienā vietā mazs pleķītis un blakus maķenīt lielāks." (J. Jansons)
Kā jau bija nojaušams, parasti straussūnas sastopamas skujkoku un jauktos mežos, biežāk priežu mežos, tomēr ziņojumos ar straussūnu priežu klātbūtnes pārsvars pār egļu klātbūtni nebija ļoti liels (59 ziņojumos minēta priežu klātbūtne, 41 - egļu; tostarp 29 - jaukti skujkoku meži)
No 30 ziņojumiem nojaušams, ka straussūna labprātāk aug klajākās/traucētās vietās - mežmalā, uz taciņas, uz stigas utml.
23 ziņojumos straussūna novērota uz kritalām, 10 ziņojumos norādes, ka auga nogāzē.
"Neliels pudurītis uz kritušas egles saknes jauktu koku mežā." (M. Krūze, Smārdes pag) |
Ar ko kopā aug
Biežākās sūnas, ar kurām kopā augam redzēta straussūna, ir spīdīgā stāvaine un Šrēbera rūsaine. Vēl manītas - lielā spuraine, purva krokvācelīte, sfagni, tīrā zaļkāte, skrajlapes, divzobes, lielā greizkausīte, parastā spuraine. Dažreiz ar straussūnu kopā aug ķērpji. No ziedaugiem biežākie - mellenes, brūklenes, gada staipekņi, zaķskābenes.
Straussūnas kopā ar dizvobēm. "Divi mazi pleķīši. Priedes, egles." (M. Ieviņš, Rojas nov) |
Interesantākie biotopi
17 ziņojumos ziņas par mitrumu atradnē vai blakus (ezers, upe).
"Avoksnājā uz baltalkšņa kritalas" (I. Leimanis, Cēsu nov) |
|
|
|
Uz robežas starp purvainu priežu mežu un sausāku egļu mežu. Ļoti slapjā vietā (kur žļurkstēja ūdens) uz kritalas (foto) un dažus metrus tālāk sākās straussūnu plantācija metriem un ciņiem; tā iestiepās egļu meža malā, vietā, kur klajāks." (J.Kluša, Sāris (purvs), Lēdurgas pag. |
"Amatas krastā, mežmalā uz kritalas. Skujkoki tuvumā nedominē (egļu mežs gan netālu sākas), blakus, šķiet, bija melnalkšņu meža gabaliņš." (J.Kluša, Amatas nov) |
"Ap 1 m2. Priežu niedrājs - tiešām slapjš. Varbūt ieaugusi, kad darbojās nosusināšana - kūdrenī" (I.Leimanis, Pārgaujas nov)
6 atradnēs minēts jauns mežs; 3 - izcirtums vai bijusi mazāka cirte
"Jaunas priedītes ar bērziem un dažas lielākas egles" (J. Kluša, Engures pag.) |
|
"Uz celma izcirtumā ar jauniem ataugušiem bērziņiem. Blakus izcirtumam - egļu mežs ar ļoti retām priedēm" (J. Kluša, Amatas nov) |
* "Skujkoku damaksnis. Bieži sastopama mežā izcirstos logos." (B. Bambe, Madonas nov)
* "Priežu mētrājs-lāns Mežā pirms dažiem gadiem veikta kopšanas cirte, un straussūna masveidā ieviešas vietās, kur zemsedze bijusi bojāta" (B.Bambe, Pļaviņu nov)
* "Uz tievas kritalas mitrā mežā kūdras dīķa ieliekumā, kur auga tikai jaunas eglītes, priedītes un puskaltuši bērzi, padaudz tievu kritalu. Vieta gaiša" (J. Kluša, Engures nov)
"2013. gada skrajcirte. Straussūna tur atrodama gan pa 2 kv-m platībā, gan pa izkaisītām 5-8 lapiņu šķipsniņām. Tajā apm. 2ha skrajcirtē esmu uzgājusi vismaz 5 straussūnu audzes. Krāsa ir vairāk uz dzeltenoranžu- kā nosauļojusies" (V. Sileviča) |
3 atradnes - uz akmens
"uz akmens" (Maija R, Mazsalacas nov) |
"Ozolu-egļu mežaudzē uz akmens" (I.Leimanis, Siguldas nov) |
* "Klāj lielu akmeni (>1m) un tam apkārt. Egļu audze" (I.Leimanis, Amatas nov)
Divos ziņojumos - uz tieva kociņa stumbra:
"Egļu-priežu mežaudzē uz 1 cm resnas paaugas egles stumbra. Apkārt citur nav" (I. Leimanis, Līgatnes nov) |
"Uz tieva lapkoka stumbra Piejūras kāpas priežu mežā; apkārtnē straussūnas lieliem klājumiem, bet ne tieši tur. Mežā mellenes, brūklenes, mazi kadiķīši, vietumis gada staipekņi" (J. Kluša, Saulkrasti) |
Straussūnas ar sporogoniem
Līdz 2015. gada beigām sporogoni bija zināmi 3 no apkopotajiem >250 novērojumiem, 2016. gada laikā - 22 ziņojumi ar sporogoniem jeb ~ katrā 13. ziņotajā atradnē. Trīs ziņotāji atraduši straussūnas ar sporogoniem pat vairāk nekā vienreiz - I. Leimanis, J. Kluša (katram 4 atradnes), A. Pošiva-Bunkovska - 2 atradnes.
Tātad straussūnu sporogoni nav ārkārtīgs retums, taču bieži arī ne. Kā redzams kartē, to izplatība Latvijā daudz neatšķiras no straussūnu vispārīgās izplatības (tomēr tie netika atrasti ne DR Kurzemē, ne Latvijas ZA, kur atrastas vairākas straussūnu atradnes), lielākoties atšķiras tikai sastopamības biežums.
Spriežot pēc novērojumiem pievienotajiem aprakstiem, sporogonu esamība nav arī īpaši atkarīga no biotopa, jo tika novēroti gandrīz visi tie paši biotopi, kas arī straussūnām bez sporogoniem (neskaitot īpaši retos izņēmuma gadījumus, kuri minēti augstāk kā interesantākie biotopi)
Biotopi atradnēm ar sporogoniem:
"Boreālā egļu mežā uz stāvas nogāzes. Sporogonu diezgan daudz. 1m2 vismaz 15, blakus vēl pa kādam." (I. Čakare, Amatas nov)
|
"Jaukts egļu-apšu mežs, konkrētajā vietā daudz vecu egļu un lazdu, sugām bagāta zemsedze (biotops 9050). Straussūnas tikai uz kritalām." (A. Pošiva-Bunkovska, Jaunpiebalgas nov) |
* "Sauss priežu mežs. Diezgan daudz, plaši laukumi. Arī ar sporogoniem diezgan daudz" (I. Leimanis, Līgatnes nov)
* "Ap 18m2 laukums. Sausā priežu-egļu mežaudzē līdzās mitrai ieplakai." (I. Leimanis, Pārgaujas nov)
* "Sūnas pa pudurīšiem aug diezgan lielā platībā jauktu koku mežā. Puduris ar sporogoniem auga uz ļoti vecas (gandrīz sadalījušās) kritalas" (M. Krūze, Smiltenes nov)
Straussūnas ar sporogoniem parasti novērotas vietās, kur sūna saaugusi biezi un daudz, un augumā salīdzinoši lieli eksemplāri. Pašu sporogonu daudzums gan mēdz būt dažāds - reizēm ievērots tikai viens pats, reizēm pāris uz viena auga, bet reizēm uz daudzajām straussūnām daudz arī sporogonu.
* "Aug lielā platībā gar taciņas malu, bet sporogoni gan bija tikai mazam kušķītim." (S.Valucka, Engures nov)
"Priežu mežā nogāzē uz robežstigas. Daudz. Sporogonu arī daudz." (I. Leimanis, Drabešu pag.)
|
Tā kā iepriekš bija zināmas tikai 3 atradnes ar sporogoniem, Latvijā līdz šim straussūnu sporogoni nebija pētīti. Pateicoties straussūnu ar sporogoniem ziņojumiem ar fotogrāfijām, bija iespējams novērtēt sporogonu attīstību. Tika novērots, ka tie sāk dīgt maijā - jūnijā, tad jūlijā - augustā noformējas zaļa sporu vācelīte, kas ar laiku kļūst tumšāk zaļbrūna. Savukārt nogatavojusies, brūna sporu vācelīte var saglabāties līdz pat nākamā gada pavasarim. Novērotas vecas brūnas sporu vācelītes arī kopā ar jaunajām, dīgstošajām. Lai arī līdz marta sākumam un pēc augusta 2016. gadā nebija neviena ziņojuma straussūnām ar sporogoniem, ir skaidrs, ka sporogoni tādā vai citādā skatā ir novērojami visu gadu, - atliek tikai vērīgāk meklēt!
Pēc diagrammas var ievērot, ka visaktīvākais laiks sūnu (straussūnas) ziņošanai ir agrs pavasaris, kad dabā maz cita interesanta (visvairāk ziņojumu -58- bija martā, bet visvairāk ziņotāju -22- aprīlī), toties visbiežāk ievēroti straussūnu sporogoni ir augustā (ziņotas 9 atradnes ar sporogoniem), kad to vācelītes ir jau noformējušās un zaļas vai zaļi brūnas, uz dzeltenzaļā auga vislabāk ievērojamas.
|
|
|
2. augusts; pavisam jaunas un mazliet lielākas sporu vācelītes, J. Plinta, Liepupes pag.
|
Dažkārt (ne ļoti reti) straussūnas izdevās atrast arī ar vairākām "galvām". Šajā foto - vismaz četras! (J. Plinta, Roja)
|
Tā kā būtu interesanti turpināt pētījumus, vai izdarītie secinājumi attiecināmi tikai uz 2016. gadu vai ir vispārināmi, tad arī turpmāk priecāšos par straussūnu ziņojumiem, - īpaši, ja piezīmēs būs biotopa apraksts. Vēlama arī vietas (biotopa) fotogrāfija. Vēl vairāk gaidīti ziņojumi straussūnām ar sporogoniem līdz ar sporogonu fotogrāfiju, kas noderēs sporogonu attīstības pētījumam. Ziņojiet dabasdati.lv!
Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.
|
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
