DZIEDAVA.lv

Julita Kluša, 2016.

Mikroliegumi - mūsu mazās Moricsalas

Foto: Julita Kluša Bruņcepuru dzegužpuķe Orchis militaris atradnē, kurai tiek veidots mikroliegums

Kā Tu domā, vai dzīvības pilns mežs ar vecām kritalām, ko apdzīvo retas un dabas daudzveidībai nozīmīgas sugas, - vieta, ko dabas eksperts atzinis par īpaši aizsargājamu biotopu - vai tā ir aizsargāta? Vai skaistu pļavu ar īpaši aizsargājamām puķēm var bez īpašas saskaņošanas un nopietna pamatojuma apart vai apbūvēt? Vai mežu ar īpaši aizsargājamu putnu ligzdām var tā mierīgi ņemt un nocirst? Kā Tev šķiet?

"Īpaši aizsargājams" nenozīmē "aizsargāts"

Man bija pārsteigums uzzināt, ka ar likumu noteikts statuss "īpaši aizsargājams" vēl nenozīmē pašu aizsardzību. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām sugām⁽¹⁾ - augiem, dzīvniekiem - šis statuss gan ar likumu⁽²⁾ uzliek ierobežojumus "neplūkt, netraucēt, nenogalināt" un pat ir aizliegta "dzīvotņu postīšana", tomēr tas ir ļoti nekonkrēti. Kura ir tā dzīvotne, ko nedrīkst postīt? Likumā rakstīts: "dzīvotne - noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā". Tu taču saprati, vai ne? Ja pļavā esmu ievērojusi īpaši aizsargājamās dzegužpirkstītes, tās (un varbūt mazliet ap tām) atstāju, bet visu pārējo skaisto pļavu uzaru un apstādu ar kāpostiem - vai kāpostu lauks ar dzegužpirkstītēm ir ok? Bet, ja pļavā aug nevis dzegužpirkstītes, bet kāda mazāk zināma īpaši aizsargājama suga, teiksim, lielā brūnkāte, tad saimnieks, neko ļaunu nedomājot, bet sugas nepazīstot, pļavas vietā mierīgu sirdi var celt kaut māju.

Savukārt par īpaši aizsargājamo biotopu⁽³⁾ reālo aizsardzību tāpēc vien, ka tāds statuss, likumos vispār nekā nav. Lai kāds arī būtu īpaši aizsargājamais biotops jeb sugu dzīvotne - mežs viss putnu dziesmās, bagātu floru un faunu, - pat par kailcirti nekādi sodi nedraud! Jā, ausieties visi tie, kas tik ļoti baidās no plānotās ES nozīmes biotopu kartēšanas visas Latvijas teritorijā, - šis tik skanīgais statuss (biotops, kas nozīmīgs Eiropas Savienības mērogā!), pat ja oficiāli noteikts un reģistrēts Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", reālu aizsardzību nenodrošina!

Ja īpaši aizsargājamās sugas un biotopi atrodas kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) - dabas rezervātā, dabas liegumā, dabas parkā utml., tad dabas mīļotāji var atviegloti nopūsties, ja vien vispārīgie ĪADT noteikumi⁽⁴⁾ sakrīt ar konkrēto aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamo. Tomēr ne vienmēr tā ir, turklāt ne jau visi labumi aug ĪADT, kas parasti ir lielas, to izveidošana ir laikietilpīga (parasti līdz ĪADT stausa iegūšanai paiet vairāki gadi vai pat desmits gadu). Kā tad pasargāt, turklāt tūlīt un tagad?

Atskats vēsturē

Līdzīgi jautājumi 20.gs. 70.gados radās arī putnu pētniekiem, ar šausmām vērojot, kā tiek nocirsti meži ar viņiem atklātajām reto putnu ligzdām. Radās doma, ka ar likumu vajag sargāt arī atsevišķu sugu dzīvotnes. PSRS šim nolūkam jau bija iedibināti mikroliegumi (mikrozakaznik), tā šī ideja pārņemta arī Latvijā. Tikai retais vairs atceras 1957. gadā izveidoto Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministriju, kurā darba valoda bija latviešu - padomju gados tas bija izņēmums! Arī par darbiem šī ministrija pelnījusi labus vārdus. Ar ministra Leona Vītola atbalstu 1977. gadā Latvijā izveidota aizsargājamo dabas objektu sistēma un sadarbībā ar Latvijas PSR Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrību izdota t.s. "Zaļā grāmata" (tā nosaukta, pateicoties grāmatas vāku krāsai), pilnā nosaukumā - "Valsts aizsargājamie dabas objekti Latvijas PSR teritorijā". Te ir arī pirmie aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu saraksti, kuros sugas dalītas grupās: I - sevišķi retās, II - retās, III - derīgās (augiem - savvaļas dekoratīvie un ārstniecības augi). Šajā grāmatā pirmoreiz oficiāli Latvijā tiek lietots jēdziens "mikroliegums". Sadaļā "Aizsargājamās dzīvnieku sugas" 115. punkts: "Ja nepieciešams, reto izzūdošo dzīvnieku sugu aizsardzībai to regulārās mitināšanās vietās ar Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pavēli izveidojami mikroliegumi, kuros aizliegts izmainīt apkārtējo vidi, veikt jebkādu saimniecisku darbību un uzturēties cilvēkiem."

Sākās ar ligzdām

1977. gadā Bioloģijas Institūta ornitoloģijas laboratorija pēc līguma ar ministriju sāka darbu pie pirmās LPSR Sarkanās grāmatas (tā tika apstiprināta 1980. gadā), kā ietvaros Jura Lipsberga vadībā notika pirmā plašākā putnu ligzdu apzināšana. Saistībā ar tām tika apstiprināti pirmie "mikroliegumu kucēni", kas valsts dokumentos tika saukti kā "Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi" (ĪAI), sākumā uz trim, vēlāk uz 10 gadiem. "Kucēnus" ar laiku bija jāslīcina vairāku iemeslu dēļ. Tai laikā vēl nebija ieviesta sertificētu dabas ekspertu sistēma. Pēc ienākušajiem ziņojumiem ne vienmēr notika vietas apsekošana un aizsargājamās teritorijas robežu precizēšana dabā, ligzdas un aizsargājamās teritorijas tika atzīmētas aptuveni, nereti kļūdaini. Nereti viss notika lielā steigā un bailēs, ka nocirtīs, ja nepaspēs. Bieži vien izvēlētajam teritorijas lielumam nebija nekāda pamatojuma. Nebija arī zināšanu, cik lielu teritoriju ap ligzdu vajadzētu sargāt, tāpēc lielākoties tā izvēlēta par mazu. Tostarp bija rīkojums katru gadu reģistrētās ligzdas apsekot un, ja nebija apdzīvota, aizsardzības statusu atcelt, kaut varbūt pēc gada tur putns būtu ligzdojis atkal. Nereti šāds nosacījums izraisīja ligzdas "nejaušu nogāšanos", lai mežu drīz varētu nocirst. Problemātiska bija arī daudzu gadu gaidīšana līdz ĪAI apstiprināšanai - tās tika apstiprinātas grupām. Šo gadu laikā nereti nācās nolūkoties, kā nocērt mežus ar jaunatklātajām ligzdām. Pieredze un mikroliegumu ieviešanas rezultāti apkopoti J.Lipsberga darbā "Norādījumi par mikroliegumu izveidošanu aizsargājamiem dzīvniekiem Latvijas PSR mežos" (1983.)

Foto: Julita Kluša Mikroliegums melnajam stārķim Ciconia nigra ar melnā stārķa ligzdu centrā

Pirmais 1978.gada mikroliegumu idejas iedzīvinājums ĪAI veidā praksē attiecās tikai uz 17 putnu, tai skaitā ūpja, zivju, klinšu un jūras ērgļa un 12 melno stārķu ligzdām, kā arī purva bruņurupuča atradni. Par citām dzīvām radībām, augiem un biotopiem mikroliegumu izveides jomā tika domāts maz, kaut arī Latvijas Sarkanajā grāmatā bija iekļautas 112 augu un 119 dzīvnieku sugas (ieskaitot putnus).

Līdz ar valdības reorganizācijām 1993.gadā Zemkopības ministrijas sastāvā izveidoja Valsts meža dienestu (VMD) un tapa likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Taču mikroliegumu aizsardzības jomā līdz 1996. gadam nekas nenotika. Daļai esošo ĪAI termiņš beidzās un ne vienmēr tika atjaunots; tajos gados daudz tika nocirsts. Tikai 1996., 1997. un 2000. gados atkal tika izdoti rīkojumi par jauniem ĪAI.

Kam tagad veido mikroliegumus?

Būtiskas izmaiņas notika 2000. gadā, kad apstiprināja gan "Sugu un biotopu aizsardzības likumu"⁽²⁾, gan īpaši aizsargājamo sugu sarakstu⁽¹⁾ un 2001. gada janvārī izdeva arī "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus", tajos publicējot arī sugu sarakstu, kam veidojami mikroliegumi (ML). Jaunie noteikumi tika pieņemti, lai nodrošinātu ātrāku aizsardzību nelielām teritorijām (0,1–30 ha; putnu ML kopā ar buferzonām līdz pat 500 ha) ar īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Pēc šiem noteikumiem ML darbības sfēra kļuva arī plašāka, paralēli ligzdu aizsardzībai ietverot arī augu, citu dzīvnieku un biotopu aizsardzību.

Praksē tas nozīmē - ja dabā ir suga vai biotops (t.i., dzīvotne ar noteiktu sugu kopumu) no attiecīgā saraksta, tad tam VAR (nevis ir obligāts pienākums) veidot ML, kas ietver precīzu robežu un aizsardzības nosacījumus. Tikai tad, ja suga vai biotops atrodas šādā mikroliegumā vai atbilstošā ĪADT, beidzot var runāt par reālu tā aizsardzību.

Foto: Valda Baroniņa Mežs vietā, kam D. Jurciņš jau 2014. gadā iesniedza ML pieteikumu sugai - laksim Allium ursinum. Eksperta pozitīvais atzinums iesniegts 2016. gadā; tiek gaidīts rezultāts.

Veidojot īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, problēmas sagādāja lielais Latvijā esošo sugu skaits, kas ir nepietiekami izvērtētas, lai droši zinātu - vajag vai nevajag īpaši aizsargāt. Sugu vispār ir ļoti daudz - Latvijā augiem, sēnēm un dzīvniekiem kopāņemtiem ir ap 30 tūkstošiem sugu! Sugu speciālistu - tikai daži desmiti. Kā izvērtēt, kuras sugas sargāt, kuras ne?
Putniem no dabā uzskaitītajām 362 sugām par īpaši aizsargājamām tika pasludināta apmēram viena ceturtdaļa, bet ML veido putnu "konservatīvajam spārnam" - tiem, kas gadiem ligzdo vienā izvēlētā teritorijā, jeb apmēram trešdaļai no īpaši aizsargājamajiem - 23 sugām ligzdošanas vai riesta vietās un 8 sugām - koloniju vietās. Kad ķērās pie augiem, kuru ir desmitreiz vairāk nekā putnu, saraksts draudēja izvērsties pārāk garš, tāpēc kā sugas, kuru aizsardzībai veidojami ML, tika atlasītas tikai tās, kuras nav aizsargājamas citos veidos. Piemēram, ja suga tradicionāli aug vietā, kas definējama kā īpaši aizsargājams biotops, tad ML var veidot šim biotopam, un arī konkrētā suga līdz ar to būs pasargāta. Tik un tā saraksts sanāca garš - no visiem augiem un sēnēm kopāņemtām (kas ir gandrīz 10 tūkstoši sugu) īpaši aizsargājamas⁽¹⁾ ir 487 sugas (1/20 no visām), no kurām pēc pēdējiem 2012. gada noteikumiem⁽⁵⁾ ML veidojami gandrīz pusei - 219 sugām.
Un, tātad, vēlreiz - kamēr īpaši aizsargājamais biotops vai suga neatrodas kādā īpaši aizsargājamā teritorijā vai ML, tās dzīvotne netiek nekā īpaši aizsargāta!
Vēl svarīgi - ML statusu var arī atcelt, ja tas zaudējis jēgu. Taču putnu ML ar to vien, ka putns pāris gadus nav ligzdojis, vairs neatceļ (kā tas bija ML pirmsākumos) - svarīgi izvērtēt pašu dzīvotni, vai tā joprojām piemērota putniem. Ja ir - tad arī ML tiks saglabāts, lai putnam ir iespēja atgriezties.

Kā nosargāja Ogres ieleju

Tikai pēc 2001. gada noteikumu pieņemšanas sāka veidot oficiālu mikroliegumu sarakstu. Senāk noteiktie ĪAI tiek apsekoti un to vietā veidoti "īsti" ML. Taču paši pirmie oficiālie ML tapa Ogres ielejā 2002. gadā.
Līdzīgi kā putnu pētniekiem izraisīja šausmas vērot, kā cirsmās iet bojā aizsargājamo putnu ligzdas, tā augu pētniekiem - botāniķiem - šausmas radīja plānoto HES izbūve uz mazajām upēm, tostarp uz Ogres, kas īpaša ar skaistajām straujtecēm, tajā arī slavenās Brāžu krāces. Ogres ļoti stāvajās nogāzēs un sāngravās aug izcili nogāžu meži ar lielu bioloģisko daudzveidību un retumiem. Mieturu mugurenei te ir vienīgā atradne Viduslatvijā!
Sertificētu ekspertu darbības sistēma tajā laikā vēl nedarbojās un pirms būvdarbu uzsākšanas atzinumus varēja sniegt attiecīgās jomas institūcijas. Bioloģijas institūts bija izsniedzis atļauju HESu veidošanai, darbi faktiski jau bija sākušies un būtu turpinājušies, ja neiemaisītos satrauktie botāniķi, kam nu, pateicoties jaunajiem noteikumiem, bija iespēja operatīvi ierosināt ML izveidi. Tā kā ML pieļaujamais teritorijas lielums ir mazs (0,1-30 hektāru robežās + atsevišķos gadījumos iespējama 30 m plata buferzona), tad nācās veidot vairākus mikroliegumus blakus, līdz skaistā Ogres ieleja bija aizsargāta. Gluži viegli gan tas nenācās, jo bija jāpierāda tiesā, ka vieta tiešām ir aizsardzības vērta. Turklāt - kā profesionālam biologam sarunāties ar tiesnešiem, kas par dabu neko daudz nezina? Botāniķi stāsta kuriozu, kad aizsardzības pamatojumā tiek minēta gārša (īpaši auglīgs platlapu koku mežu tips ar bagātīgu zemsedzi un lielu bioloģisko daudzveidību), bet tiesnese ir neizpratnē - viņai arī pagalmā augot gārsa (bieži sastopama nezāle) - tā taču ir parasta suga, kas nav jāaizsargā!
2004. gadā Ogres ielejā dibināta arī ĪADT - Ogres ielejas dabas parks, vēlāk teritorija iekļauta Natura 2000 tīklā, bet tas prasījis vairākus gadus. Ja nebūtu iespēja operatīvi izveidot mikroliegumus, daudzu šo dabiskās upītes ielejas vērtību vairs nebūtu!

Mikroliegumi šodien

Pēc Ogres ielejas aizsargāšanas nākamie dibinātie teju 30 ML bija tikai putniem, līdz, glābjoties no kārtējās mežizstrādes, tika dibināts mikroliegums bagātīgai sūnas - tūbainās bārkstlapes - atradnei, kas aug ēnainos mežos avoksnainās vietās. Tādējādi sākotnēji galvenā ML funkcija bija pasargāt vietas ar aizsargājamām sugām no tūlītējas plānotās izpostīšanas.
Līdzīgi kā tas bija mikroliegumu veidošanas pirmsākumos, arī pēdējos gados visvairāk par sugu dzīvotņu aizsardzību rūpējas putnu pētnieki. Lai arī putnu sugu skaits sastāda tikai 10% no visām sugām, kam veidojami ML, pēc skaita putniem veltīti 55%, bet pēc teritorijas pat 88% visu mikroliegumu. Par teritoriju gan ir saprotami - atšķirībā no augu un biotopu ML, putniem ML platības ir ievērojami lielākas - 2 līdz pat 200 ha platībā (atkarībā no sugas). Nu jau pētniekiem uzkrāta pieredze un zināms, kādā platībā jābūt labiem mežiem, lai putnam pietiktu barības, tāpēc ML platības ir ievērojami lielākas, nekā tika veidotas ML pirmsākumos. Vislielākās ML teritorijas (60–200 ha) atvēlētas medņu riestiem (kopā ar buferzonu - līdz pat 500 ha), līdz 200 ha lielu ML ligzdošanas vietā var veidot arī klinšu un vidējam ērglim (kopā ar buferzonu - līdz 300 ha).
Biotopi pēc platības aizņem 8,7% no visām ML teritorijām, bet viss pārējais ārpus putniem un biotopiem (augi, sēnes, citi dzīvnieki) - kopā tikai nedaudz vairāk nekā 3% ML teritoriju.
Lai arī pēc izveidoto ML skaita biotopi aizņem 33,5% no visiem ML, taču attiecībā pret visu Latvijā sastopamo ĪA biotopu aizņemtajām teritorijām tās ir ļoti niecīgas platības, turklāt par lielu daļu ĪA biotopu varēs uzzināt tikai pēc visas Latvijas kartēšanas - pašreizējie dati ir visai nepilnīgi. Augiem un sēnēm kopā ir tikai nedaudz vairāk nekā 9% no visiem izveidotajiem ML. Bet pavisam par īpašu aizsardzību nav paustas rūpes attiecībā uz dzīvniekiem, kas nav putni - tādi ir tikai 1,3% ML no visiem, kaut gan īpaši aizsargājamo sugu skaits, kam veidojami ML, šiem dzīvniekiem ir 16% no visām ML sugām. Kāpēc tā?

Foto: Julita Kluša Ošu pļavraibenis Euphydryas maturna ir viena no divām tauriņu sugām, kam veidojami ML. Taču izveidots ML nevienai tauriņu sugai vēl nav! Šogad, piedaloties Uģa Piterāna organizētajā tauriņu vērošanā gada garākajā dienā, apmeklēju jau sen ievērotu interesantām sugām bagātu vietu ar desmitu arī šīs visai retās sugas pārstāvju. Varbūt ML ir iespēja šo vietu pasargāt pirms cilvēks to pārveido savām vajadzībām?

Foto: Julita Kluša Lai arī ML veidojami 12 sēņu un 35 ķērpju sugām, izveidoto ML skaits ķērpjiem - nedaudz vairāk nekā 10, bet sēnēm vispār uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi. Iemesls ir arī niecīgais sugu ekspertu skaits un esošo ekspertu laika trūkums. Attēlā viena no trim sēņu sugām, kam ir izveidots ML - košā zeltpore Hapalopilus croceus. Visā Eiropā reta suga, kas aug uz veciem ozoliem, kas nereti paši par sevi ir aizsargājami dabas pieminekļi - dižkoki.

Augu sugas, kam ievērojami biežāk nekā citām augu sugām veidoti ML, ir laksis, parastais plakanstaipeknis, meža silpurene, dzeltenā dzegužkurpīte, daudzgadīgā mēnesene un mušu ofrīda. 5 no 6 minētajām sugām ir ļoti krāšņas, vizuāli ļoti skaistas un interesantas. Laksis turklāt jūtams pa gabalu jau pēc ķiploku smaržas vien. Parastais plakanstaipeknis uz pārējo fona nav tik krāšņs, tomēr gana liels, citu staipekņu vidū izceļas, var aizņemt arī ievērojamas platības. Arī starp sūnām visbiežāk mikroliegumi veidoti sugām, kuras ir skaistas, salīdzinoši viegli atšķiramas, nosakāmas bez mikroskopa - Hellera kīļlape, kailā apaļlape un tūbainā bārkstlape. Savukārt reti vai, lielākoties, nemaz nav veidoti ML sugām, kas ir ārēji neizteiksmīgas vai sīkas, tāpēc man radās priekšstats, ka ML veidošanā lomu spēlē arī subjektīvais faktors. Turklāt jāņem vērā, ka sugas var augt kā valsts, tā privātās teritorijās, un zemes īpašnieki ne vienmēr ir priecīgi par gaidāmo ML, kas uzliek apgrūtinājumus, tāpēc daudz vieglāk pārliecināt, ka attiecīgā suga ir sargājama, ja tā ir arī vizuāli skaista, liela, viegli ievērojama un aizņem lielas platības.
Pārsteidzošs ir arī fakts, ka tikai nelielai daļai (apmēram 5%) no visām zināmajām īpaši aizsargājamo augu sugu, kam veidojams ML, atradnēm (dati par atradnēm ņemti no 2003. gada Sarkanās grāmatas) reāli ML arī ir izveidots. Daļēji to var skaidrot ar to, ka ML nav vērts veidot, ja sugas atradne jau atrodas ĪADT vai mikroliegums veidots biotopam, kurā tā aug. Tāpat ne visas atradnes, kas minētas Sarkanajā grāmatā, ir atrodamas arī šodien - par daudzām ir tikai seni dati, citas gājušas bojā.

Foto: Julita Kluša Trejdaivu bacānija Bazzania trilobata - viena no 26 sūnu sugām, kam veidojami ML; šai sugai (tāpat kā 17 citām sūnu sugām) vēl nav izveidots neviens.

Bet vēl daudz būtiskāks šķiet fakts, ka ierosināt ML nevienam nav pienākums, tā ir brīva izvēle, kas tomēr prasa laiku, līdzekļus, personīgo ieinteresētību ML izveidē. Iespējams, daudzi nenovērtē ML nozīmi atradnes saglabāšanā. Sargāšanai nereti pievērš uzmanību vien tad, kad acu priekšā kaut ko skaistu un subjektīvi vērtīgu draud iznīcināt. Tā kā putnu pētnieki ar cirsmām saskaras teju ik dienu, tad viņiem ML veidošanas motivācija arī ir lielāka.

Kā mazas Moricsalas

Labākie ML ir kā mazas Moricsalas, kur daba var attīstīties salīdzinoši netraucēti. Īpaši to var vērot vietās, kas kā ĪAI sargātas jau kopš pagājušā gadsimta īpaši aizsargājamo iecirkņu laikiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad 1980. gados mazajam ērglim, melnajam stārķim vai mednim izveidotajos ĪAI ligzdošana un riestošana pat pēc 30 un vairāk gadiem novērojama joprojām, netālu no vecās ligzdas uzvīta jauna. Turklāt ligzdošanai svarīgais mežs laika gaitā dažādojies, bagātinājies ar citām retām sugām. Tuvojoties tādai vietai, apkārt nereti skatāmi vien izcirtumi un egļu stādījumi, bet mežs ar aizsargājamā putna ligzdu izceļas jau pa gabalu. Varam tikai iztēloties, cik īpaši aizsargājamo putnu paaudžu, pateicoties meža mikroliegumiem jeb ĪAI netraucēti izperēts!

Kartē attēlojis A. Opmanis Šādi izskatās 15 gadu laikā izveidoto 2415 mikroliegumu izvietojums visā valsts teritorijā. (2016.)

Man pašai gadījās vairākkārt apmeklēt vietu, kur ceļam abās pusēs - augiem bagātas pļavas, vietām ar skaistiem kadiķiem apaugušas. Ceļa vienā pusē - 2004. gadā veidots mikroliegums lielajai brūnkātei. Brūnkātei ne tikai kāts ir brūns, tā ir bezhlorofila augs, kas parazitē uz lielās dzelzenes saknēm, tāpēc brūna ir visa, arī ziedi; zaļu lapu tai nav. Varētu domāt, ka aizsargājamā teritorijā ar šādu tik garlaicīgi brūnu augu nekā īpaši interesanta nebūs. Taču pavasarī tur klājieniem ziedēja tik skaistie un retie, kaut ne aizsargājamie Daugavas vizbuļi Anemone sylvestris kopā ar interesanti ziedošo krūmāja sīpolu Allium oleraceum. Vasarā ar ziliem ziediem acis priecēja aizsargājamā un retā krustlapu drudzene, kā arī retā, kaut ne aizsargājamā kalnu briežsakne Libanotis montana. Zālājā aug arī citas, mazāk izteiksmīgas, taču aizsargājamas sugas. Mikroliegums it kā vienam augam, taču tas ar savu aizsargājamo teritoriju "pievelk" aizsardzību arī citām sugām, tā saglabājot ne vien konkrēto sugu, bet arī kopējo pļavas krāšņumu. Turpat otrā pusē ceļam - brīnišķīgs kadiķu biotops, kas tāds ir arī reģistrēts Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Starp kadiķiem daudzas no sugām, kas ceļam otrā pusē, t.sk. krustlapu drudzene, kam varētu veidot mikroliegumu, bet lielā brūnkāte gan neauga. Šobrīd sanāk, ka ar likumu aizsargāta ir tikai viena ceļa puse, bet otra, kaut ar ĪA biotopu, tomēr palikusi neaizsargāta, iespējams, aiz nezināšanas, ka ar ĪA biotopu vien aizsardzībai nepietiek.

Foto: Julita Kluša Retā un aizsargājamā lielā brūnkāte Orobanche elatior un fonā lielā dzelzene Centaurea scabiosa, uz kuras tā parazitē

Foto: Julita Kluša Krustlapu drudzene Gentiana cruciata, kuras dzīvotnei arī var veidot mikroliegumu

Pats sava mikrolieguma pieteicējs

Noteikumos par mikroliegumiem⁽⁵⁾ visbrīnišķīgākais ir nosacījums, ka ML izveidi ierosināt drīkst jebkurš! Jā, arī tu! Nav jābūt ne sertificētam ekspertam, ne ar biologa izglītību. Un teritorija, kurā grib pieteikt ML, var būt gan valsts, gan privātais īpašums. Tomēr, lai ieteiktu, sugas un biotopi gan jāpazīst, jo ierosinātājam jābūt atbildīgam arī par ML pieteikuma anketas 1. daļas aizpildīšanu. Tajā jāmin ne vien vieta un aizsargājamā vērtība, bet arī plašāk jāapraksta teritorija un ML pamatojums, kā arī jāpievieno karte ar ML shēmu. Anketu un informāciju par to, kā pieteikt mikroliegumu, var atrast Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapas sadaļā Mikroliegumi⁽⁶⁾.

Pēc pašreizējiem noteikumiem par mikroliegumu izveidi atbildīgas 3 dažādas institūcijas atkarībā no teritorijas tipa - Zemkopības ministrija zivju sugu nārsta vietām, DAP - dabas rezervātos un nacionālajos parkos un ārpus meža zemēm, VMD - pārējās meža zemēs.
Pēc pieteikuma saņemšanas atbildīgajai institūcijai 15 dienu laikā jāsazinās ar sertificētu ekspertu, kam jāiesniedz eksperta atzinums (jeb jāaizpilda anketas 2. daļa), tad 15 dienu laikā jāsazinās ar zemes īpašnieku, kuram mēneša laikā jāiesniedz savs viedoklis. Visbeidzot atbildīgā institūcija, ņemot vērā sugu / biotopu stāvokli, pastāvošo aizsardzības statusu un teritorijas plānojumā noteikto izmantošanas mērķi, pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidi (vai to noraida) un informē iesaistītos. Teorētiski, ja viss iet raiti, mikroliegums var tikt izveidots ļoti ātri - pāris mēnešu laikā. Taču process var būtiski ieilgt dažādu apstākļu dēļ. Svarīgi, lai eksperts vietu apsekotu atbilstošā sezonā, taču ekspertu nav nemaz tik daudz, nereti trūkst cilvēku un naudas resursu visu pieteikumu raitai izskatīšanai. Arī pēc lēmuma pieņemšanas gan ML pieteicējs, gan zemes īpašnieks var lēmumu pārsūdzēt (un nereti to arī dara!), tad tālākā procesa virzība iet caur tiesu. Īpaši jutīgas tēmas ir HES, apbūve un plānotā kailcirte, kas ML izveides procesu var ievilkt gadiem, tomēr, kas pozitīvi, - kamēr gala lēmums nav pieņemts, pieteiktās teritorijas vērtības iznīcināt nedrīkst.

Viens no aktīvākajiem "cilvēkiem no malas" (pašam neesot sertificētam dabas ekspertam), kas iesnieguši pieteikumus ML izveidei, ir Didzis Jurciņš. Savā aktīvākajā gadā (2014.) gada laikā viņš iesniedza 17 ML anketas. Līdz 2016. gada vidum apstiprināti 6 ML, kas izveidoti no 11 ML anketu pieteikumiem (trīs ML izveidoti, apvienojot 2 vai 3 anketās iekļautās teritorijas), bet viena pieteiktā ML teritorija nocirsta. Līdz ML apstiprinājumam lielākoties jāgaida bijis vismaz pusgads; jaunākais ML apstiprināts pēc vairāk nekā 2 gadu gaidīšanas (tajā bija ieplānota cirsma un sākotnēji ML tika apstrīdēts) un, domājams, tas nebūs pēdējais apstiprinātais.
Didzis labprāt sazinātos arī ar citiem entuziastiem, kas vēlas iesaistīties aktīvā dabas aizsardzībā vai kam ir kādi jautājumi par ML pieteikšanu. Rakstiet: .

Foto: Didzis Jurciņš Vistu vanags Accipiter gentilis (attēlā jaunais putns) - viena no 23 putnu sugām, kam ligzdošanas vietā veidojams ML.

Tas nav tikai apgrūtinājums!

Zemes īpašniekiem svarīgi saprast, ka ML nav automātiski kārtējais - "neko šai vietā nedrīkstēs darīt". Eksperts savā atzinumā norāda arī vēlamo apsaimniekošanu, kas var būt gan regulāra pļaušana vai ganīšana zālājos, gan vēlamas kopšanas cirtes mežos, gan citi pasākumi. Piemēram, dzeltenās dzegužkurpītes bagātākās atradnes aug mežos, kur pirms pāris gadiem bijusi kopšanas cirte, arī blakus izcirtumam, jo retajai sugai nepieciešami gan meža labumi, gan pietiekami daudz gaismas. Bet ciršanas materiāls gan jāaizvāc, jo citādi dzegužkurpīte nespēs izlauzties cauri atstātajām zaru kaudzēm. Savukārt medņu riesta vietās nereti nepieciešama egļu paaugas izciršana. Tāpēc katram ML noteikumi tiek izstrādāti individuāli.
Ja uz privātās zemes izveidots ML, tad par to pienākas kompensācijas atkarībā no teritorijas un saimnieciskās darbības ierobežojumiem (skat. informāciju DAP mājas lapā (7) un likumos (8),(9),(10)).
Ņem vērā, arī par savā īpašumā esošajām vērtībām drīkst pieteikt ML! Ja ir zemes īpašnieka atbalsts (un šajā gadījumā tas ir acīmredzami), tad ML izveidošana parasti norit īpaši ātri.

Vai varēja nosargāt?

Žurnāla redaktori Anitru Toomu satrieca tauriņu vērotāju sanākšanā dzirdēta ziņa. 2013. gadā tauriņu pētnieks Ivars Šulcs atklāja Latvijā jaunu tauriņu sugu - drudzeņu zilenīti Maculinea alcon, kas barojas uz Latvijā reta auga - tumšzilās drudzenes. Pēc šī atklājuma viņš lūdza tauriņu entuziasti Sintiju Elferti pārbaudīt viņam zināmo tumšzilo drudzeņu atradni Vangažos, - un tiešām, arī uz šīm drudzenēm Sintija atrada 5 drudzeņu zilenīšus, - šiem tauriņiem šī kļuva par otro atradni Latvijā! Vēlāk, zinot, ka tauriņu jāmeklē uz tumšzilajām drudzenēm, tauriņu entuziasti to atrada vēl pāris vietās Latvijā, bet ne tuvu ne visās meklētajās. Tā joprojām Latvijā zināmas vien uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas vietas, kur redzēts drudzeņu zilenītis.

Foto: Sintija Elferte Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon

Foto: Sintija Elferte Tumšzilā drudzene Gentiana pneumonanthe ar drudzeņu zilenīša olām uz auga

Negaidīts atklājums

Raksta tapšanas laikā gluži negaidīti ML veidošanā tiku iesaistīta arī es pati. Apsekojot portālā dabasdati.lv tepat Rīgā ziņotu bruņcepuru dzegužpuķes atradni, ar pārsteigumu atklāju, ka tur 11 ha teritorijā aug teju 1000 ziedošu šīs sugas eksemplāru! Vieta ļoti īpatnēja, jo retās un aizsargājamās puķes augšanai bija izvēlējušās ar jaunām priedītēm apaugušu kāpu senas būvgružu izgāztuves vietā, kas saturēja tām nepieciešamo kaļķi. Audze tik liela un unikāla, ka nu nācās pašai pieteikt jaunu ML. Apstiprinu - anketas 1. daļu iespējams aizpildīt arī bez speciālām priekšzināšanām, kaut ātri un viegli tas arī gluži nebija. ML izveidošanas process iet raitāk, ja izdodas pašam atrast arī sertificētu ekspertu atzinuma sagatavošanai. Man izdevās. Gaidām rezultātu! Vai nu būs par vienu ML vairāk?

Paldies zoologam Aivaram Petriņam un Latvijas Botāniķu biedrības kolēģiem par konsultācijām!

(1) MK noteikumi Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" (2000., 2004.)
(2) Sugu un biotopu aizsardzības likums (2000.)
(3) MK noteikumi Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" (2000.-2014.)
(4) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (2010.)
(5) MK noteikumi Nr.940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" (2012.)
(6) http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/mikroliegumi/
(7) http://www.daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/kompensacijas/
(8) Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās (2013.)
(9) MK noteikumi Nr.891 Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru (2013.)
(10) MK noteikumi Nr.171 Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā (2015.)

Komentāri:
Anonīms komentētājs, 2022-02-15, 18:55 :   Dzīvnieku nav 👎👎👎😝