DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
|
Julita Kluša, 2017. Dabas skaitīšana 2017Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2017.g. rudens (oktobris)
Par to, KA Latvijā uzsākts vērienīgs un nebijis projekts "Skaitām dabu!", stāstīts jau iepriekšējā žurnāla numurā. Šajā rakstā vairāk par to, KĀ šis projekts norisinās. Ko skaita dabas skaitīšanā?Vispirms, lai nav pārpratumu - "dabas skaitīšana" vairāk ir tāds poētisks salīdzinājums, idejas vienkāršojums. Nav gluži tā, ka projekta mērķis ir visu saskaitīt. Tā galvenā ideja ir dabas vērtību apzināšana, precīzāk, dabas vērtībām bagāto teritoriju, dzīvotņu apzināšana. Tiesa, ja savā ceļā eksperts ievēro kādu īpaši aizsargājamu vai retu sugu, to iespējams uzreiz reģistrēt, pat pievienot novērojumam fotogrāfiju; čaklākie savus interesantākos atradumus ieziņo arī portālā dabasdati.lv, taču katru augu, sēni, putnu vai kukaini projekta ietvaros reģistrēt nav pašmērķis, galvenais ir apzināt teritorijas, lielākoties sākot vismaz no 0,1 ha, kuras visā platībā ir dabas vērtīgas - tajās jau atrastas retas un aizsargājamas sugas vai struktūru un citu sugu kopums liecina, ka tādas tur varētu būt.
Atbilstoši raksturīgo sugu un struktūru kopumam, vērtīgās dabas teritorijas tiek sadalītas dažādos ES nozīmes biotopos jeb dzīvotnēs. Atrodot šādu ES biotopu, eksperts to apraksta atbilstošā anketā un tā robežas iezīmē kartē. Tāpēc sarunvalodā šis darbs tiek saukts par biotopu kartēšanu. Projekta ietvaros tiek kartēti meži, purvi, zālāji, jūras piekraste un saldūdens teritorijas - upes un ezeri. Anketu aprakstošajā daļā netiek atzīmētas visas biotopā sastopamās sugas, tikai biotopam raksturīgās, tāpat retās un aizsargājamās, kā arī invazīvās un ekspansīvās sugas, lai gūtu priekšstatu par biotopa kopējo stāvokli. Visaptverošāk sugas tiek atzīmētas zālājos - visas atrastās sugas atbilstoši metodikai izvēlētā 1 m2 un 25 m2 lielā teritorijā, taču arī ne visā biotopā. Tāda lielāka skaitīšana varētu notikt projekta beigās, kad visi dati būs ievākti, un varēs nosacīti saskaitīt, cik lielas platības aizņem kādi ES nozīmes biotopi, cik bieži kādas sugas atzīmētas anketās.
Kā notiek teritoriju apsekošana?Apsekojot zālājus Latgalē, man vieni no biežāk uzdotajiem saimnieku jautājumiem, kad viņi tuvumā neredzēja nekādu transporta līdzekli, ar kuru es būtu varējusi ierasties, bija izbrīnas pilni - "Kā jūs te nokļuvāt, kas jūs atveda? Kā tiksiet tālāk?" Radās priekšstats, ka cilvēki biotopu apsekošanu iztēlojas šādi - eksperts brauc vai tiek vests teju limuzīnā, tiek pievests tieši pie biotopa, kas tad lēnām un nesteidzīgi tiek apsekots, paralēli pļāpājot ar zemes apsaimniekotājiem - gan par biotopu, gan vispār par dzīvi un sadzīvi. Laipnākie no saimniekiem gatavi piedāvāt kafiju un pusdienas, kā arī anketu aizpildīšanu ērtā krēslā pie rakstāmgalda. Patiesība ir tāda, ka, lai paveiktu darbu noteiktajos termiņos, jāstrādā ir ļoti ātri, dienā vēlams apsekot 40-80 ha obligāti apsekojamās teritorijas, neņemot vērā, ka no vienas līdz nākamajai vēl arī jānokļūst, kas ne vienmēr ir ātri un viegli, jo ne visām apsekojamām teritorijām klāt pieved ceļš, tās var būt arī izcirtumu, jaunaudžu, grāvju vai grūti caurejamu brikšņu ieskautas. Nereti diennaktī lauka darbos tiek pavadītas 10-12 un pat vairāk stundas, pļāpām par dzīvi un laiskai kafijas dzeršanai laika nav. Un lauka darbiem vēl seko t.s. "kamerālie" darbi - anketas ir rūpīgi jāpārbauda, vai nav kas aizmirsts. Reizēm jāpavada laiks grūtāk nosakāmu augu noteikšanai, kas arī jāieraksta anketā. Darba kartē iezīmētās poligonu robežas jāpārzīmē tīrraksta kartē.
Tomēr nav arī tā, ka saimnieku klātbūtne apsekošanā ir nevēlama. Tieši otrādi, zālāju anketās ir jāaizpilda arī sadaļa par iepriekšējo apsaimniekošanu, tāpēc eksperti parasti ir pateicīgi, ja saimnieks to izstāsta, nevis ekspertam pašam tā jāsecina no esošā biotopa stāvokļa, senākām kartēm utml. Tātad - runāt ar ekspertu drīkst un ir pat vēlams, drīkst arī uzdot jautājumus, tomēr aizkavēt ar sarunām, kam nav saistības ar apsekojamo biotopu un kartēšanu, gan nevajadzētu. Un paldies arī saimniecei, kura karstā vasaras dienā piedāvāja tik veldzējošo ūdeni! Piekukuļošanai gan nav jēgas, - ekspertu darbs tiks pārbaudīts ne vien vērtējot iesniegtās anketas un kartes, bet izlases kārtībā poligonus apsekojot arī dabā.
Pie galda aizpildīt visu biotopa anketu gan nav iespējams, jo jāredz situācija dabā - to nevar izdarīt, skatoties pa logu vien.
Runājot par limuzīnu - dažādi eksperti kartē dažādi. Ir tādi, kas paši vada mašīnu un tiešām piebrauc katrai apsekojamai teritorijai iespējami tuvu. Bet ir arī tādi, kas strādā grupās, kur ar mašīnu ir tikai viens no grupas, kas dienas sākumā izvadā pārējos katru uz sava darba sākumpunktu, un dienas beigās visus "savāc", lai aizvestu uz naktsmītni. Tādā gadījumā dienas sākumā atvestais eksperts visu dienu staigā kājām no viena biotopa līdz nākamajam. Ne tuvu ne visi apsekojamie poligoni ir blakus, tāpēc dienā sanāk noiet 10-20 km, ja pa labiem ceļiem, vai mazāk, ja pa vietām, kur pārvietoties grūti. Vai dabas vērtības zūd?Aprunājoties ar dažādiem cilvēkiem, kas piedalās biotopu kartēšanā, nākas secināt, ka pieredze ir visnotaļ dažāda, gan par Latvijas dabu dažādās vietās, gan par to, cik viegli veikusies kartēšana. Protams, šie ir tikai pirmie secinājumi par atsevišķām Latvijas vietām, secinājumus par Latvijas dabu kopumā varēs veikt tikai tad, kad kartēšana visā Latvijā būs pabeigta.
Sugu un biotopu eksperte Līga Strazdiņa par darbu Kurzemē teic: "Kartēšana rit ļoti dažādi, svētdienas gājumā prasībām neatbilda absolūti neviens meža biotops, bet nākamās dienas mežos reti kurš poligons nebija "ņemams". Tik kolosālas reljefa formas, kas visas klātas ar nogāžu mežiem, sen nebiju redzējusi. Un starp divām nogāzēm ieslēpies meža ezeriņš, no kura iztek mazas upeles. To krastos uzgāju arī reto un aizsargājamo sūnu sugu - tūbaino bārkstlapi. Sausākās vietās izklājušies milzīgi zilganās baltsamtītes ciņi, apkārt milzu ozoli un milzu priedes. No vaskulārajiem augiem vērtīgākās ir bagātīgas ļoti retās mieturu mugurenes, kas pārsvarā sastopama tikai Latvijas DR, atradnes. Vilšanās līdz šim bijusi ar pārejas purviem, gandrīz visi ir ļoti zemā kvalitātē. Arī no apsekotajiem augsto purvu poligoniem tikai viens bija labs, pārējie jau gadu desmitus pārauguši ar priedi. Tas tikai vēlreiz pierāda, ka Kurzemē katrs purviņš ir īpaši jāsargā, jo to šajā Latvijas pusē ir maz."
Taču mežu biotopu eksperts Ivars Leimanis, kurš kartē Vidzemē, savos novērojumos ir pavisam skarbs: "Mani visu laiku tirda un nomāc viena vienīga baisa un bēdīga pārdoma par saimniecisko mežu (tātad ap 80% no Latvijas mežiem) bioloģisko stāvokli. Man nav cita jēdziena, ar ko to apzīmēt, kā tikai: ekoloģiskā katastrofa. Tas attiecas tieši uz sugu daudzveidību. No biotopu specifiskajām sugām atrodams vien neliels sugu skaits, un tās pašas nelielā eksemplāru skaitā (bieži konkrētajā biotopā viens vienīgs eksemplārs, pušķītis vai pāris cm2). Un tās pašas atrodamas pavisam nelielos biotopu pleķīšos (tikai neliela daļa no atlasītajiem meža gabaliem, kur vispār kaut kas varētu būt) starp plašām jaunaudzēm, izcirtumiem un izretinātām vidēja vecuma audzēm. Pie tam daļa no šīm atliekām jau iestigotas nociršanai. Liela daļa no sugām vispār nav atrodamas, bet tām, kas atrastas - nav nākotnes. Katrreiz, kad par šo iedomājos, man no šausmām mati ceļas stāvus." Piedzīvojumi, atradumi?!Gandrīz katram, kas piedalījies kartēšanā, ir kādi piedzīvojumi vai īpaši atradumi. Man pašai neviena diena nav bijusi garlaicīga - te uz pusotru stundu pazaudēts fotoaparāts, te atklājas, ka telefonu esmu atstājusi mājās, te iestigusi mašīna, te satikšanās ar mežacūkām, stirnām vai zaķiem, te atkal kāda līdz bailēm un izmisumam grūti pārejama teritorija. Nemaz nerunājot par odu miljoniem, kas laikam visi bija sapulcējušies tieši Latgales pierobežā, jo tādas pašas odiskas vaimanas dzirdēju arī no citur Latgales pierobežā kartējošā Gaida Grandāna. Kā tādos apstākļos iespējams pētīt sugas un aizpildīt anketas?!
Sugu eksperte Madara Medne, kas Vidzemē un Latgalē kartē saldūdeņus, mežus un purvus, stāsta: "Pirmais, kas nāk prātā,- viens ļoti privāta ezera īpašnieks, kas pēc kartēšanas procesa pēkšņi sāka stāstīt par tuvumā esošo Koferīšu ezeru. Kāpēc Koferīšu? Tur esot atrasts kāds personāžs, sadalīts pa koferīšiem sastāvdaļās." Pie kartēšanas baisākajiem stāstiem pierakstāmas arī baumas, ka nobrukušā upes krastā esot atrasts 2. pasaules kara lādiņš.
Sugu un biotopu eksperte Evita Oļehnoviča stāsta: "Gadās satikt visādus zvērus, piemēram, rakstot anketu purvainā mežā vēroju aļņu mammu ar mazo alnēnu. Bija arī viens draudzīgs vācu aitu sugas suns, kurš lēca mašīnā, lai nolaizītu kolēģei seju. Ir gadījies arī kartēt negaisa laikā, kad pērkons tā pamatīgāk nodārd, kad pļavā rakstu anketu. Reiz, apsēžoties papusdienot izcirtuma malā, uzgāju retās un aizsargājamās lielziedu uzpirkstītes atradni."
Interesanti atradumi bijuši arī citiem kartētājiem - atrastas arī vairāku retu ķekarpaparžu sugu jaunas atradnes, ļoti retais sekstainais nārbulis, jauna atradne retajam peldošajam ezerriekstam, kā arī ne viena vien jauna atradne retām un aizsargājamām sēņu, sūnu un ķērpju sugām.
Paldies atsaucīgajiem saimniekiem!Evita Oļehnoviča, kas kartē Rēzeknes apkārtnē, stāsta, ka saimnieki ne tikai ir ļoti atsaucīgi un ieinteresēti, bet rūpējoties arī par kartētājiem - katram gadījumam, lai Evita nenoslīktu applūdušās upes palienē, saimnieces dēls garajos zābakos esot viņu pavadījis. Arī man, Latgalē kartējot, Baltinavas novadā bija gadījums, ka saimnieks, kurš jau bija aizdevies mājās, tomēr pēc brīža atgriezās, pārdomājis, ka drošāk būtu mani pavadīt cauri slapjajiem, grūti izbrienamajiem mežiem līdz ceļam. Kāda cita saimniece, Krišjāņu pagastā, uzzinot, ka pagaidu dzīvesvieta ir teju stundas brauciena attālumā, bija gatava piedāvāt naktsmītni savā dzīvesvietā tūlīt uz līdzenas vietas.
Vairāk par projektu lasiet: skaitamdabu.gov.lv.
Tweet Komentāri: | ||||||||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
