DZIEDAVA.lv

Bet nu - atpakaļ pie mellenes. Ja mellenājiem ārpus ogošanas neesi pievērsis nekādu uzmanību, tad pačukstēšu pirmo brīnumu - arī mellenes zied! To ziedi pēc formas atgādina rozīgi sarkanus augļus ar gandrīz tukšu vidu. Gribi redzēt? Dodies uz mežu pavasarī, aprīļa beigās vai maijā, tad redzēsi! Arī vēlāk - jūnijā - būs ko skatīt - tai laikā notiek brīnumainā pārvērtība no rozā zieda tumšzilajā ogā, bet kā tas notiek - priekšā neteikšu, vēro pats!
Melleņu ziedus un augļus nu zinām. Bet tas noteikti nav viss, ko mellenājos var ieraudzīt.
Varbūt, lasot mellenājus tējai, ir gadījies ievērot uz to kātiņiem kaut ko baltu un nesaprotamu?

Ja dabā pamani ko neierastu, nekad nav tā, ka redzētais ir "ai, tas nekas nav". Dabā tā vienkārši nemēdz būt. Tas vienmēr kaut kas ir! Arī nekustīgie baltie plankumi uz mellenājiem.
Varētu būt, ka šie plankumi ir dzīvnieki un sauc tos par kārklu bruņutīm. Par to, ka nosaukumā minēts kārkls, nebrīnies - šīs bruņutis mēdz apmesties gan uz kārkliem, gan mellenēm, gan dārza ogu krūmiem. Daudz apbrīnojamāks ir fakts, ka pieaugušām bruņutīm nav ne acu, ne kāju, ne spārnu! Kā tad bruņutis uz mellenājiem nokļuvušas? Tās bērnībā - kāpuru vecumā - tomēr pārvietoties var. Atrod piemērotāko vietiņu uz auga un piesūcas, izsūc no auga sev barību. Mātītei izaug 2,5 mm gara, balti pelēcīga bruņa, zem kuras tā izdēj vairāk nekā 50 supersīciņas olas (mēģini iztēloties 50 olas zem ¼ centimetra gara pārklāja). Un tad mātīte nobeidzas! Tāpēc ne pārvietoties, ne redzēt tai neko nevajag. Oliņas tā arī pārziemo - zem mirušās mātes bruņas.