Julita Kluša, 2008.
|
Kad es pirmoreiz ieraudzīju Sāmsalas dižpīles ģimeni ar 20 mazuļiem (tas bija 21. jūnijā), mana sirds bija pagalam...
|
|
Un tad es sēdos jūras krastā un gaidīju, kad dīžpīles pietuvosies... Bildes tapa no liela attāluma. Bet kad spēru soli pretim, tās kā reaktīvās lidmašīnas aizdrāzās jūrā neatskatīdamās.
Šī gan nebija tā kuplā 20 bērnu, bet tikai 8 pīļbērnu ģimene.
|
|
Un reiz, ejot uz krastmalu, tur redzēju tikai vienu dižpīli - kādu no vecākiem.
Bet pietika man spert soli viņas virzienā, kā izrādījās, ka zem viņas bija atrodusies visa kuplā mazpīlēnu ģimene! :o
|
|
Kamēr pīles neļāvās pietuvoties, tikmēr atlika barot gulbjus un fotografēt ēdienu sajutušās saskrējušās kaijas.
Attēlā lielais ķīris.
|
|
Un tad pienāca pilnīgi mierīga 30.jūnija diena.
|
|
Kad pat svecīti varēja jūrā mierīgi peldināt.
|
|
Un tad mēs gar jūru aizgājām uz Pītiņragu, kur redzētās ainavas apburti šo vietu nodēvējām par Gulbīšu ezeru.
|
|
Pavisam tika saskaitīti 36 gulbji, kuru pievilināšanai bērni tos baroja.
Tiesa, pirms pāris gadu desmitiem Engures jūrmalā esot saskaitīti visi 300 gulbji..
|
|
Un tad sākās lietus. Bet gulbji nejutās traucēti.
|
|
Un atvērās debesu logs..
|
|
Nākamajā dienā devāmies tālākā pastaigā un ceļā pie jūras sastapām upes tārtiņu.
|
|
Upes tārtiņš laikam vilināja mūs prom no ligzdas, jo skrēja pa priekšu ļoti aši, bet apstājās, kolīdz mēs apstājāmies. Tikai tad, kad skriešus metos viņam virsū, viņš pacēlās spārnos, lai drīz atkal nolaistos un turpinātu ašo skriešanu. :)
|
|
2.jūlijā es piecēlos uz saullēktu..., bet izrādās, ka ārā ir migla!
|
|
Kā jau bieži, varēja redzēt arī pīļu ģimeni, kas rindiņā aizdevās Pītiņraga virzienā.
|
|
Arī es nolēmu aiziet uz Pītiņragu, bet putni jau iztālēm bēga no manis. Vien daži eksemplāri palika uz bildēšanos.
|
|
Arī nākamā rītā cēlos uz saullēktu. Un par lielu prieku atkal netālu redzēju dižpīļu ģimeni. Kas tuvojās manā virzienā.
Nolēmu netālu nosēsties un gaidīt.
|
|
Šito laimi! Šoreiz dižpīles manis neizbijās, es tupēju cik nekustīgi varēju un vēroju, kā tās rindiņā tek uz krastu ...
|
|
... un kā draudzīgi plunčājas krastmalā.
|
|
Trīcošām rokām mēģināju uzņemt arī tuvplānus tepat manā priekšā. Zināju, ka mazākā asā kustība, un pīles būs prom kā nebijušas.
|
|
.. Ar visu pilīti degungalā ...
|
|
Es tā aizrāvos, ka aizmirsu par visu saullēktu..
|
|
Kas vispār bija tīri jauks!
|
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
