DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2015.

Gada augs 2015 - čemuru palēks


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2015.g. ziema (februāris)

Foto: Julita Kluša


Čemuru palēks Chimaphila umbellata

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2015. gadā izvēlējusies čemuru palēku. Kas tas par augu un kāpēc to tā sauc?

Auga ģints nosaukums Chimaphila "chima+phila" nozīmē "ziemu mīlošs" (starp citu, grieķu "kheima" un latviešu "ziema" ir vienas izcelsmes vārdi, kas apzīmē vienu un to pašu), bet sugas nosaukums umbellata nozīmē "čemurs". Tātad par gada augu nominēts ... ziemu mīlošs čemurs!
Kāpēc čemurs? Tāpēc, ka auga mazie rozā ziediņi sakārtoti čemurā.
Bet par to ziemas mīlēšanu gan nemāku teikt - neesmu droša, ka ir veikti nopietni pētījumi par augu jūtām, taču ir fakts, ka čemuru palēkam arī ziemā lapas ir zaļas, kas varētu tikt tulkots arī kā ziemas mīlēšana. Latvieši laikam nav tādi optimisti, tāpēc latviski šādus augus ar ziemzaļām lapām dēvē daudz pieticīgāk - par ziemcietēm (čemuru palēks ir ēriku dzimtas ziemciešu apakšdzimtā; vēl nesen tā skaitījās ziemciešu dzimta) - sak, kaut kā jau to ziemu piecieš.

Vēl intriģējošāk par auga latīnisko nosaukumu bija mēģināt noskaidrot auga latvisko nosaukumu. Par čemuru viss skaidrs, bet kāpēc palēks? Turklāt palēks, nevis pelēks! Pat dažs botāniķis gadiem sauc par "pelēku" un brīnās, uzzinot patieso nosaukumu.
Zināms, ka jau 1830. gadā botāniķa J. G. Fleišera (Johann Gottlieb Fleischer) rokrakstā minēts vārds pallehks, no kā droši vien cēlies arī vēlākais latviskais "palēks", tomēr citi botāniķi 20. gs. sākumā lietojuši citus nosaukumus - čemurziedainais ziemcietis, čemurainais ziemcietis, čemurainā ziemciete un visbeidzot čemuru himafila (atvasinot no sugas latīniskā nosaukuma); pēdējais no kuriem iegājies tik ļoti, ka tiek lietots arī mūsdienās. Tomēr 20. gs. arvien aktīvāk lietots arī nosaukums čemuru palēks.
Kā sākotnēji radies nosaukums "palēks" - nav izdevies noskaidrot. Mana versija šāda - čemuru palēkam no auga galotnes katru gadu izaug jauns dzinums ar rozetveidā izkārtotām lapām - varbūt "palēks" tāpēc, ka augs katru gadu "palec" par vienu stāvu uz priekšu?
Varbūt kāds lasītājs zina patieso nosaukuma izcelsmi?

Tautā šo augu gan mēdz saukt arī pavisam savādāk - mātes zāles, meža mirte, lielais brūklenājs, brūklenāju tēviņi - salīdzinot ar citiem, pazīstamākiem augiem. Palēka lapas tiešām ir līdzīgas brūkleņu lapām - garenas, biezas, spīdīgas. Viesturs Lārmanis stāsta, ka bērnībā dzirdējis vecmāmiņu to saucam par zāģrobenāju - lapu malās esošo zobiņu jeb robiņu dēļ.

Jau pēc raksta publicēšanas ienāca informācija no laikraksta "Kurzemes Vārds", ka Jānis Kadeģis no Ziemupes ziņojis arī šādu viņa pusē lietotu palēka nosaukumu: trūkummētra.

Foto: Julita Kluša


Brūklenes un čemuru palēka lapiņu salīdzinājums

Tā nu ziemzaļo čemuru palēku var redzēt ne tikai vasarā, bet arī rudenī, ziemā un pavasarī. Ja ne ar ziediem, tad vismaz ar lapiņām. Tomēr vērts zināt, ka čemuru palēks nebūt nav vienīgā ziemu cietošā suga ar zaļām lapiņām cauru gadu. Tāpēc, lai drošāk atšķiru no citām sugām ziemciešu apakšdzimtā, mazliet arī par tām.

Laimīgā kārtā tām lapiņas parasti lielākas un apaļākas, tāpēc no palēka vieglāk atšķiramas, taču savā starpā gan pēc lapiņām vien grūti atšķirt. Vislīdzīgākā čemuru palēkam pēc lapiņām (un pat pēc latviskā nosaukuma!) ir laimes palēcīte. Arī tai ir garenas lapiņas, taču lielākas, platākas un zobiņi pavisam sīki. Kad pirmoreiz ievēroju laimes palēcīti agrā pavasarī, tad šķita, ka mežā uzauguši jauni bērziņi - lapiņas šķita līdzīgas bērzu lapām. Robiņi lapu malās ir vienzieda sūnactiņai, taču tās lapas ir ievērojami apaļākas nekā palēkam. Pārējām ziemcietēm lapiņām izteiktu robiņu nav. Visgarenākās lapiņas ir mazajai ziemcietei, pārējām tās ir gandrīz apaļas un savā starpā ļoti grūti atšķiramas.

Foto: Julita Kluša


Ziemciešu apakšdzimtas augu lapas. No kreisās, augšā: laimes palēcīte Orthilia secunda, vienzieda sūnactiņa Moneses uniflora, mazā ziemciete Pyrola minor; apakšā: apaļlapu ziemciete Pyrola rotundifolia, zaļganā ziemciete Pyrola chlorantha.

Visi minētie augi jūnijā - jūlijā zied, un tad var mēģināt tos atšķirt arī pēc ziediem. Ne velti par Gada augu izvēlēts tieši čemuru palēks, jo tā ziedi ir viskrāšņākie - piecas plaši atvērtas maigi rozīgas ziedlapiņas. Viskrāšņāk gan tās skatāmas no apakšas, jo skaistais ziedu čemurs ir ar noliektām ziedu galviņām. Augs neliels - vien līdz 25 cm augsts, tāpēc, lai skaistumu skatītu savām acīm, nāksies izrādīt godu, zemu noliecoties; kaut gan visdrīzāk - izklājoties uz zemes čemuru palēka priekšā. Ziedi esot arī smaržīgi, tas taču arī jāpārbauda!
Citām ziemcietēm ziedi, pavirši skatot, atgādina maijpuķītes. Vienzieda sūnactiņai zieds tikai viens un paliels, pēc tā droši atšķirama no pārējām sugām. Līdzīgi kā palēkam rozīgi ziedi ir arī mazajai ziemcietei - bet tai kā ziedu pumpuru galviņas uzaug, tādas - mazos bumbulīšos - arī paliek, plašāk neatveroties. Zaļganās ziemcietes ziedi, savukārt, ir zaļgani, toties laimes palēcītei ziedu ķekars izteikti nolīcis, visi ziedi kātiņam vienā pusē. Apaļlapu un vidējās ziemcietes ziedi no palēka atšķiras ar stāvo ķekaru, bet savā starpā grūtāk atšķirami. Apaļlapu ziemcietes ziedu viducīšos ir ļoti garš un vēl izteikti līks irbulis, - tik izteiksmīgu citām ziemcietēm nav. Savukārt vidējā ziemciete Pyrola media ir sastopama ārkārtīgi reti, tā ir gan aizsargājama, gan Sarkanās grāmatas 2. kategorijas suga, - iespējamība satikt to savā ceļā nav liela.

Foto: Julita Kluša


Ziedi. No kreisās: vienzieda sūnactiņa, laimes palēcīte, mazā ziemciete, zaļganā ziemciete, apaļlapu ziemciete.

Foto: Julita Kluša


Ziedošs čemuru palēks
Komentēt

Foto: Julita Kluša


Čemuru palēks ar jauniem auglīšiem
Komentēt

Ja tomēr ziedu laiks ir nokavēts, varbūt ziemcietes var mēģināt pazīt pēc auglīšiem? Interesanti, ka vairākām ziemcietēm ziedu laikā ziedkopas nolīkušas, bet augļu laikā - paceļas. Tā ir gan Gada augam čemuru palēkam, gan vienzieda sūnactiņai, gan laimes palēcītei. Tiesa, tieši šī iemesla dēļ ziedu laikā viegli atšķiramā palēcīte augļu laikā kļūst līdzīga citām ziemcietēm, un atšķiršanai jāskatās jau uz smalkākām pazīmēm. Taču čemuru palēka stāvais čemurs viegli atšķirams no citām sugām arī augļu laikā.

Ansim Opmanim palēka nosaukuma skaidrojumā ir versija, kas saistīta tieši ar palēka auglīšu formu: ja pieņem, ka nosaukuma izcelsme saistīta ar baltvācu pētnieku novērojumiem Livonijā, iespējams, ne vienmēr bijis skaidrs, vai tas ir Vidzemes latviešu vai igauņu lietots vārds. Igauņu valodā "pall" nozīmē "lode, bumba" un arī čemuru palēka auglīši ir lodveidīgi.

Foto: Julita Kluša


Augļi. No kreisās: vienzieda sūnactiņa, apaļlapu ziemciete ar negataviem auglīšiem, laimes palēcīte.

Kur Gada augu var redzēt? Čemuru palēks aug sausos un skrajos priežu mežos - gan mežainās piejūras kāpās, gan iekšzemē priežu mežos, parasti nelielās grupās. Auga izplatības apzināšanai var noderēt Latvijas floras horoloģijas 1981. gada grāmatiņā publicētā čemuru palēka izplatības karte (attēlā sarkanie punktiņi), kas papildināta ar priežu sausieņu mežu izplatību (zaļie punktiņi) - kā redzams, čemuru palēku ir vērts meklēt tieši šādos - sausos priežu mežos. Pēc 1981. gada datiem čemuru palēks Latvijā bijis sastopams 176 no 1034 floras kartēšanas kvadrātiem.


Kāpēc čemuru palēks ir īpašs? Šī suga ir ļoti labs savas dzīvotnes raksturotājs. Kurā katrā priežu mežā čemuru palēks neaugs - tā augšana saistīta ar augsnes sēnēm (palēka sēkliņas ir ļoti sīciņas kā puteklīši - tajās barības vielu nav, tāpēc dīgstošajiem augiem nepieciešama simbioze ar sēnēm, ar kuru palīdzību uzņemt ūdeni un minerālvielas, lai augtu un attīstītos) un to trūkums ietekmēs arī šī auga sastopamību. Turklāt palēkam vajadzīgs diezgan daudz gaismas un klajākas vietas zemsedzē (bez biezas sūnu segas un lakstaugiem), ko vieglāk nodrošināt, ja mežā notiek t.s. dabiskie traucējumi, piemēram, ugunsgrēks, kas palīdz atbrīvoties no liekā noēnojuma un rada klajākus laukumus (saistībā ar šo A. Opmanim radās versija, ka varbūt nosaukums "palēks" patiesībā radies no igauņu "palav", "palakuum" jeb "karstums"; resp., augs saaug mežos pēc izdegšanas un mīl nevis ziemu, bet uguni).

Savukārt mežizstrādes procesā mainās augsnes sastāvs, var izzust vajadzīgās sēnes, līdz ar to arī palēki. Tādējādi palēka esamība liecina arī par meža stāvokli, un tāpēc tur, kur aug čemuru palēks, vērts ieskatīties vērīgāk, jo ir cerības atrast arī citus floras retumus - meža un pļavas silpurenes, smiltāju neļķi, ziemeļu linneju, vālīšu staipekni un plakanstaipekņus.

No 1977. gada līdz 1990. gadu beigām čemuru palēks bija iekļauts aizsargājamo sugu sarakstā (un attiecīgi arī Latvijas Sarkanajā grāmatā, 3. kategorijā), taču tad aizsardzības un retā auga statuss zaudēts. Mūsdienās, kad meži tiek ļoti izcirsti un kad dabisko mežu vietā nereti tiek veidoti mākslīgie stādījumi, čemuru pelēku būtu atkal jāpieskaita izzūdošām sugām izzūdošo biotopu dēļ.

Čemuru palēkam būtu jānodrošina aizsardzība arī tā dekoratīvā izskata dēļ, jo augus ar mūžzaļām lapām mēdz izmantot rotājumiem. Populārzinātniskajā Latvijas Sarkanajā grāmatā 1992. gadā minēts šāds fakts: "Kādā dabas aizsardzībai veltītā izstādē tika eksponēti divi 1929. gadā Darmštates tirgū pirkti vainagi. Kad vienu no tiem izjauca, izrādījās, ka tā pagatavošanai izmantoti aptuveni 500 čemuru palēki." Ir skaidrs, ka pie intensīvas šādas auga izmantošanas palēks ātri ietu mazumā, pat ja būtu atbilstošas vietas, kur dzīvot. Savā ziņā par laimi mūsdienās palēks sastopams tik reti, ka tādos daudzumos to ievākt pat ir grūti.

Čemuru palēks ir arī sens ārstniecības augs, ko izmanto cistīta, nierakmeņu un urīnpūšļa, prostatas, tuberkulozes un audzēju ārstēšanā.

Interesanti, ka maz zināmā Latvijas Dabas Pētnieku biedrība, kas no 2006. līdz 2011. gadam arī pasludinājusi savas "gada sugas", 2011. gadā par gada sugu nominēja akurāt čemuru palēku - tātad arī citiem dabas draugiem šī suga šķitusi gana interesanta, lai tai pievērstu īpašu uzmanību.

Foto: Julita Kluša


Čemuru palēks ar ziedu pumpuriem
Komentēt

Gribat redzēt dabā čemuru palēku, bet nezināt, kur tieši iet, lai droši atrastu? Ir lieliska iespēja! Pavisam nesen izdota Aivara Jakoviča grāmata "Mežaparks. Rīgas ekotūrisma ceļvedis". Tajā ir ne tikai pieminēts, ka čemuru palēks sastopamas arī Mežaparkā, aug tur gan mežos, gan kāpās, grāmatā ir arī kartes, kurās ar īpašiem simboliem iezīmētas gan čemuru palēka, gan citu ziemciešu atradnes. Laba iespēja pamēģināt pēc kartē iezīmētas vietas atrast augu arī dabā! Turklāt ziemzaļajiem augiem ir tāds pluss, ka tos var meklēt cauru gadu, arī ziemā, ja vien mežā nav sniega.

Lai labāk apzinātu sugas sastopamību arī citās vietās, Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par čemuru palēka atradumiem portālā dabasdati.lv! Tāpat tiek gaidīti vēl citi zināmi un tautā lietoti auga nosaukumi, ziņas par auga izmantošanu agrāk un mūsdienās, kā arī novērojumi par mežizstrādes, degšanas un citu traucējumu ietekmi uz šo augu (lūdzam sūtīt uz vai rakstīt tepat zemāk - komentāros).

Paldies Latvijas Botāniķu biedrības kolēģiem un kolēģēm - Ansim Opmanim, Viesturam Lārmanim, Valdai Baroniņai, Rūtai Sniedzei-Kretalovai, Agnesei Priedei un Ievai Druvai-Lūsītei - par palīdzību raksta tapšanā!






Komentāri:
Andris K., 2015-03-17, 18:34 :   Vērtīgs raksts, īpaši par izplatību, vārda izcelsmes minējumiem.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv