DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2014.

Mani iemīļotākie kāpuri


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2014.g. vasara (jūnijs)

Foto: Julita Kluša


Lielais salnsprīžmetis Erannis defoliaria
Komentēt

Ir vasara, jūnijs, tātad - arī Jāņi, papardes, kas asociējas arī ar bērnu tapšanas laiku. Tātad šajā rakstā būs par bērniem. Par kukaiņu bērniem, tiem, ko mēdz saukt par kāpuriem. Kukaiņi attīstās ar pārvēršanos - ola, kāpurs, kūniņa un visbeidzot pieaudzis kukainis (mēdz būt arī nepilnā pārvēršanās, bet par to ne šai rakstā). Vērošanai gan no skata, gan kustībām visinteresantākā kukaiņu bērnības stadija ir kāpurs. Cilvēki šos kukaiņu bērnus saviebtu ģīmi mēdz saukt par tārpiem un novērsties, tāpēc šai rakstā gribu situāciju labot - atklāt, ka arī kāpuri (un tie nav tārpi) var būt gan skaisti, gan interesanti. Man ir pat savi mīluļi!

Viena no pirmajām reizēm, kad aci pret aci sastapos ar kāpuru kā kaut ko ārkārtīgi saistošu bija 2005. gadā. Toreiz ilgi skatījos un neko nesapratu, kas tas tāds vispār varētu būt?! Labi, ka mans tālaika fotoaparāts spēja nesaprotamo objektu piefiksēt. Tikai pēc 6 gadiem, ievietojot fotogrāfiju noteikšanai dabasdati.lv , uzzināju, ka tas ir tauriņa - skābaržu zobspārņa Stauropus fagi - jauns kāpurs.

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Zobspārņu dzimtā Notodontidae ir ne viena vien suga, kuras kāpuriem interesanta forma. Viens no spilgtākajiem ir pelēkās dakšastes (nosaukums pateicoties kāpura dakšveidīgajam izaugumam pakaļgalā) Cerura vinula kāpurs, kas īpaši košs un amizants ir pirms iekūņošanās. Attēlā vēl jauns kāpurs.

Ja iepriekšminētie kāpuri pārsteidza ar savu ievērojamo formu, tad vilnkāju sprīžmetis Crocallis elinguaria mani iespaidoja ar pretējo. Dižpriedes stumbru biju jau vairākas minūtes rūpīgi pētījusi, un tikai tad kā pārsteigumu pamanīju uz stumbra fona gandrīz nemanāmo kāpuru, kas drīzāk atgādināja kādu zariņu, nebūt ne pavisam sīku.

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


Pētereņu ziedsprīžmetis Eupithecia subumbrata tēlo zariņu
Komentēt

Sprīžmešu jeb sprīžotāju dzimtas Geometridae kāpuri nereti pielāgojas apkārtējai videi "tēlojot" zaļu vai brūnu zariņu, turklāt bieži ir amizati vērot arī to īpatnējo pārvietošanos - kājas tiem ir tikai garā ķermeņa galos, tāpēc tikt uz priekšu iespējams pievelkoties, mugurai metot lielu līkumu, un tad izstiepjoties.

Daži tauriņu kāpuri ir tik mīlīgi un pūkaini kā mazi kaķēni. Pamēģiniet kādreiz palaist tādu parāpot pa savu roku - kā kut, kad viņš rāpo! Attēlā brūnā lācīša Arctia caja kāpurs.

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Reiz zem auga lapas ievēroju kaut ko pavisam dīvainu, kā pieķērušos baltas dzijas tamborējumu. Arī tas izrādījās kāpurs, tomēr ne tauriņam, bet alkšņu zāģlapsenei Eriocampa ovata. To kāpuri klāti tādu kā baltu pūderi, lai atgādinātu putnu mēslus, tā izvairoties no apēšanas. Kāpuram pieaugot, baltais pūderis noiet un kāpurs kļūst zaļš.

Arī citiem plēvspārņiem ir interesanti kāpuri. Lielās bērzu vālīšlapsenes Cimbex femoratus kāpurs mani pārsteidza ar to, cik tas bija daiļš - ne jau kaut kāds prasts tārps, - saritinājies tas pat atgādināja greznu torti.

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


No smiltīm laukā vien skudrulauvas kāpura galva ar žokļiem
Komentēt

Savukārt tīklspārnis, kam vārdā skudrulauva Myrmeleon, savu vārdu ieguvis, pateicoties tā kāpuram, kurš ir plēsīgs līdzīgi lauvai, tikai laupījumi sīkāki - skudras u.c. kukaiņi, kas iekrīt kāpura veidotajās smilšu piltuvēs. Skudrulauvas kāpurs ierokas piltuves apakšā un atvērtiem žokļiem gaida upuri. Kad tas iekritis, ar smailajiem žokļiem tajā ievada indi un gremošanas sulas, lai vēlāk jau pussagremotā upura saturu varētu izsūkt.

Pieaugušam tīklspārnim Neuroptera spārni ir caurspīdīgi un dzīsloti - kā tīkliņš, tāpēc arī tāds nosaukums. Attēlā zeltactiņa Chrysopa sp.

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Arī zeltactiņa Chrysopa sp. ir plēsīgs tīklspārnis, bet tās kāpuri mēdz izskatīties visnotaļ dažādi. Ir veiklāki kāpuri un ne tik veikli. Ja vieni noķer upurus, pateicoties savai veiklībai, tad lēnīgajiem grūtāk. Lai pie maltītes tomēr tiktu, tie maskējas, ārēji nemaz neatgādinot kāpuru. Tādā veidā tie neuzkrītoši pielavās noskatītajam upurim, kā arī pasargājas no pašu apēšanas. Kad pirmoreiz šādu skatu ieraudzīju, biju ārkārtīgi pārsteigta, kāpēc tas raibais kumšķis kūņojas - ja nekustētos, nekad neiedomātos, ka tur var slēpties kaut kas dzīvs! Attēlā pa kreisi - nenomaskējies zeltactiņas kāpurs, pa labi - nomaskējies.

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Vēl viens mans pārsteigums bija pavasara peļķē ievērot kustīgas skrūvītes, un daudz - tie izrādās parasto odu Culex pipiens kāpuri! Noķert tādu nav nemaz tik viegli - kā ūdenim pieskaras, viss lielais bars pamūk kur kurais.

Arī starp odveidīgajiem Nematocera ir tādi, kas, lai izvairītos no potenciālajiem ienaidniekiem, maskējas. Sēņodiņu kāpuri parasti dzīvo sēnēs un sēņotājiem bieži redzēti, sarunvalodā saukti par tārpiem, tomēr starp sēņodiņiem ir arī citādi, kas dzīvo trūdošā koksnē. Lai sevi pasargātu, sēņodiņa Phronia sp. kāpurs no saviem izdalījumiem veido tādu kā pilienu sev apkārt. Nu kuram gan ienāktu prātā, ka zem šī piliena mitinās kāpurs? Šādus dzeltenus pilienus redzēju uz trupoša koka stumbra vēlā rudenī. Šķidrumu notraušot, zem tā ievēroju kustīgu kāpuru (attēlā pa labi).

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Foto: Julita Kluša


Komentēt

Starp citu, ja tomēr par īstiem tārpiem, vairs ne kukaiņiem, tad arī tārpiem ir bērni - kāpuri. Piemēram, plakantārpiem, kam vārdā gliemežu trematode Leucochloridium paradoxum, dzīves cikls ir patiesi apbrīnojami veidots. Vispirms trematodes nokļūst gliemezī, tam apēdot trematodes oliņas kopā ar putnu izkārnījumiem. Kāpuri attīstās gliemeža tausteklī, padarot to uzkrītoši krāsainu un gaismas ietekmē pulsējošu, tādējādi pievilinot putnu, kas košo brīnumu apēd. Putnu zarnās trematodes pieaug un izdēj oliņas.

Mans secinājums - kāpuri ir interesanti, tie var būt gan skaisti, gan ļoti savdabīgi pielāgoti dzīvošanai un izdzīvošanai - ir vērts ar tiem iepazīties!

Lai vieglāk noteikt pašu ieraudzītos kāpurus, lasiet otrajā daļā rakstam: Kā pazīt tauriņus?






Komentāri:
Anna asaree, 2017-04-03, 13:53 :   Es macos 4.b klasē un man ir 11.gadi. velos uzināt kas tas par kapuru kuruš ir balts ar melnām galviņām.🐛


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv