DZIEDAVA.lv

Viena no pirmajām reizēm, kad aci pret aci sastapos ar kāpuru kā kaut ko ārkārtīgi saistošu bija 2005. gadā. Toreiz ilgi skatījos un neko nesapratu, kas tas tāds vispār varētu būt?! Labi, ka mans tālaika fotoaparāts spēja nesaprotamo objektu piefiksēt. Tikai pēc 6 gadiem, ievietojot fotogrāfiju noteikšanai dabasdati.lv , uzzināju, ka tas ir tauriņa - skābaržu zobspārņa Stauropus fagi - jauns kāpurs.

Zobspārņu dzimtā Notodontidae ir ne viena vien suga, kuras kāpuriem interesanta forma. Viens no spilgtākajiem ir pelēkās dakšastes (nosaukums pateicoties kāpura dakšveidīgajam izaugumam pakaļgalā) Cerura vinula kāpurs, kas īpaši košs un amizants ir pirms iekūņošanās. Attēlā vēl jauns kāpurs.

Ja iepriekšminētie kāpuri pārsteidza ar savu ievērojamo formu, tad vilnkāju sprīžmetis Crocallis elinguaria mani iespaidoja ar pretējo. Dižpriedes stumbru biju jau vairākas minūtes rūpīgi pētījusi, un tikai tad kā pārsteigumu pamanīju uz stumbra fona gandrīz nemanāmo kāpuru, kas drīzāk atgādināja kādu zariņu, nebūt ne pavisam sīku.

Sprīžmešu jeb sprīžotāju dzimtas Geometridae kāpuri nereti pielāgojas apkārtējai videi "tēlojot" zaļu vai brūnu zariņu, turklāt bieži ir amizati vērot arī to īpatnējo pārvietošanos - kājas tiem ir tikai garā ķermeņa galos, tāpēc tikt uz priekšu iespējams pievelkoties, mugurai metot lielu līkumu, un tad izstiepjoties.

Daži tauriņu kāpuri ir tik mīlīgi un pūkaini kā mazi kaķēni. Pamēģiniet kādreiz palaist tādu parāpot pa savu roku - kā kut, kad viņš rāpo! Attēlā brūnā lācīša Arctia caja kāpurs.

Reiz zem auga lapas ievēroju kaut ko pavisam dīvainu, kā pieķērušos baltas dzijas tamborējumu. Arī tas izrādījās kāpurs, tomēr ne tauriņam, bet alkšņu zāģlapsenei Eriocampa ovata. To kāpuri klāti tādu kā baltu pūderi, lai atgādinātu putnu mēslus, tā izvairoties no apēšanas. Kāpuram pieaugot, baltais pūderis noiet un kāpurs kļūst zaļš.

Arī citiem plēvspārņiem ir interesanti kāpuri. Lielās bērzu vālīšlapsenes Cimbex femoratus kāpurs mani pārsteidza ar to, cik tas bija daiļš - ne jau kaut kāds prasts tārps, - saritinājies tas pat atgādināja greznu torti.

Savukārt tīklspārnis, kam vārdā skudrulauva Myrmeleon, savu vārdu ieguvis, pateicoties tā kāpuram, kurš ir plēsīgs līdzīgi lauvai, tikai laupījumi sīkāki - skudras u.c. kukaiņi, kas iekrīt kāpura veidotajās smilšu piltuvēs. Skudrulauvas kāpurs ierokas piltuves apakšā un atvērtiem žokļiem gaida upuri. Kad tas iekritis, ar smailajiem žokļiem tajā ievada indi un gremošanas sulas, lai vēlāk jau pussagremotā upura saturu varētu izsūkt.

Pieaugušam tīklspārnim Neuroptera spārni ir caurspīdīgi un dzīsloti - kā tīkliņš, tāpēc arī tāds nosaukums. Attēlā zeltactiņa Chrysopa sp.

Vēl viens mans pārsteigums bija pavasara peļķē ievērot kustīgas skrūvītes, un daudz - tie izrādās parasto odu Culex pipiens kāpuri! Noķert tādu nav nemaz tik viegli - kā ūdenim pieskaras, viss lielais bars pamūk kur kurais.

Starp citu, ja tomēr par īstiem tārpiem, vairs ne kukaiņiem, tad arī tārpiem ir bērni - kāpuri. Piemēram, plakantārpiem, kam vārdā gliemežu trematode Leucochloridium paradoxum, dzīves cikls ir patiesi apbrīnojami veidots. Vispirms trematodes nokļūst gliemezī, tam apēdot trematodes oliņas kopā ar putnu izkārnījumiem. Kāpuri attīstās gliemeža tausteklī, padarot to uzkrītoši krāsainu un gaismas ietekmē pulsējošu, tādējādi pievilinot putnu, kas košo brīnumu apēd. Putnu zarnās trematodes pieaug un izdēj oliņas.