|
Julita Kluša, 2025.
Gļotsēņu pētījums uz šķūnīša
Raksta īsāka versija publicēta dabasdati.lv (kā cita raksta daļa), 2024.g. decembrī; papildināts ar vairāk foto un angliski - Facebook grupā "Slime Mold Identification & Appreciation" 2025.g. 24. janvārī.
2024. gadā, iedvesmojoties no Renātes Kaupužas gļotsēņu atradumiem, veicu gļotsēņu pētījumu uz veca guļbaļķu šķūnīša Latvijā, Gaujas nacionālajā parkā, Līgatnes pagastā, nogāžu un gravu mežu teritorijā. Šķūnītis atrodas augšpusē, tam apkārt no trim pusēm ir nogāzes. Apsekojums tika veikts 6 dažādos mēnešos (no marta līdz novembrim), kopā gada laikā uz tā atrodot 14 gļotsēņu sugas.
Foto: Julita Kluša
Šķūnītis, uz kura tika veikts gļotsēņu pētījums gandrīz gada garumā.
|
Gandrīz visi novērojumi veikti uz vienas, attēlā redzamās, sienas, turklāt vairums (ne visi) sienas vienā pusē. Turpat auga dažas gļotsēnes arī uz jumta pārkares (tai apakšpusē). Kocītes (Comatricha sp.) tika novērotas lielā klājienā arī uz šai sienai pretējās sienas tai pašā vienā pusē. Citas gļotsēņu ģintis tur netika novērotas. No perpendikulārajām sienām viena bija pavisam tukša, bet tai pretējā - noklāta ar dažādiem ķērpjiem, kurus arī būtu vērts izpētīt un noteikt, bet gļotsēnes tur neatradu.
Vēl var piebilst, ka šķūņa iekšpusē uz malkas arī tika novērotas gļotsēnes, bet tās netika uzskaitītas un pētītas, - tur varētu sanākt atšķirīgs pētījums ar citu sugu komplektu.
Foto: Julita Kluša
Apaļīgā sprodzīte Arcyria pomiformis tika novērota tikai augustā
|
Uz šķūņa sienām divas no sugām novērotas tikai vienā mēnesī augustā (apaļīgā sprodzīte Arcyria pomiformis, kam bija tikai pāris eksemplāri, un plakanā aveņgļotsēne Tubifera applanata, kas tika ievākta noteikšanai), bet pārsvarā gļotsēnes saglabājās vairākus mēnešus un, domājams, arī pārlaida ziemu, piemēram, olīvsporu gļotpūpēdis Enteridium olivaceum (syn. Licaethalium olivaceum, Reticularia olivacea) un kocītes (Comatricha), kas bija novērojamas visu gadu. Šīm sugām jauni, augoši eksemplāri novēroti oktobrī un novembrī. Arī nabas jāņodzīte Enerthenema papillatum uz šķūņa bija atrodama visus mēnešus, taču laikā, kad tā nebija jauna, augoša (augusts, septembris), tā tur bija sliktā stāvoklī un grūti nosakāma.
Foto: Julita Kluša
Olīvsporu gļotpūpēdis Enteridium olivaceum viena no Latvijā potenciāli īpaši aizsargājamām sugām, kas parasti aug uz sausokņiem bez mizas purvu vai purvainu mežu malās, par labu esam atzinis arī šķūņa sienu, un bija novērojams tur visu gadu.
|
Foto: Julita Kluša
Olīvsporu gļotpūpēža Enteridium olivaceum augšana aizsākās oktobrī, bet novembra vidū pāris dienu laikā tas aizņēma jau gandrīz pusmetru garu vietu.
|
Foto: Julita Kluša
Olīvsporu gļotpūpēdis Enteridium olivaceum, 29. marts
| Foto: Julita Kluša
Olīvsporu gļotpūpēdis Enteridium olivaceum, augustā no pērnajām gļotsēnēm palicis maz
|
Foto: Julita Kluša
Olīvsporu gļotpūpēdis Enteridium olivaceum, pseidokapilīcijs
| Foto: Julita Kluša
Olīvsporu gļotpūpēdis Enteridium olivaceum, sporu grupas
|
Foto: Julita Kluša
Gļotsēņu sugu sastopamība uz šķūnīša pa mēnešiem.
0 apzināti meklēta, nav atrasta;
1 augoša vai tikko izaugusi;
2 sporu stadija, labā stāvoklī;
3 tikai vecas atliekas, sliktā stāvoklī, grūti nosakāma.
Ar sarkanu iezīmētas divas sugas, kas bija novērojamas visus mēnešus un salīdzinoši lielā platībā melnā kocīte un olīvsporu gļotpūpēdis.
|
Visvairāk sugu novērots augustā (11), kad turklāt 10 no tām bija labā stāvoklī, ieskaitot trīs pavisam svaigas, augošas.
Pārsteidzoši, ka visvairāk svaigu, augošu sugu tika novērots novembrī četras. Iespējams, to var izskaidrot ar šķūnīša specifiku siena ar gļotsēnēm atrodas zem jumta pārkares, līdz ar to lietus tik viegli klāt netiek. Lai šķūņa dēļi kļūtu gana piesūkušies ar gļotsēnēm nepieciešamo mitrumu, vajag ilgstoši mitru laiku, kāds iestājas tikai vēlā rudenī.
Foto: Julita Kluša
Oktobrī novērotās pirmās augošās kocītes Comatricha un gļotpūpēži Enteridium parādījās uz dēļa gala, kas bija vistuvāk jumta pārkares malai, tātad vajadzīgo mitrumu dabūja visātrāk. Foto 28. oktobrī
|
Foto: Julita Kluša
Otra suga, kas tika novērota uz šķūņa visu gadu - melnā kocīte Comatricha nigra. Vecie augļķermeņi ilgu laiku saglabājās nemainīgi skaisti.
| Foto: Julita Kluša
Melnajai kocītei Comatricha nigra visaktīvākā augšana bija novembrī
|
Foto: Julita Kluša
Jūnijā sāka augt pirmās sugas - piemēram, zarainā ragainīte Ceratiomyxa fruticulosa
| Foto: Julita Kluša
Uz šķūņa sienas novēroti arī dažādi dzīvnieki. Pie gļotsēnēm tipiski dzīvo kolembolas
|
Kopumā jāsecina, ka uz šķūņa gļotsēnes saglabājas labāk, nekā tas būtu noticis mežā uz kritalas, jo arī neliela jumta pārkare tās vairāk aizsargā no lietiem un vējiem, arī dzīvnieku ietekme mazāka lielie zvēri pa šķūņa sienu nebradā (tiesa, koksnes vilkpienaini Lycogala epidendrum aggr., kas auga sienas apakšējā daļā, iespējams, no šķūņa "noberzēja" kāda stirna). Protams, vairāk aizsargātā vide sausākā laikā ir mīnuss, jo gļotsēņu augšanai mitruma var nepietikt, kamēr mežā uz kritalas tā būtu bijis pietiekami.
Foto: Julita Kluša
Kocīšu (Comatricha) paliekas saglabājas tik ilgi, ka tās var pat apaugt ar ķērpjiem. Jūnijs.
| Foto: Julita Kluša
Rūsainās sprodzītes Arcyria ferruginea paliekas bija redzamas tikai martā. (Jaunas sāka augt tikai novembrī.)
|
Pavisam uz šķūņa (pēc vēl nesenas sistemātikas) bija pārstāvētas 5 dzimtas - sprodzīšu Arcyriaceae (3 sugas), cilindrīšu Stemonitidaceae (5 sugas), kriksīšu Liceaceae (2 sugas), aveņgļotsēņu Tubiferaceae (3 sugas) un arī neīsto gļotsēņu ragainīšu dzimta Ceratiomyxaceae (1 suga); 9 ģintis. Visplašāk pārstāvēta un vislielākajā teritorijā cilindrīšu dzimta (Stemonitidaceae) ar 3 ģintīm un 5 sugām (trīs sugu kocītes Comatricha, jāņodzīte Enerthenema, kūlīte Symphytocarpus), kuras pārstāvji uz šķūņa arī labi saglabājas. 2024. gadā olīvsporu gļotpūpēdi sistemātiķi pārlikuši no aveņgļotsēņu dzimtas uz lākturīšu dzimtu Cribrariaceae; uz šķūņa tas sanāk vienīgais šīs dzimtas pārstāvis.
Jāņem vērā, ka šķūņa baļķi ir no skujkoka, kas varētu ietekmēt arī atsevišķu sugu sastopamību, kam nepieciešams lapukoks. Tomēr, piemēram, lākturītes Cribraria, kas ir tipiskas skujkoku sugas, netika novērotas. Acīmredzot, tām nepieciešama vairāk satrupējusi koksne.
Sprodzītes bija 3 sugas, divas no tām īslaicīgi, kamēr viena (sprogainā Arcyria incarnata) augoša novērota pat divos mēnešos dažādās vietās uz sienas, un arī saglabājās ilgāk.
Foto: Julita Kluša
Sprogainā sprodzīte Arcyria incarnata auga jūnijā un augustā, bet paliekas saglabājās līdz pat pētījuma beigām (novembrim).
|
Daudz platības uz šķūņa sienas aizņem kriksītes, lielākoties mazā kriksīte Licea minima.
Foto: Julita Kluša
Mazā kriksīte Licea minima sāka augt augustā. 20. augusts - vēl pavisam jauna
| Foto: Julita Kluša
Mazā kriksīte Licea minima 3 dienas vēlāk jau nobriedusi
|
Foto: Julita Kluša
Mazā kriksīte Licea minima uz sienas aizņēma samērā lielu platību
| Foto: Julita Kluša
Augustā blakus mazajai kriksītei Licea minima sāka augt arī nabas jāņodzīte Enerthenema papillatum
|
Foto: Julita Kluša
Bet vēl jūnijā bija atrodami vecie iepriekšējā gada nabas jāņodzītes Enerthenema papillatum augļķermeņi.
| Foto: Julita Kluša
Nabas jāņodzīti Enerthenema papillatum var atpazīt arī pēc atliekām ar raksturīgo "disku" kolumellas augšpusē
|
Foto: Julita Kluša
Jūnijā varēja novērot arī vecu mainīgo kriksīti Licea variabilis
| Foto: Julita Kluša
Mainīgās kriksītes Licea variabilis atliekas
|
Foto: Julita Kluša
Viena no skaistākajām gļotsēnēm uz šķūņa - Ellas kocīte Comatricha ellae, kas četrus mēnešus novērota nemainīgi labā sporu stadijā. Tās auga uz pretējās sienas gļotsēnēm bagātajai sienai, tāpēc ievērotas tika tikai augustā. Iepriekš šķita, ka uz tās sienas nekā nav, bet patiesībā tā mala nebija rūpīgi apskatīta.
| Foto: Julita Kluša
Ellas kocīte Comatricha ellae tuvplānā
|
Jāatzīmē fakts, ka nav neviena pārstāvja no dzimtām, kuru sugas satur kalcija karbonātu (pumpurīšu Physaraceae
un cukurīšu Didymiaceae dzimtas). Iespējams, ka pacietos dēļos gļotsēnēm izmantojamā substrāta ir pārāk maz, lai no tā dabūtu arī nepieciešamo kalcija daudzumu.
Netika novērotas arī sugas no pilienīšu dzimtas Trichiaceae, kas ir bieži sastopama dzimta uz kritalām, ar raksturīgu augšanu rudenī. Iespējams, ka šīm sugām nepieciešams lielāks daudzums mitras, trupošas koksnes, nekā tas iespējams šķūnīša dēļos.
Par iespēju veikt šo šķūņa pētījumu jāpateicas Ansim Opmanim - šķūnīša īpašniekam.
Komentāri: Anonīms komentētājs, 2025-02-01, 14:42 : Ļoti spēcīgs starojums.Sēnēm patīk.
|