DZIEDAVA.lv

Jānis M, 2018.

Nekaunīgais ciemiņš

Foto: Jānis M Ošu ordeņpūcīte Catocala fraxini

Nedēļas vidū manā virtuvē uzradās ciemiņš, ļoti kluss un pieklājīgs. Mierīgi sēdēja, iekrampējies aizkaros, nekādas skaņas neizdvesa. Pēc paskata ļoti zolīdi ģērbies, pelēki brūnā uzvalkā - īsts skaistulis.

Pavērojis manas sievas gatavotās vakariņas, viņš sevišķu izsalkumu neizrādīja, arī mana Alus kausa saturs neizraisīja nekādu interesi. Mēs jau ar diži neuzbāzāmies - varbūt jau iepriekš kādā glaunā restorānā ieturējies un Maximā pirktās Poļu cūkgaļas karbonāde, savienojumā ar Lāčplēša Dzintara Alu viņam šķita tāds plebeju ēdiens. Tā nu viņš tur sēdēja un vēroja - klusi un pieklājīgi.

Pagāja vairākas dienas un naktis labā noskaņā, kamēr vakarnakt viņš izdomāja sarīkot traci - sāka dauzīt virtuves logus. Tā kā es parasti guļu ciešā miegā, tad konflikta risināšanā nācās iesaistīties manai sieviņai. Pašvaldības policiju neesot saukusi - tikusi galā saviem spēkiem - ciemiņš no loga rūts ticis pārvietots atpakaļ uz aizkariem, kur beidzot nomierinājies.

No rīta mostoties, mājās atkal bija ierastā kārtība. Bet - kad nu šamais izdomāja rāpot pa virtuves galdu un atstāt uz virsmas zaļus ekskrementu pleķus, atkal lekt uz loga rūtīm un censties tās izsist, mūsu pacietības mērs bija pilns - šovakar izvadījām viņu ārā pa logu, kā jau nekauņam pienākas. Ēst un dzert tā arī nedevām - lai tak kratās prom pie saviem radiem un tur apķēzī galdus .........

Ne vārdu, ne uzvārdu, ne personas kodu nepaspējām no viņa izprašņāt, taču, pateicoties Uģim Piterānam, uzzinājām, ka šo nekaunīgo skaistuli sauc skaistā vārdā - ošu ordeņpūcīte.

Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.