DZIEDAVA.lv

Julita Kluša, 2016.

Vai Tu pazīsti Daugavu?

Foto: Julita Kluša Daugavas loki no Ververu kraujas

Atceros, kā Ivars Vīks stāstīja - vārds Daugava salikts no diviem vārdiem Daug+ava, kas nozīmē "daudz ūdens". Jā, ūdens ir daudz - Daugavas baseins aizņem vairāk nekā trešdaļu Latvijas teritorijas! Tomēr, lai iepazītu Daugavu un sajustu tās vērtību un nozīmību, jāskatās plašāk.

Reiz vakarā piestājām Naujenes pagasta Slutišķu sādžā. Tāds klusums un vienmērīgs Daugavas plūdums, saplūstot harmonijā ar visu pasauli. Daugava iegūla atmiņā kā klusuma un miera avots.
Šogad ceļojām Daugavas lokos upes otrā krastā. Trīs braucienos nakšņojām vienā un tajā pašā vietā - pie Ververu kraujas, jo tā vieta mani "paņēma" jau pirmajā brīdī, kā tur nokļuvu, ieraugot .. šūpoles. Daugavas līkumu miers un šūpoļu aiju miers. Pat redzēt neko nevajag, tumsā var izbaudīt nakts skaņas un mieru. Vienreiz mūs sagaidīja varžu koris, kas arī piešķīra īpašu noskaņu. Bet no dienas gājumiem atmiņā paliekošākais bija spontānais "tauriņu" gājiens gar Daugavu. Plānots bija doties uz Ververu krauju, bet tauriņi aizrāva uz otru pusi. Viņu bija tik daudz! Un krāšņi! Tā Daugavas miers piepildījās ar krāsām un dzīvību. Daugavpils apkārtne, tostarp dabas parks Daugavas loki izceļas ar sugu daudzveidību, te nereti sastopami citviet Latvijā lieli retumi.

Foto: Julita Kluša Uģa Piterāna organizētās tauriņu vērošanas ziņojumi dabasdati.lv 2015. gada nogalē ļāva izdarīt pārsteidzošu atklājumu par Kurzemē, kā arī Zemgales un Vidzemes rietumos bieži sastopamo lauka sīksamteni Coenonympha arcania (attēlā pa kreisi; dabasdati.lv šai sugai ir jau vairāk nekā 300 ziņojumu) - nekur citur Latvijā tas nebija ziņots! Neviena ziņojuma ne Latgalē, ne Sēlijā. Tomēr 2016. gadā gan Uģim, gan man (pat 3x) to izdevās novērot Daugavas lokos, nekur citur minētajā tukšajā apkārtnē šīs sugas ziņojumi tā arī neparādījās. Laikam jau tiešām Daugavas loki ir īpaša vieta! Uz Ververu kraujas man izdevās novērot arī sila brūnuli Erebia ligea (attēlā pa labi), kas biežs Vidzemes vidienē, bet citur tikai pāris atsevišķi novērojumi. Attēlā abās kartēs šīm sugām atbilstošie dabasdati.lv ziņojumi līdz 2.09.2016. Karšu pamatne: Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

Izbaudot Daugavas palienes pļavu, starp daudzajām zilajām upju zilspārēm, kas pozēja pa desmit vienuviet, uzmanību pievērsa dzeltena spāre ar melnu rakstu - izrādās, dzeltenkāju upjuspāre, kas Latvijā ir ļoti reta. No mazāk nekā 10 šīs sugas novērojumiem dabasdati.lv lielākā daļa novērota pie Daugavas. Nav jau brīnums - kā savā blogā raksta Uģis Piterāns, tai patīkot lielas un lēnas upes ar smilšainu dibenu.

Foto: Julita Kluša Retā dzeltenkāju upjuspāre Gomphus flavipes (fonā un mazajā attēlā pa kreisi) ir ļoti līdzīga bieži sastopamai melnkāju upjuspārei Gomphus vulgatissimus (attēlā pa labi), bet tās atbilstoši nosaukumam var atšķirt pēc kāju krāsas - dzeltenkāju upjuspārei tās ir melni dzeltenas nevis tīri melnas.

Skrajā priežu mežā nejauši uzgājām tādas aizsargājamās sugas kā piramidālais cekuliņš un zāļlapu smiltenīte. Mežmalā pie Daugavas ziedēja Tatārijas plaukšķene un alpu āboliņš, bet palienē plašu teritoriju greznoja vītolu ķērmelīte. Visas šīs sugas redzēju pirmoreiz.

Foto: Julita Kluša Dabas parkā "Daugavas loki" aug arī zilganā brūnkāte Orobanche coerulescens, kam Latvijā zināmas vien pāris atradnes. Tas ir īpatnējs, uz lauka vībotnes (attēlā ar tievām zaļām lapiņām) parazitējošs bezhlorofila augs bez zaļām lapām, toties ar ziliem ziediem (attēlā ziedoši un pārziedējuši augi). Aizsargājama suga, kam var veidot arī mikroliegumu. Apmeklējot atradni 2016. gadā, bijām pārsteigti atrast vairāk nekā 100 zilganās brūnkātes eksemplāru! Tiesa, daļa no atradnes šobrīd atrodas priežu jaunaudzē. Priedēm augot lielākām, veidosies apstākļi, kādā vībotnes un, attiecīgi, arī brūnkātes iznīks. Kas dabas parka teritorijā varētu būt svarīgāks - priežu audze vai ļoti retās un aizsargājamās brūnkātes?

Dabas parks Daugavas loki ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava - te ir ne vien bioloģiskā daudzveidība, bet arī ainavisks skaistums. Starp 40 m augstajām Slutišķu un Ververu kraujām izveidojušies t.s. Daugavas Vārti, kas ir aizsargājams ģeoloģisks objekts šaurākajā Daugavas ielejas vietā. No kraujām pat bez skatu torņa var baudīt gleznaino Daugavas loku ainavu, kas līdzīga Vasargelišķos no skatu torņa redzamajai un 10 latu naudaszīmē attēlotajai.

Foto: Julita Kluša Ūdeņu naktssikspārņi Myotis daubentonii, ziemojot spraugā Mangaļsalas fortos

Daugava kā liels dabisks aizsargs veicinājusi nocietinājumu veidošanu. Daugavas krastos joprojām saglabājušās Latvijas lielākās nocietinājumu sistēmas - Daugavpils cietoksnis, kā arī nocietinājumu komplekss Rīgā - Daugavgrīvas cietoksnis, Mangaļsalas forti un Komētforts. Šīs būves ir lieliskas ziemošanas mītnes sikspārņiem (Latvijā visas sikspārņu sugas ir aizsargātas ar likumu), kuri ziemošanai meklē ēkas ar šaurām spraugām, kādās tomēr tāds sikspārnītis ielīst var un tā paglābties no potenciāliem apēšanas draudiem. Minētās nocietinājumu sistēmas ir divas plašākās sikspārņu ziemošanas vietas Latvijā, bet Daugavpils cietoksnis - pat starp trim lielākajām Baltijā! Kā stāsta sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis, Daugavpils cietoksnī ziemo vidēji ap 1000 sikspārņiem - apsekojumos dažādos gados tie uzskaitīti robežās 700-1300. Savukārt Rīgas nocietinājumos ziemo vairāk nekā 300 sikspārņu. 4-5 sikspārņu sugas ziemo regulāri, bet reizēm laimējas atrast vēl kādu. Daugava sikspārņiem nozīmīga ne vien pastarpināti, bet arī kā pārvietošanās trase, jo līdzīgi kā citas lielās upes visām sikspārņu sugām vasarā kalpo par lielisku barošanās vietu. Te pulcējas arī dīķu naktssikspārņu kolonijas, kas ir īpaši aizsargājama suga Eiropas mērogā. Arī putniem Daugava kalpo kā migrācijas ceļš, īpaši dažādiem bridējiem un kaijām. Dvietes palienē plašo pavasarī applūstošo pļavu saglabāšanai izveidots dabas parks - tās caurceļojošajiem ūdensputniem ir ļoti nozīmīgas gan kā barošanās, gan pulcēšanās vietas. Savukārt savvaļas dzīvnieku sugām, kas ledusceļus noguļ ziemas miegā, bet vasarā nepeld, Daugava ir būtisks šķērslis. Vienā krastā dzīvojošie otrā krastā nenokļūst nekad. Tā Daugava dzīvnieku pasaulē gan vieno, gan šķir.

Daugavpils ir sens dzelzceļa transporta mezgls, kas turklāt savieno Latviju ar citām valstīm. Ar vilcienu ceļo arī sīki dzīvnieki un augi, to sēklas un sporas. Tie, kas jauno vietu atzīst par labu esam, iedzīvojas uz palikšanu. Tādējādi Daugava un dzelzceļš kā augu un dzīvnieku migrācijas ceļi papildina viens otru un rada lielākas iespējas ieviesties jaunām sugām. Tā Daugavpilī atrasti pat stepēm raksturīgi augi, kā, piemēram, garkausa vairodzene Androsace elongata. Tāpat arī Rīgā Daugavas un dzelzceļu tuvumā ir cerības ieraudzīt kādu lielāku retumu.

Foto: Julita Kluša Ir arī augi ar Daugavas vārdu. Ar lieliem baltiem ziediem ir Daugavas vizbulis Anemone sylvestris (attēlā pa kreisi). Latvijā šis augs sastopams diezgan reti un nevienmērīgi, taču Daugavas ielejā - vietām plašiem klājieniem. Par to pārliecinājāmies arī šogad maijā. Līdz šim nebiju redzējusi ziedošu Daugavas vizbuli, tāpēc jo liels pārsteigums bija to skatīt tik kuplā skaitā - baltas pļavas, ceļmalas, manīju arī mežā. Un visa šī bagātība patiesi auga Daugavas tuvumā. Dārzos nereti audzētajām martagonlilijām Lilium martagon (attēlā pa labi) Latvijā ir arī savvaļas radinieces - Daugavas lilijas. Šie greznie augi dabiskās atradnēs (ne kā dārzbēgļi) sastopami tikai Daugavas ielejā (tiesa, arī tur ļoti reti), no kā arī aizguvuši savu nosaukumu.

Foto: Julita Kluša Daugavas gultne, kad upē pazemināts ūdenslīmenis, klāta ar augu "papirusu".

Pateicoties HESiem, Daugavas interesentiem klāt nāk vēl viens bonuss - katru gadu ir laiks, kad kādā Daugavas posmā ir pazemināts ūdens līmenis. Tā rodas iespēja ne tikai kājām aizdoties uz Sv. Meinarda salu un skatīt Ikšķiles baznīcas drupas tuvplānā.
Reiz mani pārsteidza skats - visa zeme, augi noklāti ar.. hmm, papirusu? Vai tiešām? Var plēst sloksnes un iztēloties senos laikus, kad uz tādām brūnganām loksnēm rakstīja. Izrādās, ūdenim no upes gultnes pazūdot, dūņu nogulsnes izkalstot kļūst gluži kā senais papīrs. Pa tādu sausu gultni staigājot, sajūta kā uz citas planētas.
Botāniķiem, savukārt, līdz ar atsegto gultni paveras plašs pētījumu lauks - augus, ar ko mēdz būt aizauguši upes krasti un piekrastes ūdeņi, nu var no upes puses skatīt pilnā augumā un sausumā. Jaunajiem botāniķiem šādā laikā vajadzētu rīkot mācību ekspedīcijas! Tā arī es izmantoju ekskluzīvo iespēju fotografēšanai, līdz uzgāju augu, kas man kļuva par Gada atradumu 2015. gadā - Daugavas malā auga lapainais sunītis, svešzemju suga, kas līdz šim bija zināma tikai divās vietās - Liepājā un Daugavpilī, - nu atradu arī Ķeguma novadā. Tātad, visticamāk, pa Daugavu augs no Daugavpils izplatījies krietni tālāk, ticis gandrīz līdz Rīgai! Daugava jau viņiem kā tāda ātrgaitas šoseja.

Foto: Julita Kluša Retās svešzemju sugas - lapainā sunīša Bidens frondosa (pa kreisi) un biežās vietējās sugas - trejdaivu sunīša B. tripartita (pa labi) ziedi ir ļoti līdzīgi, bet atšķiras lapas un sēkleņi. Lapainajam sunītim trīsdaļīgās lapas katrai daļai ir izteikts kātiņš, trejdaivu sunīša lapām ne. Attēlā pa vidu ir divi lapainā sunīša sēkleņi, kas ir grubuļaini, to šķautņu matiņi vērsti uz augšu; malējie gludie ir trejdaivu sunīša sēkleņi, tiem šķautņu matiņi vērsti uz leju.

Ansis Opmanis 2011. gadā par savu brūnā dižmeldra Cyperus fuscus atradumu Daugavas krastā dabūja Latvijas Botāniķu biedrības balvu "Gada atradums". Izrādījās, ka ļoti retais augs, kas līdz tam bija zināms tikai dažās vietās Latvijā, turklāt sen nebija redzēts vispār, Daugavas palienes dūņainajās sērēs bija sastopams lielā skaitā! Taču pamanīt to izdevās tikai mazūdens periodā.

Foto: Julita Kluša Staigājot pa Daugavas gultni mazūdens periodā, var iekļūt laika cilpā un atgriezties pagātnē, kad Daugavas ieleja vēl nebija appludināta. Attēlā (2001. gads) skatienam atklājusies izbijusi aleja abpus senam ceļam uz Kokneses evaņģēliski luterisko baznīcu (attēlā redzams tās tornis). Kreisajā pusē - pēc Pļaviņu ūdenskrātuves izveides radusies Kokneses jeb Krievkalna sala, kur mūsdienās izveidots Likteņdārzs.

Foto: Julita Kluša Daugava ir ievērojama arī ar dolomītiem, ir pat tās vārdā nosaukta Daugavas svīta, kas savu nosaukumu ieguvusi no Oliņkalna, kurā dolomītu atsegumi ir tipisks svītas griezums. Oliņkalns bija viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem Daugavas labajā krastā līdz Pļaviņu HES to appludināja un palika vien neliela sala. Tagad Oliņkalna dolomītu atsegumu (attēlā) vērošanai tiem jāpiebrauc ar laivu, turklāt laikā, kad Daugavā pazemināts ūdens līmenis. Mazajos attēlos salīdzinājumam Oliņkalns mūsdienās parasti un mazūdens periodā. Pateicoties dolomītiem Daugavas krastos, var vērot uz tiem augošus tādus retus un aizsargājamus augus kā plūksnu un mūru sīkpapardes, naudiņu saulrozīti Helianthemum nummularium (mazajā attēlā apakšā) u.c. Krācēs uz dolomītiem starp Pļaviņām un Koknesi kādreiz bagātīgi augusi Latvijā ļoti retā Donavas krāčsūna Cinclidotus danubicus, bet tā līdz ar Pļaviņu HES appludināta. Varbūt kaut kur pie Daugavas vēl atrodama?

Foto: Julita Kluša 2010. gada leduskrāvums starp Aiviekstes un Aizmatas ietekām Daugavā (pa kreisi) un Ķeguma HES sakultās putas (pa labi)

Grūti noticēt, ka pavasara palos Daugavā ūdens līmenis var celties pat par 13 metriem, kā tas reiz bijis Krāslavas novada Piedrujā. Pašai palu laiks saistās ar Pļaviņām - palu nodarītajiem postījumiem un milzu ledus krāvumiem. Vēl paliekošu iespaidu atstāja gārdzošie HES, mēģinot kontrolēt vareno Daugavu. Tā dzīvības un krāsu pilnais miers pierāda arī milzu spēku. Spēks ir arī dziesmās ar Daugavas vārdu un Raiņa vārdiem - gandrīz vai himna Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava" un Jāņa Norviļa "Daugavs abas malas". Pret pirmo man ir ļoti īpašas sajūtas, jo to pirms 25 gadiem mūsu skolas korim "Saulgrieži" demonstrēja pats M. Brauns. To spēka satricinājumu atceros joprojām. Daugava savieno ne vien Latvijas malas, bet arī Latviju ar Baltkrieviju un Krieviju - tā ir internacionāla upe, un arī cilvēki, kas ap to dzīvo, ir internacionāli. Lielākajās pilsētās Daugavas malās - Rīgā un Daugavpilī - latviešu ir mazāk nekā 50%.

Foto: Julita Kluša Daugava neizceļas ar izcilu dižkoku pārpilnību upes krastos, taču Sproģu priedi (attēlā) Kaplavas pagastā, 400 m no Daugavas krasta, gribas izcelt - tā ar savu apkārtmēru 4,14 m ierindojas starp 30 dižākajām Latvijas priedēm un atstāj tiešām varenu iespaidu. Pie ceļa ir arī informatīva zīme, taču posms no tās līdz priedei ir aizaudzis, arī pati priede brikšņos gaida atbrīvošanu! Daugavas krasti toties ievērojami ar daudzveidīgiem svešzemju sugu stādījumiem. Te atrodas Latvijas lielākie botāniskie dārzi Rīgā un Salaspilī, Rīga turklāt bagāta arī ar stādījumiem parkos. Unikāls ir pašā Daugavas krastā uz dolomītiem iekoptais Skrīveru dendroloģiskais parks (mazajā attēlā - tajā fotografēts Latvijā reti sastopamais melnais riekstkoks Juglans nigra ar auglīšiem), kā arī Skrīveru svešzemju koku stādījumi otrpus šosejai.

Foto: Julita Kluša Par lielajiem akmeņiem, kas bijuši Daugavā un tapuši iznīcināti, upē palikušajiem vienīgajiem dižakmeņiem (25 un 13 m3) Kaplavas pagastā, kā arī par bedrīšakmeņu atradumiem Daugavas krastos lasi Vides Vēstu arhīvos Andra Grīnberga 2014. un 2007. gada rakstos. Starp lielākajiem Daugavas krastos mītošajiem minami divi Krustpils novada akmeņi, kuru garums pārsniedz 6 m - tie ir 45 m3 lielais Vaiķu akmens (attēlā pa labi) 270 m no Daugavas Vīpes pagastā un 40 m3 lielais Rogaļu dižakmens (pa kreisi) 60 m no Daugavas Kūku pagastā. Taču arī Latvijas pašu dižāko - 170 m3 vareno Nīcgales dižakmeni (fonā), kas atrodas 7 km no Daugavas, velni savulaik nesuši uz Daugavu tās aizdambēšanai, tā ka tas ar gandrīz par Daugavas akmeni saucams. Kā jau parasti līdzīgās situācijās, iedziedājies gailis, kā dēļ akmens nomests priekšlaikus. Tiesa, ja Daugava tomēr būtu aizdambēta, stāsts par šo upi būtu pavisam citāds.

Foto: Julita Kluša Rudenīgie atspulgi Daugavā. Skats no Jaunjelgavas pastaigu takas.

Daži interesanti fakti

Daugava kā liela dzīvības dzīsla un aizsargs veicinājusi arī daudzu piļu rašanos, par ko atgādina arī vietu nosaukumi - Daugavpils, Salaspils, Jēkabpils, Krustpils, Sēlpils. Vēl mūsdienās no viduslaikiem saglabājušās Krustpils un Rīgas pilis, kā arī vairākas pilsdrupas; izcilākās no tām: Kokneses, Aizkraukles un Lielvārdes. Diemžēl Lokstenes, Altenes un Salaspils viduslaiku pilsdrupu paliekas līdz ar HES celtniecību tika appludinātas. Daugavas krastā skatāms arī Dinaburgas pils makets, un vēl daudzie pilskalni!

Foto: Julita Kluša Dinaburgas pils makets 2010. gadā

Foto: Julita Kluša Doles salas dabas parkā skatāms arī valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Vecdoles viduslaiku pilsdrupas (1226.-1298.)

Daugava ir lielām salām bagātākā ūdenstilpe Latvijā; lielākās (sākot no 1 km²): Doles sala (tagad - pussala; 9,7 km²), Sakas sala (8,9 km²), Kundziņsala, Lucavsala un Ķīpsala.

Daugavas vērošanai uzcelti Vasargelišķu un Priedaines skatu torņi. Jauks ir jaunais Lazdukalnu skatu tornis Vecsalienas pagastā, no kura arī var paveikties saskatīt kādu Daugavas līkumu, ja ne ar acīm, tad ar tālskati vai fotokadrā.

Foto: Julita Kluša Daugava ar salu, kas kādreiz bija pussala Daugavas labajā krastā, no Priedaines skatu torņa Krāslavā. Pāri upei - Adamovas pilskalns ar dabas taku.

Pāri Daugavai visā tās platumā ir 4 dzelzceļa tilti un 11 citi tilti, no kuriem neviens nav tikai kājnieku tilts. Divas pārceltuves - pie Dunavas un Līvāniem.

Un vai zināji, ka šūnakmens bluķi no appludinātā Staburaga pakājes ir vērojami divos pieminekļos? No tiem veidots piemineklis E.Veidenbaumam Liepas kapsētā un 1905. gada cīnītāju piemineklis Grīziņkalnā Rīgā.

Komentāri:
Skabarga, 2017-07-12, 11:47 :   Pāri Daugavai visā tās platumā ir ???
Julita, 2017-07-18, 12:54 :   Ir tilti, kas ir tikai līdz kādai salai, nevis visā upes platumā, tāpēc uzsvērts, ka skaitīti tikai tie tilti, kas pāri Daugavai visā tās platumā.
Anonīms komentētājs, 2021-05-19, 15:06 :   Fuuu ļoti slikts
AiGars, 2021-11-21, 18:42 :   Šim rakstam piesaistīja uzmanību iepriekšējais komentārs..., Kāpēc tā?!
1. - Vasargelišķos no skatu torņa redzamais N-A-V 10 latu naudaszīmē attēlotā ainava;
2. - nocietinājumi Upes krastos - vispirmām tie ir 42 senču pilskalni, tad tikai cietokšņi, (labi, raxta beigās ir);
3. - pie Oliņkalna klintīm var piekļūt tik pat labi arī jebkurā citā ūdenslīmenī;
4. - cieši ņemot, pēc ģeogrāfiskas definīcijas, pussala ir dabisks kontinentālas sauszemes izvirzījums. Šī `ostrov Dole` būs no padumjā laika topokartēm;
Galu galā, normāls raksts, kā no biologa...