DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2015.

Latvijas "vienkāršāko" sūnu Top 20
Šajā rakstā esošo fotogrāfiju izmantošana citur, arī mācību nolūkos, obligāti jāsaskaņo (sk. e-pastu lapas apakšā)!

Pēdējos pāris gadus sanācis reģistrēt Latvijas sūnu atradnes (kopumā jau vairāk nekā 1000 atradņu), līdz ar to ir gan statistika, gan izveidojies priekšstats, kuras no sūnām ir vieglāk iegaumējamas un pēc tam dabā atpazīstamas, un vēl arī vienlaikus biežāk sastopamas (jo biežāk sastop, jo labāk var iegaumēt). Tāpēc izveidoju topu ar nosacīti vienkāršākajām (iegaumēšanai vienkāršākajām) sūnām, jo šīs sūnu sugas šai laikā esmu reģistrējusi visbiežāk (tātad gan sastapusi, gan ievērojusi, gan labi pazinusi) - pirmās visbiežāk, un tālāk arvien retāk. Neesmu iekļāvusi vienu sugu, kas statistiski iekļaujas top20, bet ir salīdzinoši grūtāk iegaumējama; tās vietā ar Nr. 20 iekļāvu sugu, kas noteikti ir bieži sastapta, bet nav reģistrēta, jo "uz aci" viegli sajaucama ar citām, taču ģints apgūšanai to iepazīt ir vērts.

Lai iegūtu vispārīgu priekšstatu par sūnām, vērts izlasīt arī rakstu Sūnas iesācējiem. Dažādu sūnu sugu fotogrāfijas (2015. gadā >260 sugas, bet sugu skaits laika gaitā aug) var skatīt dziedavas sūnu lapā. Uzklikšķinot uz topa sūnas nosaukuma, nokļūsiet dziedavas lapā ar citām šīs sugas fotogrāfijām un, iespējams, papildus aprakstu.

Nr. 1 - visbiežākā sūna - ciprešu hipns Hypnum cupressiforme. Ļoti bieži uz kritalām un koku stumbriem biezā slānī; brūnas, ieliektas sporu vācelītes. Šai sūnai gan ir arī visādas formas, dažādos apstākļos augot, citādāk izskatās; ir arī citas, līdzīgas sugas.

Foto: Julita Kluša

Nr. 2 - parastā vāverastīte Leucodon sciuroides. Mitrā laikā astītes spurainas un izstieptas, sausā - sakļaujas un paceļas uz augšu. Bieži uz lapu koku stumbriem mežos, parkos, uz atsevišķiem kokiem.

Foto: Julita Kluša

Nr. 3 - spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens - ļoti bieži skujkoku mežos uz augsnes, lielos klājienos. Raksturīga pazīme - katru gadu izaug jauns stāvs iepriekšējam virsū - pēc tā viegli atšķirama no citām sūnām.

Foto: Julita Kluša

Nr. 4 - viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum - garenas šauras, viļņotas lapiņas. Raksturīga mitriem mežiem, uz augsnes, bet ne tikai.

Foto: Julita Kluša

Nr. 5 - Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi. Skujkoku mežos uz augsnes, ļoti bieži. Raksturīgs sarkans stiebrs, pati dzeltenīga. Aug nereti lielās grupās. Salīdzinot ar spīdīgo stāvaini - tā ir platāka, bet Šrēbera rūsaine izstieptāka, spicu galu.

Foto: Julita Kluša

Nr. 6 - lielā spuraine Rhytidiadelphus triquetrus - liela auguma, labi ievērojama pa gabalu; parasti mežos uz augsnes. Galotnē izteiksmīgs pušķītis, kas noliecies uz sānu.

Foto: Julita Kluša

Nr. 7 - slotiņu divzobe Dicranum scoparium. Šauras, spicas lapiņas uz visām pusēm, parasti sirpjveidā noliektas uz vienu sānu. Uz smilšainas augsnes, koku stumbriem, kritalām; sastopama ļoti bieži. Divzobes uz aci savā starpā nav viegli atšķiramas; iesākumā būs labi, ja iemanīsies pateikt, ka divzobe. Līdzīgā viļņainā divzobe Dicranum polysetum ir ar viļņainākām lapām.

Foto: Julita Kluša

Nr. 8 - parastā kociņsūna Climacium dendroides tā arī izskatās, kā jauns kociņš ar stumbru un zariem. Bieži sastopama mitrās vietās uz zemes, bet gadās arī sausākās, uz celmiem.

Foto: Julita Kluša

Nr. 9 - lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum ir ļoti bieži uz lapkoku stumbriem, sausā laikā lapiņas sakļāvušās. Vācelītes no lapiņām paceļas laukā līdz pusei. Raksturīgi, ka šīs suga tiešām ir lielāka par citām pūkcepurenēm, bet, ja redz pirmoreiz un citu salīdzinājumam blakus nav, tad noteikt nav viegli. Iesākumam būs labi, ja izdosies saprast, ka uz koka stumbra redzētā varētu būt kāda no pūkcepurenēm.

Foto: Julita Kluša

Nr. 10 - plakanā skrāpīte Radula complanata. Ļoti bieži uz lapkoku stumbriem, kā tādas daiviņas, cita citai pārklājušās. Sporu vācelītes kā jau aknu sūnām - ovālas uz balti caurspīdīgiem kātiņiem. Vācelītei atveroties, tā sadalās 4 daļās.

Foto: Julita Kluša

Nr. 11 - viļņainā lācīte Atrichum undulatum. Lapas šauras, spicas, zobainām maliņām, viļņotas; sausumā sprogojas. Sporu vācelītes ieliektas, uz gariem kātiņiem. Mežos uz mitrākas augsnes, reizēm uz trūdošas koksnes.

Foto: Julita Kluša

Nr. 12 - līklapu novellija Nowellia curvifolia - uz trūdošas koksnes nereti. Mēdz noklāt kritalu kā ar paklāju. Tuvplānā atgādina sīkas bizītes vai tārpiņus. Krāsa no zaļas līdz sarkanai.

Foto: Julita Kluša

Nr. 13 - parastā spuraine Rhytidiadelphus squarrosus. Ļoti bieža - gan mežos, gan pļavās, gan māju pagalmos uz zemes. Galotnē raksturīgs savērpies pušķītis, kas, salīdzinot ar lielo spuraini, nav liels un nav noliecies uz sāniem.

Foto: Julita Kluša

Nr. 14 - platlapu knābīte Eurhynchium angustirete. Ļoti bieži mežos uz zemes, uz lapkoku stumbru pamatnēm, uz stumbeņiem. Tādi kā bizīšu pušķīši ar bizītēm uz visām pusēm, bizītes uz galiem sašaurinās.

Foto: Julita Kluša

Nr. 15 - tievā gludlape Homalia trichomanoides - labos mežos mēdz augt pat biezā klājienā uz koku stumbriem. Lapiņas gludas, spīdīgas.

Foto: Julita Kluša

Nr. 16.- parastā straussūna Ptilium crista - castrensis. Atgādina plakanisku eglīti. Aug skujkoku mežos uz zemes, bet neaug tik biezos klājienos, kā, piem., spīdīgā stāvane un Šrēbera rūsaine, izvairās no pārāk mitrām vietām. Pazīt viegli, bet sastopama retāk par minētajām divām sūnām, katrreiz prieciņš satikt, kaut reta nav.

Foto: Julita Kluša

Nr. 17 - lielā greizkausīte Plagiochila asplenioides - mežos, noēnotās vietās. Raksturīgas ieliektas lapiņas cita pāri citai. Ļoti līdzīga ir arī izmēros mazākā porenīšu greizkausīte Plagiochila porelloides.

Foto: Julita Kluša

Nr. 18 - noras vijzobe Syntrichia ruralis. Bieži uz sausas, smilšainas augsnes. Raksturīgi balti sariņi lapu galos. Ir arī līdzīgas sugas, ko grūti atšķirt.

Foto: Julita Kluša

Nr. 19 - īssetas nekera Neckera pennata. Sarkanās grāmatas suga, jo parasti aug uz vecu koku stumbriem (atstāv no tiem perpendikulāri). Atšķirībā no citām nekerām raksturīgas brūnas sporu vācelītes, kas ieslēpušās starp lapiņām, bez kātiņiem.

Foto: Julita Kluša

Nr. 20. Kā pēdējo pievienoju smailo skrajlapi Plagiomnium cuspidatum, kas sastopama ļoti bieži, gan mežos uz kritalām un uz augsnes, arī pļavās. Lapas galā smailīte. Tomēr sūna grūti atšķirama no citām līdzīgām skrajlapēm, tāpēc iesākumam būs labi, ja izdosies atpazīt, ka sūna ir starp smailajai skrajlapei līdzīgajām.

Foto: Julita Kluša






Komentāri:
Laura Auliciema, 2015-07-26, 12:17 :   Liels paldies! Ļoti noderīga informācija! :)
Austra, 2015-07-27, 09:59 :   Paldies! Skaisti noformēts, precīzs un pārdomāts stāsts par mūsu parastākjām sūnām, tas vieš cerību uz turpinājumu. Gaidīšu. Lai veicas!
Austra


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv