DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
Julita Kluša, 2025. Gļotsēņu pētījums uz šķūnīšaRaksta īsāka versija publicēta dabasdati.lv (kā cita raksta daļa), 2024.g. decembrī; papildināts ar vairāk foto un angliski - Facebook grupā "Slime Mold Identification & Appreciation" 2025.g. 24. janvārī. 2024. gadā, iedvesmojoties no Renātes Kaupužas gļotsēņu atradumiem, veicu gļotsēņu pētījumu uz veca guļbaļķu šķūnīša Latvijā, Gaujas nacionālajā parkā, Līgatnes pagastā, nogāžu un gravu mežu teritorijā. Šķūnītis atrodas augšpusē, tam apkārt no trim pusēm ir nogāzes. Apsekojums tika veikts 6 dažādos mēnešos (no marta līdz novembrim), kopā gada laikā uz tā atrodot 14 gļotsēņu sugas.
Gandrīz visi novērojumi veikti uz vienas, attēlā redzamās, sienas, turklāt vairums (ne visi) sienas vienā pusē. Turpat auga dažas gļotsēnes arī uz jumta pārkares (tai apakšpusē). Kocītes (Comatricha sp.) tika novērotas lielā klājienā arī uz šai sienai pretējās sienas tai pašā vienā pusē. Citas gļotsēņu ģintis tur netika novērotas. No perpendikulārajām sienām viena bija pavisam tukša, bet tai pretējā - noklāta ar dažādiem ķērpjiem, kurus arī būtu vērts izpētīt un noteikt, bet gļotsēnes tur neatradu. Vēl var piebilst, ka šķūņa iekšpusē uz malkas arī tika novērotas gļotsēnes, bet tās netika uzskaitītas un pētītas, - tur varētu sanākt atšķirīgs pētījums ar citu sugu komplektu.
Uz šķūņa sienām divas no sugām novērotas tikai vienā mēnesī augustā (apaļīgā sprodzīte Arcyria pomiformis, kam bija tikai pāris eksemplāri, un plakanā aveņgļotsēne Tubifera applanata, kas tika ievākta noteikšanai), bet pārsvarā gļotsēnes saglabājās vairākus mēnešus un, domājams, arī pārlaida ziemu, piemēram, olīvsporu gļotpūpēdis Enteridium olivaceum (syn. Licaethalium olivaceum, Reticularia olivacea) un kocītes (Comatricha), kas bija novērojamas visu gadu. Šīm sugām jauni, augoši eksemplāri novēroti oktobrī un novembrī. Arī nabas jāņodzīte Enerthenema papillatum uz šķūņa bija atrodama visus mēnešus, taču laikā, kad tā nebija jauna, augoša (augusts, septembris), tā tur bija sliktā stāvoklī un grūti nosakāma.
Visvairāk sugu novērots augustā (11), kad turklāt 10 no tām bija labā stāvoklī, ieskaitot trīs pavisam svaigas, augošas.
Kopumā jāsecina, ka uz šķūņa gļotsēnes saglabājas labāk, nekā tas būtu noticis mežā uz kritalas, jo arī neliela jumta pārkare tās vairāk aizsargā no lietiem un vējiem, arī dzīvnieku ietekme mazāka lielie zvēri pa šķūņa sienu nebradā (tiesa, koksnes vilkpienaini Lycogala epidendrum aggr., kas auga sienas apakšējā daļā, iespējams, no šķūņa "noberzēja" kāda stirna). Protams, vairāk aizsargātā vide sausākā laikā ir mīnuss, jo gļotsēņu augšanai mitruma var nepietikt, kamēr mežā uz kritalas tā būtu bijis pietiekami.
Pavisam uz šķūņa (pēc vēl nesenas sistemātikas) bija pārstāvētas 5 dzimtas - sprodzīšu Arcyriaceae (3 sugas), cilindrīšu Stemonitidaceae (5 sugas), kriksīšu Liceaceae (2 sugas), aveņgļotsēņu Tubiferaceae (3 sugas) un arī neīsto gļotsēņu ragainīšu dzimta Ceratiomyxaceae (1 suga); 9 ģintis. Visplašāk pārstāvēta un vislielākajā teritorijā cilindrīšu dzimta (Stemonitidaceae) ar 3 ģintīm un 5 sugām (trīs sugu kocītes Comatricha, jāņodzīte Enerthenema, kūlīte Symphytocarpus), kuras pārstāvji uz šķūņa arī labi saglabājas. 2024. gadā olīvsporu gļotpūpēdi sistemātiķi pārlikuši no aveņgļotsēņu dzimtas uz lākturīšu dzimtu Cribrariaceae; uz šķūņa tas sanāk vienīgais šīs dzimtas pārstāvis. Jāņem vērā, ka šķūņa baļķi ir no skujkoka, kas varētu ietekmēt arī atsevišķu sugu sastopamību, kam nepieciešams lapukoks. Tomēr, piemēram, lākturītes Cribraria, kas ir tipiskas skujkoku sugas, netika novērotas. Acīmredzot, tām nepieciešama vairāk satrupējusi koksne. Sprodzītes bija 3 sugas, divas no tām īslaicīgi, kamēr viena (sprogainā Arcyria incarnata) augoša novērota pat divos mēnešos dažādās vietās uz sienas, un arī saglabājās ilgāk.
Daudz platības uz šķūņa sienas aizņem kriksītes, lielākoties mazā kriksīte Licea minima.
Jāatzīmē fakts, ka nav neviena pārstāvja no dzimtām, kuru sugas satur kalcija karbonātu (pumpurīšu Physaraceae un cukurīšu Didymiaceae dzimtas). Iespējams, ka pacietos dēļos gļotsēnēm izmantojamā substrāta ir pārāk maz, lai no tā dabūtu arī nepieciešamo kalcija daudzumu. Netika novērotas arī sugas no pilienīšu dzimtas Trichiaceae, kas ir bieži sastopama dzimta uz kritalām, ar raksturīgu augšanu rudenī. Iespējams, ka šīm sugām nepieciešams lielāks daudzums mitras, trupošas koksnes, nekā tas iespējams šķūnīša dēļos. Par iespēju veikt šo šķūņa pētījumu jāpateicas Ansim Opmanim - šķūnīša īpašniekam. Tweet Komentāri: | ||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
