DZIEDAVA.lv

Julita Kluša, 2010.

Oša plaukšanas brīnums. Dienasgrāmatas pieraksti.

	2010. gada 18. aprīlis. Pavasaris. Plaukst baltie vizbuļi. Kastaņas, vītoli acīmredzami gatavojas plaukšanai. Osis, kā zināms, saplaukst vēlu. Re, stāv viens pavisam pliks koks. Nez, kā lai zin, vai tas būtu osis? Pag, tajos plikajos zaros ir tādi mazi apaļi un cieti bumbucīši. Pumpuri? Cik mīļi, stingrām skavām ieskauti, lai pēdējie aukstumi netiek klāt! Vai tie būtu oša lapu pumpuri? Kā lai zin? Jāpienāk vēlāk.
	30. aprīlis. Zied pienenes. Vītoli smalkām lapiņām, arī bērzi viegli zaļā tonī. Kastaņu lapas vērušās, un pumpurojas ziedu sveces, bet kļavas jau sāk ziedēt. Dodos pie sava noskatītā koka. Kāds pārsteigums! Pumpuri ir sprāguši, cietās skavas ir pavērušās, un tur iekšā, izrādās, ... nav nekā zaļa! Tātad tie nav nekādi oša lapu pumpuri, jo tur iekšā ir ... sīkas granātābola sēkliņas! Pag, nē, te taču ir Latvija, un bija doma, ka tas varētu būt osis. Tad jau tie būtu ..., mmm, oša ziedi? Tad jau sanāk, ka osim ir mazi mazītiņi ziediņi un to ziedlapiņas ir violetā krāsā. Ziedlapiņas vēl nav vērušās, tāpēc, cieši sakļautas, tās izskatās kā mazas sēkliņas. Tad jau pēc pāris dienām jāpienāk atkal, - kad ziedu vainaglapas atvērsies.
	4. maijs. Va vellos! Aizgāju aplūkot oša ziedus, bet tās violetīgās, izrādās, nemaz nebija bijušas oša ziedu vainaglapas. Tagad tām kātiņi jau paaugušies un skaidri redzams, ka veidojas ziedu pušķi ... bez vainaglapām. Un tie violetīgie izrādās vienkārši putekšnīcas ... Turklāt nu jau pakāpeniski pārvēršas no violetā toņa tādā brūnganā. Nu kas to būtu domājis, ka osim varētu būt tik interesanti ziedi!
	10. maijs. Visapkārt viss tik zaļš! Jau arī liepām un ozoliem lapas ir plaukušas. Un ko mans koks? Tas laikam skaitās, ka osis pārzied. Putekšnīcas galīgi nobrūnējušas un saplakušas, putekšņlapu kāti gan vēl tīri zaļi. Bet lapas, lapas osim tā arī neplaukst!
	17. maijs. He, no tik skaistā, violetā, granāta sēkliņām līdzīgā ziedu pumpura, kādu to vēl atceros, palicis vien tumši brūns kankariņš. Toties zara galā beidzot nobriedis arī zaļš pumpurs.
	19. maijs. Ir! Kad kastaņas jau sen lielām lapām un nu kuplām ziedu svecēm dižojas, tad manam kokam beidzot ir plaukušas pirmās lapiņas, un nu mierīgu sirdi varu pārliecināties - jā, ir tas osis. Vesels mēnesis pagāja kopš pirmo pumpuru ieraudzīšanas līdz plaukušām lapām. Tad jau tagad turpmāk būs vērot - vai tai ziedēšanai augļi arī būs?

Komentāri:
Zofija, 2013-02-16, 14:40 :   Kāds esi tu Cilvēk, ja vari dabā redzet to, kam mēs pārējie paejam garām? Paldies, ka atver acis neredzīgiem.
Ai Gars, 2013-10-27, 15:01 :   Lieliski, ģeniāli...kā viss Dabā. Un pilnīgi jebkura "nātre" ir skaista. KĀ to ieraudzīt?! Jebkuram ir iespējas, taču jebkuram bērnam nav iespēja izvēlēties Skolotāju, skolu, un nu nemaz Vecākus...
Kādreiz aktīvi vadājot ļaudis Dabā ieguvu pārliecību ka PUSE skolas mācību veicama ārā. Tagad domāju cik vajadzīga un derīga Dzīvē būs tā atlikusī puse...
Agnese, 2020-03-30, 11:13 :   Cik skaisti!
Santa, 2021-08-18, 23:16 :   Sevi droši varu saukt par dabas bērnu, bet ko tādu nekad nebiju ievērojusi.. Neatkārtojami! Paldies par īpašiem mirkļiem! :)
Samanta, 2022-04-06, 18:24 :   jaka māja bumba
Samanta, 2022-04-06, 18:25 :   koks zars pumpurs