DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
|
|
Julita Kluša, 2013. Savdabīgākās dzīvnieku mājvietasRaksta esence publicēta žurnālā "Vides Vēstis", 2013.g. pavasaris Pavasarīgā noskaņā rodas lielāks stimuls pamest savu silto un ērto mājvietu, lai dotos dabā. Kāda tad izskatās tā mūsu ērtā mājvieta? Gandrīz visiem cilvēkiem vienāda - kaut kāds paralēlskaldnis ar jumtu. Nu, mēdz jau būt arī sarežģītākas konstrukcijas.
Izrādās, cik dažāda un daudzveidīga ir dzīvnieku pasaule, tik dažādas un daudzveidīgas ir arī dzīvnieku mājas. Visneaizsargātākie parasti ir mazuļi, tāpēc arī par viņu patvērumu, drošu mājvietu (lai neapēd, lai silti, lai pašam ir ko ēst) dabā tiek domāts visvairāk. Lielākoties visi pazīst, vismaz bildēs ir redzējuši putnu ligzdas, skudru, lapseņu pūžņus, dažādu dzīvnieku alas.
Atgriežoties pie mājokļiem, kāpuri lapas var ne tikai caurgrauzt, bet var tajās arī ieritināties. Piemēram, ceriņu šaurspārnu kodes Gracillaria syringella kāpuru miteklis ir ieritināta lapa.
Ne mazāk pieblīvēta dzīvošana ir arī atsevišķu sugu tauriņu kāpuriem, kuri lielā skaitā vienkopus iekārtojas pašu veidotās mājās - tīmekļos, tīklos. Tā dzīvo gan bērzu vērpēja Eriogaster lanestris kāpuri, gan ievu tīklkodes Yponomeuta evonymella kāpuri (pavasaros ievas dažkārt mēdz izskatīties gluži kā satītas), gan daudzi citi. Bērzu vērpēja Eriogaster lanestris kāpuri migā un jau pametot migu:
Ievu tīklkodes kāpuru tīkls ziedošā ievā:
Arī mazie zirneklēni slēpjas tīklos. Lai būtu nemanāmāki, sačupojas vienā bumbiņā. Bet ir tramīgi, ja tos iztraucē, bēg uz visām pusēm.
Savukārt makstenes un makstneši, lai aizsargātos no ienaidniekiem, paši sev apkārt veido pārvietojamas mājas. Tās tiek veidotas no visādiem sīkiem dabas gabaliņiem, ko vien apkārtējā vidē atrod, augu gabaliņiem, lapām, mizām. Tomēr, noteiktā vidē dzīvojot, attiecīgu sugu kāpuru mājokļi atšķiras. Rūpīgi aplūkojot koku stumbrus, visai bieži var redzēt makstneša Psyche casta kāpuru, precīzāk, viņa māju, kas veidota no 1-1,5 cm gariem, puslīdz paralēliem sausu stiebru gabaliņiem. Reiz tādu redzēju pat uzrāpušos uz gļotsēnes Lycogala epidendron.
Arī makstnesis Canephora hirsuta veido līdzīgu, uz stumbra fona gandrīz nepamanāmu māju:
Savukārt maksteņu (kas, atšķirībā no makstnešiem, nav tauriņi, kaut gan arī pieauguši kukaiņi ir līdzīgi tauriņiem) kāpuri dzīvo ūdenī un veido mājas no ūdenī atrodamiem gabaliņiem:
Vēl interesantāks veids, kā kāpuriem aizsargāties no ienaidniekiem un nereti arī pasargāties no ziemas aukstuma, ir piespiest augus ar viņiem sadarboties. Kāpurs uz attiecīga auga (noteiktas sugas kāpuri izmanto tikai noteiktu sugu augus, uz viena auga gan var dzīvot vairāku sugu kāpuri), attiecīgā vietā izdalot attiecīgus šķidrumus, veicina augu augt tieši kāpuram izdevīgā veidā - izaudzējot ap to kārtīgu mājokli - pangu! Tur tad kāpuri mierīgi un aizsargāti var attīstīties līdz pieaug. Priežu mežos var vērot priežu zaru tinēja Retinia resinella kāpuru mājas, kas izskatās kā neliels sasveķojums uz zara. Kas gan varētu iedomāties, ka tur iekšā attīstās kāpuri!
Uz skujkokiem pangas var veidot arī laputis, piemēram, egļu dzeltenais hermess Sacchiphantes abietis un egļu zaļais hermess Sacchiphantes viridis. Pangas atgādina tādus kā īpatnus čiekuriņus, kas no dzelteni zaļas krāsas pakāpeniski kļūst par sarkanbrūniem - nu gandrīz kā īsti čiekuri! Nobriedušas pangas līdzīgi čiekuriem pa zvīņām arī atveras, tikai tā atbrīvojot ceļu ne sēkliņām, bet gan pieaugušām laputīm. Laputis mēdz veidot pangas arī uz lapukokiem. Piemēram, vīksnu - labības laputs Tetraneura ulmi veido pangas uz dažādiem Ulmus sp. kokiem - vīksnām, gobām. Pirmoreiz ieraugot, ir pārsteigums, kas tie par pirkstugalu izaugumiem uz lapām, bet tur - kāpuru mājas. Attēlos jaunāka un vecāka panga laputij Tetraneura ulmi:
Liela daudzveidība ir arī panglapseņu kāpuru veidotām pangām, tādas var atrast gan uz dažādiem kokiem, gan krūmiem un lakstaugiem. Čiekurveida panglapsenes Andricus foecundatrix kāpuru uz ozola radītās pangas pirmoreiz ieraugot, var rasties neizpratne - čiekurs ozolā?! Rožu sūnveida panglapsenes Diplolepis rosae radītā panga var radīt asociāciju ar rozē aizķērušamies sūnu kumšķi.
Spocīgi izskatās veca aveņu panglapsenes Diastrophus rubi panga, kad to jau atstājušas pieaugušas panglapsenes, paliekot vien redzamām daudzajām izejām, jo panga ir tādas kā kāpuru kopmītnes, katrā "istabiņā" pa vienam bezkājainam, 1,5 mm garam kāpuram. Bet mauragu panglapsenes Aulacidea hieracii kāpuru veidota panga uz čemuru mauragas Hieracium umbellatum var izskatīties kā tāds saulē apsvilis jaunais kartupelis, kuram cauri augs izaudzis.
Cita grupa ir pangodiņi Cecidomyiidae, kuri, par spīti nosaukumam, ne visi veido pangas. Starp pangodiņu veidotajām pangām visbiežāk ievērotās droši vien ir rozēm līdzīgie veidojumi uz kārkliem, kas radušies, pateicoties kārklu rožzieda pangodiņiem Rhabdophaga rosaria:
Uz kārkliem pangas mēdz veidot arī kārklu pangu zāģlapsene Pontania viminalis. Izskatās kā tādi mazi, dīvaini, koši auglīši bez kātiņiem; krāsa variē - dzeltena, zaļa, sarkana.
Ne tikai kukaiņi augos izraisa pangu veidošanos, tādas rada arī dažādas ērces. Sīkus bumbuļveida izaugumus uz alkšņu lapām rada alkšņu pangu ērce Eriophyes laevis.
Dažādas lapu pangas izraisījušie kāpuri rudenī kopā ar lapām nobirst, turklāt apdzīvotās lapas mēdz nobirt pirmās, tādējādi kāpuri nodrošina sev siltumu un mājīgumu arī ziemā zem lapu un sniega segas. Lūk, cik oriģināli un daudzveidīgi daba prot parūpēties par mazuļu drošību! Bet vai es sev tādu māju gribētu? Vairāk dažādus dzīvnieku mājokļu veidus var skatīt dzīvnieku mājvietu pārskata lapā. Tweet Komentāri: | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
DZIEDAVA.lv
