|
|
Julita Kluša, 2014.
Neiepazītie augļi tepat Latvijā
Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2014.g. augustā
Foto: Julita Kluša
Smaržīgajam sausserdim Lonicera caprifolium ogām nav kātiņu, tās cieši pieguļ lapām. Vai ievēroji, kā sausserdis skatās un smaida?
|
Domājot par augļiem, nāk prātā augļu koki, ogu krūmi un citi augi, kuru augļus cilvēki izmanto ēšanai. Bet kādi izskatās neēdamie? Ziedaugi, pēc nosaukuma vien spriežot, pirmkārt asociējas ar ziediem. Bet tiem tak ir arī augļi! Vai zināt, kādi? Vai Tu mācētu pēc augļiem vien pazīt arī labi zināmas puķes?
Foto: Julita Kluša
Šis ir visparastākās zaķskābenes Oxalis acetosella auglītis - vai pazītu, kam pieder šī galviņa, lapiņas neredzot? Auglītis ir piecdaļīgs un iekšā tam ir sēkliņas.
|
Foto: Julita Kluša
Kad zili, violeti vai raibi ziedošajām vijolītēm pēc noziedēšanas nogatavojas sēkliņas, pogaļa atveras trijās daļās un sēkliņas pasniedz kā uz trim paplātēm vienlaikus.
Attēlā mežos augošā Rivina vijolīte Viola riviniana.
|
Foto: Julita Kluša
Vai pazīsti, kuram augam ir šī neparasti ragainā galviņa? Tā ir zilā vizbulīte Hepatica nobilis! Zilais ziediņš noziedējis un tā vietā izveidojies riekstiņu kopauglis.
|
Foto: Julita Kluša
Eiropas saulpurenei Trollius europaeus, kas zied dzeltenām ziedu bumbām, ko tautā mēdz saukt arī par sviesta pikām, auglītis izskatās kā zaļš ezītis ar sarkaniem resno adatu galiem. Pēc formas auglītis līdzīgs zilās vizbulītes auglītim, un nav arī nekāds brīnums - abi šie augi ietilpst gundegu dzimtā.
|
Foto: Julita Kluša
Komentēt |
Arī purva pureni Caltha palustris pazīst pēc dzeltenajiem ziediem, tie zied pavasarī, toties vasarā var vērot auglīšus - sēkliņas sakopotas pa vairākām pākstīm tā, ka pākšu sakopojums pats atgādina ziedu! Lai arī purene ir gundegu dzimtā, skats uz tās auglīšiem tomēr atšķiras no iepriekš minētajiem šīs dzimtas augiem - nav gluži tā, ka visiem dzimtas augiem augļi līdzīgi.
|
Skatoties sausās mežmalās dzelteni ziedošajos dziedniecības ancīša Agrimonia eupatoria ziedos, grūti iedomāties, ka auglīši tam izskatīsies kā zvaniņi vai rūķu cepurītes. Tāpat kā zilajai vizbulītei auglītis ir riekstiņu kopauglis, tātad sastāv no daudziem gabaliņiem - riekstiņiem. No skata gan to īsti ievērot nevar, sarveidīgie matiņi auglīti paslēpuši! Matiņa atliektais, dzeloņveidīgais gals līdzīgi kā dadzim ļauj pieķerties tiem, kas dodas ancītim garām.
Foto: Julita Kluša
Komentēt |
Izvairoties no parastās nātres Urtica dioica dzeloņiem, reti kurš aizdomājas, kādi gan ir tās augļi. Bet tie ir sīkas sēkliņas, kas cieši kopā sakopotas garās skarās - nav brīnums, ka ar tādu sēklu daudzumu nātres tik ātri savairojas, izstumjot citus augus. |
Viens no interesantākajiem augiem izskata ziņā man šķiet mitrās, avoksnainās vietās bieži augošā pamīšlapu pakrēslīte Chrysosplenium alternifolium. Jau dzeltenie ziedi tai interesanti, zem kuriem tikpat dzeltenas lapiņas, ka pat grūti pateikt, kur beidzas ziedi, kur sākas lapas. Savukārt augļi - sīkas sēkliņas - skatītāja priekam tiek pasniegtas tādās kā lapu bļodiņās.
Foto: Julita Kluša
Laikam jau jūrmalas specifiskā vide radījusi vairākus augus ar savdabīga izskata ziediem un augļiem.
Jūrmalas balodene Atriplex littoralis liek domāt, vai dīvaini zobainie un dažādi krāsotie izaugumi vispār ir augu izcelsmes - bet tie ir balodenes auglīši!
Attēlā auglīši vēl negatavi - nogatavojoties tie no zaļiem kļūst sarkanbrūni.
Komentēt |
Foto: Julita Kluša
Vēl viens īpatnējs jūrmalas augs - kālija sālszāle Salsola kali, kuras auglītis atgādina putna knābi.
Komentēt |
Foto: Julita Kluša
Komentēt |
Pļavās augošā parastā vizuļa jeb trīsenes Briza media nosaukumi nav izvēlēti nejauši - vārpiņas tai karājas tievos, izlocītos kātiņos un jau vieglā vējā trīs un saulē vizuļo. Vārpiņu forma ir īpatnēja - mana dēla vārdiem auglītis ir kā apgāzta sirsniņa ar ribām. Trīsenes izskats gan pirms, gan pēc ziedēšanas ir līdzīgs, tikai pēc ziedēšanas starp zieda plēksnēm izveidojas sīks graudiņš, ko, augu neuzplēšot, nemaz nevar pamanīt. |
Gerānijām jeb gandrenēm interesants ir augļu pasaulē laišanas mehānisms - sākumā visi riekstiņi ir kopā, bet tad tie tiek izcelti no mājvietas, pacelti gaisā katrs individuāli - visam kopumā atgādinot greznu lustru, kurā spuldzīšu vietā - riekstiņi. To vajag redzēt!
Foto: Julita Kluša
Komentēt |
Atšķirībā no iepriekšminētajiem augiem Eiropas segliņu parasti ievēro tieši tā augļu laikā, sastopams upju ielejās un piesaista uzmanību ar tā augļu košajām krāsām - rozā un oranžu. Līdzīgs ir arī Latvijā krietni retākais kārpainais segliņš Euonymus verrucosus, taču tā sēklas ir melnas - kā tādas melnas sarkano acu zīlītes. |
Sausos skujkoku mežos ne pārāk bieži augošā parastā lāčtauce Monotropa hypopitys ir neparasts - bezhlorofila, tātad bez zaļās krāsas - augs pats par sevi. Arī auglīši īpatnēji - kā tādas krūkas garu kaklu. Ziedu laikā augs izskatās nolīcis, bet augļu laikā - izslejas. Bēšīgais visa auga (stublāja, lapu, ziedu, augļu) krāsojums ir gandrīz vienīgais, kas palīdz noticēt, ka ziedu un augļu laikā redzētais ir viens un tas pats augs. Tomēr sugas noteikšanā uz krāsu vien paļauties nevar - Latvijā aug arī citi līdzīgi bezhlorofila augi - ligzdenes, brūnkātes u.c.
Foto: Julita Kluša
Bruņu ķiverenei Scutellaria galericulata ziedi izskatās kā zilas ķiverītes, bet augļi - kā satelīti!
Komentēt |
Foto: Julita Kluša
Bieži pļavās sastopamā tīruma pēterene Knautia arvensis tautā tiek saukta arī kā pēterpoga, jo zied zili violetiem ziediem kā podziņām. Arī tās augļkopa ir kā viena liela apaļa poga, kas gan sastāv no daudzām sēkliņām, turklāt katra no tām greznota ar tādu kā matainu kronīti.
Komentēt |
Vasaras otra puse ir augļu laiks un tas ir laiks vērot ne tikai tos augļus, ko taisāmies apēst. Daba ir pārāk interesanta, lai vērtētu to tikai no praktiskā labuma puses. Vēlu veiksmi un pārsteigumu, atklājot ko agrāk neievērotu!
Paldies Ansim Opmanim par palīdzību augu sugu noteikšanā!
Komentāri:
aaa, 2014-09-20, 18:25 : "Smaržīgajam sausserdim Lonicera caprifolium" - Vai šis ir ēdams? Pie mājas nu ļoti smaržo pēc cepumiem.
|
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
Parastās lāčtauces auglītis.
