|
|
Regīna Ezera "Zemdegas"
Atceros, ka šī grāmata mani pārsteidza ar savu literāro struktūru, to, kā darbs veidots, patika arī atsevišķas domas.
Īstajā brīdī pielikt punktu - tā ir liela māksla. Tā ir viena no lielākajām mākslām pasaulē. Bet kurš gan negrēko pret to? Vai pret to negrēko pat fizika - kaut vai ar mācību par inerci?
"Segui il tuo corso, e lascia dir le genti!" - "Ej savu ceļu, lai cilvēki runā, ko grib!" (itāļu val.)
"S'en aller, c'est un peu mourrir..." - "Šķirties - tas ir mazliet mirt." (franču val.)
Cilvēka loģikā ir ačgārnība: no fiziskām ciešanām allaž tramīgi bēgdams, tas ar degunradža mērķtiecību un ēzeļa stūrgalvību dodas pretim sirds sāpēm, neko nemācīdamies no kļūdām...
Atvadīšanās ir ... ieveramā gumija, Melānij. Jo vairāk velc garumā, jo stiprāk sit pa pirkstiem.
Cilvēkam vajag kādu, priekš kā varētu degt, lai nesāktu karst un tvīkt kā slapjš siens gabanā.
Ja literāru darbu, piemēram, romānu, mēs salīdzinām ar, teiksim, maisu, tad 1. grupas kritiķi to tikai aptausta no ārpuses. Ja problēma, kas ir maisā, viņiem ieduras rokā kā īlens, tad viņi atzīst, jā, ir problēma, ir. Bet, ja tā ieslēpta dziļāk, tad viņi to, protams, uztaustīt nespēj un apgalvo, ka problēmas vispār neesot. 2. grupa dara gluži otrādi. Viņi iekāpj maisā ar visām kājām, no iekšienes vēl aizsien to ciet un tad tur vandās un rakņājas. Un dabiski, ka tādā elles tumsībā viegli sajaukt kartupeli ar, sacīsim, zirga cinguli.
Komentāri:
test, 2018-10-11, 01:20 : tests |
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
