Valērijs SiņeļņikovsL ir ļoti nopietns pamatu pamats, ko māca cauri visām grāmatām; grāmatu mērķis - likt saprast, ka pats galvenais dzīvē ir mīlestība uz Dievu, uz to vērš uzmanību pirmkārt. Viss pārējais izklāsts tikai tamdēļ, lai labāk pamatotu un padarītu uztveramu galveno. Lai iedzītu to galvās mūžu mūžos. S grāmatu mērķis - palīdzēt konkrētu problēmu risināšanā, konkrētu slimību, konkrētu (paša cilvēka izvēlētu) dzīves mērķu sasniegšanā. Tie ir jautājumi, ko risina arī L, tikai akcents cits. Pēc L konkrētu problēmu risinājumi ir tikai ceļš uz Dievišķo, S tas dotajā brīdī ir mērķis. Par to liecina arī grāmatu sakārtojumi. S grāmatu sadalījis konkrētās problēmās, konkrētās slimībās, lai cilvēks konkrētā situācijā uzreiz zinātu, kur meklēt, ko tieši lasīt tieši konkrētam gadījumam. L apzināti necenšas sakārtot izklāstu, sadalot to pa problēmām, lai nenovērstu cilvēka domas no galvenā. Neba konkrētas slimības izārstēt viņš māca, bet saprast, ka galvenais ir mīlestība. L stāsta savu pieredzi, ka, koncentrējoties, risinot vienu konkrētu problēmu, cilvēks nereti maina savu domāšanu tikai tai jomā, kas attiecas uz konkrēto problēmu (lai ar to veiksmīgāk tiktu galā), bet, savukārt, "iekrīt" cita veida problēmu valgos, kas iepriekš nav bijušas tik aktuālas (resp., reāli notiek tikai problēmas pārvietošanās no vienas vietas uz citu). L informāciju grāmatai gūst kādā savdabīgā veidā, kas grāmatā netiek smalki aprakstīts, bet, cik saprotams, tiešā veidā (apzināti) neietekmējoties no citiem. Tikai brīžiem skaidrojot to _arī_ caur citām mācībām, galvenokārt citējot Bībeli. S grāmatu tapšanā izmantojis daudz dažādas literatūras, kas ļauj konkrēto problēmu aplūkot no dažādiem skatupunktiem. Tostarp jūtams, ka grāmatas tapšanā izmantotas arī Lazareva grāmatas (tas ir arī minēts). S grāmatas ir kā ceļa posms, pa kuru pakāpeniski nonākt līdz L grāmatās paustajām vispārinātākām atziņām, turklāt šis posms ir pamatīgi izstrādāts, ļoti rūpīgi un pamatīgi iedziļinoties konkrētajās problēmās, tādējādi tās izanalizējot daudz pamatīgāk un arīdzen nereti saprotamāk nekā L, kurš, savukārt, varbūt galveno attiecībā uz kādu konkrētu problēmu uzrakstījis ļoti koncentrētā tekstā, ko vai nu saproti, vai nesaproti. Un ja nesaproti, tad paliek iekšēja sajūta, ka kopumā L IR pateikts būtiskākais, tikai kaut kā dzīvē to realizēt ir grūti, kaut kas "neaiziet" līdz galam. Problēmas saglabājas. S grāmatu izklāsts labāk palīdz konkrētu situāciju risināšanā, redzi - tas darbojas vai nedarbojas. Vari mēģināt "pats uz savas ādas" eksperimentēt un vērot, vai ir tā, ka atrisini konkrēto problēmu un viss kārtībā, vai notiek tā, kā brīdina L, ka, pārlieku pievēršoties konkrētai problēmai, to atrisinot, problēmas pārsviežas uz citām jomām. Un, ņemot to vērā (ievērojot šo brīdinājumu L grāmatās), vari attiecīgi rīkoties tālāk - rakāties sevī vēl dziļāk un risināt no jauna saasinājušās citas problēmas vai mēģināt vairs nekoncentrēties uz konkrētām problēmām, bet pāriet uz L grāmatās pausto galveno mērķi, akcentēt visur un visā mīlestību uz Dievu. S grāmatas (kopā ar jau iegūto L grāmatu bagāžu) it kā dod lielāku izvēles iespēju, iespēju pašam nonākt līdz sev atbilstošākām atziņām savā dzīvē. Bieži vien, kad problēmas samilzušas, ir ļoti grūti tā uzreiz distancēties no tām un domāt tikai par galveno - mīlestību, tāpēc, domāju, gan "klasiskā" medicīna, gan homeopātija, gan S grāmatas ir kā pakāpieni ceļā uz Dievišķo, savā brīdī ļoti noderīgi un vērtīgi, ja neaizmirst galamērķi. Interesanti, ka, lasot L, galvenā doma, kas manī saglabājās, ir - "cilvēks no jebkurām likstām var _tikt ārā_ ar mīlestības palīdzību, saliekot pareizi prioritātes utt. Lasot S , akcents (manā skatījumā) ir uz faktu, ka "cilvēks pats ir savas dzīves _radītājs_", ārējais atspoguļo iekšējo. It kā abu autoru grāmatās runā par vienu un to pašu, taču iekšēji manī akcenti bij sadalījušies; un ja pēc L lasīšanas bij sajūta "lai ko es daru un kā dzīvoju, vēlāk ir iespējams to labot", tad S grāmatas liek jau uzreiz nedarīt tā, lai būtu jālabo - uzreiz rīkoties atbilstoši savām vēlmēm. Šis S grāmatu akcents man ļoti patīk, jo, L lasot, nez kāpēc līdz tam īsti neaizdomājos. Par mīlestību viscaur visās situācijās it kā domāju, bet par konkrētu darbību, kurai būtu jārada tas, ko pati vēlos - ne. Tas, protams, iespējams, ir ļoti subjektīvi.:) Julita, 2006.g. Komentāri: | ||||
|