Viks "Sarežģītais Zvirbulēns"(Rīga, 1982., "Liesma").- Viss notiek gaidot vien, - runāja Parastā Vārna, tupēdama bērza galotnē. - Kā tu to zini? - ne visai ticēdams visam parastajam, sacīja Zvirbulēns. - Tu neesi bijusi D i e n v i d o s, tu nevari zināt v i s u. - Dienvidos! - Parastā Vārna pasmaidīja. - Nu jā, Dienvidos, - sacīja Sarežģītais Zvirbulēns. - T e notiek tikai v i e n a puse no v i s a, un D i e n v i d o s notiek o t r a puse, un kopā ir v i s s. - Ko tu sauc par v i s u? - turpināja sarunu Parastā Vārna. - Ko es saucu par visu? Nu, visu, kas notiek, piemēram, manī, - atbildēja Sarežģītais Zvirbulēns. - Bet tad jau iznāk, ka ar tevi notiek tikai puse. - Parastā Vārna smaidīja. - Kā - puse? - sacīja Zvirbulēns - Ar mani notiek pilnīgi viss! - Nekā nebij! - Parastā Vārna turpināja smaidīt. - Tu pats nupat teici, ka t e notiek tikai v i e n a puse un Dienvidos otra puse, un, tā kā tu esi tikai te, tad t a v a o t r a p u s e a t r o d a s D i e n v i d o s. Vēl tu nesaproti? (..) - Ko nozīmē tas, ko tu teici? - Zvirbulēns iejautājās nedaudz vēlāk, kad bija vārdu pa vārdam atcerējies sākotnējo sarunu. - Tieši kas? - pārjautāja Parastā Vārna. - Tu man teici: "Tu esi tikai te," - atceries? - sacīja Sarežģītais Zvirbulēns. - Vai tas nozīmē, ka t u esi n e t i k a i t e? - Es to neesmu teikusi, - atbildēja Parastā Vārna, - bet, ja tu tā gribi zināt, es varu pateikt. - Pasaki, - sacīja Sarežģītais Zvirbulēns . - Es zinu, kāpēc tu gaidi pavasari, - runāja Parastā Vārna. - Kā?! - piesarka Zvirbulēns. - Kā tu t o vari zināt? - Tu pats nesen teici, ka katram ir divas puses. Atceries? - runāja Parastā Vārna. - Un tava otrā puse, kā tu pats teici, atrodoties Dienvidos. Tāpēc tu arī dīdies. Manas abas puses ir manī pašā. - Es nedīdos, - protestēja Sarežģītais Zvirbulēns, bet Parastā Vārna izlikās nedzirdam un turpināja: - Un tāpēc manī viss notiek gaidot vien. - Bet manī viss notiek negaidot! - sacīja Sarežģītais Zvirbulēns, un tāds nu reiz viņš bija. Komentāri: | ||||
|